Trīs brīvprātīgo dvēseļu viļņi

Jaunie bērni, zvaigžņu dvēseles, Jaunā Zeme, ceļošana iepriekšējās dzīvēs – paviršam informācijas meklētājam var šķist, ka tie tādi māņi un izdomājumi. Bet rokot dziļāk, jebkurš spēs atrast informāciju, ka šīs ir tēmas, kas tiek zinātniski pētītas. Un ne pirmo gadu.

Iepriekšējo dzīvju regresijas pioniere ir hipnoterapeite, grāmatu autore Doloresa Kanona (Dolores Cannon, 1931-2014), kuras mūža darbs ir balstīts 40 gadu ilgā metafizikas pētniecībā un atklājumos, ko viņa veikusi, izmantojot savu unikālo QHHT regresijas hipnozes metodi (Quantum Healing Hypnosis Technique). Viņa sava pētnieciskā darba rezultātā iedalījusi trīs jauno dvēseļu viļņus, kas nākuši uz Zemes ar saviem uzdevumiem. Jaunās dvēseles šajā gadījumā ir tās, kas ir viedas un jaudīgu pieredzi pieredzējušas citās dimensijās, bet vēl nav bijušas uz planētas Zeme. Tātad tas nebūt nenozīmē, ka šīs dvēseles ir jaunas to vecuma ziņā.

Doloresa savā grāmatā The Three Waves of Volunteers and the New Earth raksta: “Daudzi no cilvēkiem, ar kuriem esmu strādājusi, regresijā ir aizceļojuši uz dzīvēm, kurās tie bija gaismas būtnes, kas dzīvo svētlaimē. Tām nebija personiska iemesla nākt uz Zemes blīvumu un negācijām. Viņas brīvprātīgi izvēlējās nākt uz Zemi, lai palīdzētu cilvēcei. Esmu sastapusies ar jaunām dvēselēm uz Zemes, kuras var iedalīt trīs viļņos. Tās ir ieradušās šobrīd, jo lielākā daļa cilvēku, kas te dzīvo dzīvi no dzīves, ir iestrēguši karmas ritenī un nevirzās uz priekšu. Viņi ir pazaudējuši patieso jēgu, kādēļ dzīvo uz Zemes.” Šīs jaunās dvēseles ir nākušas, lai celtu uz Zemes esošo enerģijas līmeni, un – lai palīdzētu to darīt cilvēkiem.

Tātad visām dvēselēm nav bagātīgas inkarnēšanās pieredzes uz Zemes. Tām, kuras šeit vēl nav bijušas, Zemes pieredze var būt pārāk graujoša, pārāk smaga un neizprotama. Tādēļ, lai sagatavotos šai Zemes pieredzei, dvēsele pirms iemiesošanās dodas uz bibliotēku, kas zināma kā Ākašas hronikas. Tajās glabājas pilnīgi visa informācija par dzīvēm, kas uz Zemes jebkad ir bijušas un būs. Tur dvēsele, kas vēl uz Zemes nav iemiesojusies, izvēlas dažas no jau eksistējušām dzīvēm, lai tās “paņemtu” savai pieredzei, lai sagatavotos. Tos sauc par nospiedumiem (imprint). Tas izskaidro, kādēļ vairāki cilvēki uzskata, ka bijuši, piemēram, Merilina Monro. Viņi šo aktrises dzīvi nav dzīvojuši, bet paņēmuši lietošanai kā informatīvu nospiedumu. Līdzībai – kā mēs lasām grāmatas un skatāmies filmas, lai papildinātu savas zināšanas un paplašinātu redzeslauku.

Kādi ir trīs brīvprātīgo dvēseļu viļņi?

*Dotie dzimšanas gadi ir orientējoši – precīzas robežas nav noteiktas un, visticamāk, nav nosakāmas. Kā arī šie viļņi var pārklāties – kāda dvēsele no, piemēram, otrā viļņa atnākt jau ātrāk, bet kāda – vēlāk. Ir resursi, kuros minēts, ka otrais vilnis sākas 90. gados.

Pirmais vilnis. Dzimuši laikā no 40. gadu beigām līdz 60. gadu sākumam.

Pionieri, kuri ieminuši taciņu, lai nākamajām brīvprātīgo dvēselēm būtu jau vieglāk. Šajā laikā dzimušie brīvprātīgie nepanes un neizprot uz Zemes valdošo vardarbību un visas neglītās cilvēces izpausmes. Viņiem ir sajūta, ka tie nevēlas šeit būt; tie vēlas nonākt atpakaļ mājās. Tikai nav skaidrs, kur gan šīs mājas ir. Šīm dvēselēm ir ļoti grūti tikt galā ar emocijām. Emocijas ir fenomens, kas piedzīvojams tieši uz Zemes, un jūtīgajiem brīvprātīgajiem šis fenomens ir nesaprotams.

Tur, no kurienes šīs dvēseles nākušas, pastāvēja pilnīgi citi apstākļi - mīlestība un miers. Dusmas, naids un citas spēcīgas un graujošas emocijas šīs dvēseles paralizē, ir ārkārtīgi nepatīkamas, tādēļ šīs dvēseles nepanes naidpilnu un agresīvu cilvēku klātbūtni. Un ne tikai šīs degradējošās emocijas. Pirmā viļņa dvēseles tā arī īsti neiedzīvojas Zemes sistēmā – lai arī tās dzīvo šķietami laimīgu dzīvi, kurā ir visas pamatvajadzības un pamatvērtības, kā mīloša ģimene un labs darbs, daudzi no tām apsver vai pat izdara pašnāvības. Šie cilvēki (dvēseles) paši var neizprast savas nevēlēšanās dzīvot cēloni.

Otrais vilnis. Dzimuši 70., 80. un 90. gados.

Šīm dvēselēm uz Zemes klājas daudz vieglāk nekā pirmā viļņa brīvprātīgajiem. Viņi nerada jaunu karmas devu, ko citkārt nāktos atstrādāt citās dzīvēs. Viņi ir tie, kurus dēvē par antenām un bākugunīm citu garīgajā ceļā. Šīs ir dvēseles, kas palīdz citiem, bet kas interesantākais – viņiem nav obligāti jāiesaistās aktīvā darbībā kā dziedniekiem, skolotājiem vai grāmatu autoriem, - viņi ir atnākuši ar unikālu enerģiju, kas tā vai tā ietekmē citus. Viņiem nav ar to obligāti kaut kas jādara, kā cilvēkiem mēdz šķist. Viņu galvenais uzdevums ir vienkārši būt. Pat izejot caur pūli, šis cilvēks atstāj savu ietekmi, būtībā esot par gaismas staru, kas nes mīlestību un gaismu visiem, kas ar to saskārušies.

Visbiežāk viņi paši šo misiju pat neapzinās. Un daļa to, kas apzinās, zina, ka ir tik izteikti empāti, ka uzņem sevī apkārtesošo cilvēku enerģiju, kas savukārt nav labvēlīga viņiem pašiem. Tādējādi šīs dvēseles, kuru uzdevums ir būt sabiedrībā un nest tajā gaismu, izvairās no būšanas cilvēkos, jo tajā jūt diskomfortu (piemēram, trauksmi), un iekārto savu dzīvi tā, ka var strādāt no mājām. Apburtais aplis, kamēr nav apzināts, - jo šādi šīs dvēseles izvairās no sava uzdevuma, ar kuru pašas šeit nākušas.

Trešais vilnis. Jaunie bērni – divtūkstošajos gados dzimušie.

Tā kā Zemes vibrācijas un frekvences mainās, lai mēs spētu turpināt dzīvot uz Zemes, mums arī tām jāpielāgojas. Tajā skaitā – cilvēka DNS tam jāpielāgojas. Jaunajiem bērniem, kurus mēdz dēvēt arī par pasaules cerību, šis process ir vienkāršāks, vieglāks, jo tie jau dzimst ar pielāgotu DNS. Viņos jau ir nepieciešamā informācija, lai dzīvotu Jaunajā Zemē. Un mēs taču jūtam, ka viņi ir citādi! Drosmīgāki, tiešāki, atklātāki. Prot atpazīt un izskaidrot savas emocijas, prot pateikt nē, izjūt sava viedokļa vērtīgumu, neieņemot upura lomu. Viņi ir tādi, par kādiem mēs, pieaugušie, tikai mācāmies kļūt. Viņi ir tik inteliģenti, zinoši, empātiski, izprotoši, ka ierastā skolas sistēma viņus garlaiko.

Mēdz būt dažādi scenāriji, kā šos bērnus uztver pasaule. Viens no negatīvajiem, ar ko šīm dvēselēm šobrīd nākas saskarties – vecā pasaule viņus nesaprot, pārprot, uzliek medicīniskas diagnozes. Kā raksta Doloresa savā iepriekš minētajā grāmatā, medicīniskajā ziņojumā (jau 2011. gadā!) minēts fakts, ka 100 miljoniem bērnu ir nepareizi uzstādīta diagnoze UDHS, turklāt šiem bērniem izrakstīti medikamenti, piemēram, Ritalin, lai neļautu izpausties viņu simptomiem. Savukārt tie bērni, kuru potenciāls ir atbalstīts, gan ātrāk pabeidz skolas, gan… veido organizācijas, kas palīdz citiem pasaules bērniem.

Raksta autore: Ieva Simanoviča

Klausies papildus Doloresas Kanonas novērojumus par trīs brīvprātīgo dvēseļu viļņiem: