Ūdens valoda. Saruna ar Dr. Emoto Miera projekta globālo Direktori Mičiko Hajaši

Dr. Masaru Emoto (1943 - 2014) ir pasaulē zināms ar savu pētījumu par ūdeni - tā brīnumaino spēju uztvert un vadīt vibrācijas un enerģiju. Pārsteidzoša ir ne tikai sakritība, ka gan mēs, gan planēta Zeme sastāv no aptuveni 70% ūdens, bet arī - ūdens sajūt tam izteiktus vārdus, mūziku, attēlus un vidi, caur kur tas tek.

Uz sarunu esam aicinājuši Emoto Miera projekta globālo direktori Mičiko Hajaši (Michiko Hayashi). Mičiko tēvs bija budistu priesteris, no kura viņa ir iemācījusies pazemību, godīgumu un aizrautību. Iespējams, tieši tādēļ saruna ar Mičiko ir viegla, sirsnīga un atklāta.

Esmu jau vairākkārt dzirdējusi par Dr. Emoto darbu un tas palicis prātā kā sniegpārsliņu eksperiments. Bet, iepazīstoties tuvāk ar Emoto pētījumu, atklājas, ka daudzas lietas, par ko viņš runā, šobrīd ir ļoti aktuālas – kas mēs esam, ko mēs domājam, ko mēs domājam un jūtam kolektīvi. Kolektīvās bailes šobrīd ir tikpat kā ar roku sataustāmas.

Sākot no 2020. gada pasaule kļuvusi savāda. Šobrīd uz šīs planētas ir ap 8 miljardi iedzīvotāju, kas satraucas par notiekošo, uztraucas, kas mūs gaida tuvākajā nākotnē. Un ne tikai kovid sakarā, bet arī situācijā ar Krieviju, iespējams, arī Ķīnu. Bet mēs nevaram visu laiku fokusēties tikai uz to – uz visām šīm negatīvajām lietām. Mums ir izvēle. Vienmēr.

Jā, un es domāju, ka kopumā cilvēki iedalās divās grupās – cilvēki, kas tic kaut kam, kas nav sataustāms – Dievam, enerģijai, augstākiem spēkiem, un cilvēki, kas tic tikai tam, kas ir zinātniski pierādīts.

Kas ir zinātne? Tas, ko zinātnieki līdz šim ir pierādījuši, ir simts procenti..? Vai piecdesmit procenti no visa, kas eksistē? Mums jāpadomā – kas ir šī brīža zinātne? Vai tas ir viss, ko mēs zinām, un vai tas izskaidro visus fenomenus, kas eksistē?

Dr. Emoto atklājumi zināmā mērā pierāda arī to, ka pirmajai cilvēku daļai, lai kam viņi arī neticētu, piemēram, lūgšanām, ir sataustāms segums – tā nav izdoma vai ilūzija.

Jā, neviens nedomāja, ka dr. Emoto spēs pierādīt ūdens kristālus – process aizņēma gandrīz trīs mēnešus, līdz viņa asistentam izdevās nofotografēt pirmo kristālu. Asistents neticēja, ka ūdenī ir kristāli, viņš bija zinātnieks ar doktora grādu un teica apmēram šādi: “Dr. Emoto, es nedomāju, ka mēs varam nofotografēt ūdens kristālus, jo līdz šim neviens neko tādu nav paveicis. Mēs nezinām, kā to izdarīt, un es nedomāju, ka ūdenim ir kristāli.” Bet dr. Emoto bija pārliecināts, ka ūdens veido kristālus, jo sniegpārsliņām ir kristāli. Tad kāpēc ne ūdenim? Un tā viņš turpināja iedrošināt savu zinātnisko asistentu, līdz beidzot pēc diviem mēnešiem viņa asistents, pateicoties Emoto iedrošinājumam, ievēroja ūdens kristālus un notvēra tos pirmajos fotokadros.

Dr. Emoto secināja, ka tas ir vibrācijas pierādījums. Mēs nevaram saskatīt ūdens kristālus ar neapbruņotu aci. Lai to izdarītu un beidzot varētu ieraudzīt pavisam mazītiņu ūdens kristālu, kas izaug un pēc tam izkūst, ir nepieciešams mikroskops ar 200 reižu palielinājumu. Tas arī pierāda to, ka lietas, ko mēs redzam ar acīm, nav viss, kas eksistē uz šīs zemes. Mums ir jābūt tiešām atvērtiem lietām, ko mēs neredzam un nedzirdam. Viss ir enerģija un vibrācija, bet tas, ko mēs jūtam ar savām piecām maņām, nav viss, kas eksistē. Mums tas ir jāpieņem.

Tātad šie kristāli parādās sasalušā ūdenī.

Jā, sākotnēji ūdens ir jāsasaldē. Ņemam ūdens pilienus, parādam tiem vārdus vai attēlus, un tad tos ievietojam nelielos laboratorijas traukos un ieliekam saldētavā. Tad tie izveido kalna formu – nelielu uzkalniņu, kura galā var ieraudzīt kristālu – pavisam maziņu, saskatāmu tikai ar mikroskopu.

Apskatīju kristālu attēlus grāmatā “Ūdens vēstījumi”*, un parakstus zem tiem – ūdenim ir teikti labi vai slikti vārdi, atskaņota mūzika, kā rezultātā izveidojās attiecīga izskata kristāli. Jūtīgāki cilvēki enerģiju, ko nes vārdi, sajūt paši. Bet šie attēli atstāj spēcīgu iespaidu arī tad, ja uz to raugās tikai caur prāta prizmu. Pārsūtīju linku uz šo grāmatu draudzenei un viņas atbilde bija: “Ak, mans Dievs, ko es saku maniem bēniem…”. Šie kristāli skaidri un gaiši parāda, kā izskatās tas, ko mēs sakām, ko mēs domājam, kas mēs esam.

Tieši tā, mums ir izvēle. Katru sekundi veicam izvēles – kādus vārdus mēs lietojam, kādas domas domājam. Vidēji cilvēks domā vai jūt 50 – 70 tūkstošus reižu dienā. Tas parāda, cik aizņemts ir mūsu prāts un emocijas, un no tā aptuveni astoņdesmit procentus mēs domājam vai jūtam kaut ko negatīvu, vai maznozīmīgu. Tikai divdesmit procentu ir pozitīvas domas vai sajūtas.

Tātad manas domas veido manu dzīvi, jo domas ir enerģija, vibrācija. Vibrācija, ko mana sirds vai smadzenes raida caur ūdeni gaisā, caur ūdeni manā fiziskajā ķermenī. Un ja vibrācija ir zema, tā rezonē ar citām zemām vibrācijām mums apkārt. Tas atgriežas pie mums kā fenomens. Līdz ar to, ja, piemēram, es jūtos ļoti pateicīga, tad šī pateicība rezonē ar līdzīgu vibrāciju un atgriežas pie manis caur kādu notikumu, un es atkal vēlos teikt paldies. Un tā aizvien no jauna. Šādā veidā es veidoju savu dzīvi, kas ir pateicības pilna un laimīga.

Tu esi ne tikai Emoto Miera projekta globālā vadītāja, bet biji arī asistente viņa pētījumu laikā.

Jā, es biju viņa personīgā asistente gandrīz 11 gadus, līdz viņš 2014. gadā nomira.

Un šobrīd ceļo pa pasauli, nesot tālāk dr. Emoto vēstījumu. Vai varētu pastāstīt vairāk par savu lomu un uzdevumu šajā projektā?

Šī ir bērnu grāmata “Ūdens vēstījumi” (rāda grāmatu – aut.), un Emoto Miera projekta misija ir izdalīt šo grāmatu bez maksas 650 miljoniem bērnu visā pasaulē. Grāmata šobrīd ir iztulkota 34 valodās, un visus tulkojumus ir veikuši brīvprātīgie. Dace (aut. - Dace Penke) ir iztulkojusi šo grāmatu arī latviešu valodā. Tāpēc var just, cik daudz mīlestības ir katrā grāmatā. Dr. Emoto Miera projekts sākās kā viņa personīgais projekts jau 2005. gada sākumā, kad viņš teica uzrunu ANO galvenajā mītnē Ņujorkā. Uzrunas laikā viņš izteica ideju par šādas grāmatiņas izdošanu un izdalīšanu bērniem apmērā, kas līdzīgs desmit procentiem pasaules iedzīvotāju. Viņš teica: “Vieglākais un ātrākais veids, kā padarīt šo pasauli par mierpilnu vietu, ir izglītot bērnus, jo pēc 10-20 gadiem tie kļūs par pieaugušajiem. Kad viņi sapratīs, ka ūdens noslēpums ir saistīts ar apzinātību un vibrāciju, viņi gribēs dzīvot gan iekšējā harmonijā, gan harmonijā ar citiem – mīlestībā un pateicībā. Viņi vairs negribēs cīnīties viens pret otru, un pasaule dabiski kļūs par mierīgu vietu.”

Tātad tāda bija viņa ideja 2005. gadā. Viņš izdeva šo grāmatu un ņēma to līdzi visur, kur vien devās piedalīties semināros un teikt uzrunas. Bet tad 2011. gadā Japānā notika Fukušimas katastrofa – zemestrīce, cunami un radiācijas noplūde no Fukušimas kodolreaktora. Dr. Emoto man jautāja, vai es piekristu viņa projektu piereģistrēt kā bezpeļņas organizāciju, lai viņš varētu nogādāt tīru un drošu ūdeni Fukušimas iedzīvotājiem. Tā mēs arī izdarījām. Sākām piegādāt cilvēkiem Fukušimā dzeramo ūdeni kopā ar šo grāmatu. Tā oficiāli aizsākās Emoto Miera projekts, bet faktiski tas jau darbojās kādus 6-7 gadus. Un no reģistrācijas brīža 2011. gadā es sāku viņam oficiāli palīdzēt kā personīgā asistente un šī projekta sekretāre.

Tu dodies arī uz skolām. Kā bērni uztver tavu vēstījumu?

Viņi ir ļoti dabiski un mācās ātri. Pat ja bērni vēl nemāk lasīt, tie redz ūdens kristālu attēlus un saprot vēstījumu. Kad tiekos ar bērniem, es parasti runāju ar viņiem tikai kādas trīsdesmit minūtes, dažreiz mēs kopīgi dziedam, es uzdodu jautājumus un viņi man atbild. Un viņi tiešām saprot, ka ūdens parāda, cik spēcīgi ir mūsu vārdi un domas.

Tu esi runājusi ar ļoti daudziem cilvēkiem visā pasaulē. Vai redzi atšķirību, kā šo vēstījumu uztver pieaugušie un kā bērni?

Ar pieaugušajiem ir sarežģītāk. Arvien vairāk un vairāk zinātnieku un fiziķu runā par Dr. Emoto atklājumu – ka ūdenim ir atmiņa un tas vada informāciju. Līdz ar to cilvēkiem ir mazāk šaubu. Bet sākumā, kad sāku ceļot pa pasauli, cilvēki gribēja runāt par to, kā es varu pierādīt, ka tā ir zinātne. Tāpēc es dalos arī ar citu zinātnieku atklājumiem šajā jomā – dr. Gerald H. Pollack, dr. Luc Montagnier un citiem. Ir veikts vairāk eksperimentu ar dažādiem ekspertiem un mums ir vairāk datu, līdz ar to vairs nav nekādu problēmu.

Mūsu platforma Retrits.lv uzrunā pieaugušos, bet mēs arī piekrītam idejai, ka pieaugušajiem ir jāpievērš vairāk uzmanības tam, kā audzinām savus bērnus, ko mēs viņiem mācām, kā ir iekārtota pasaule, un ka mūsu pasaule ir daudz kas vairāk, salīdzinot ar to, ko par to stāsta standarta izglītības sistēma.

Lasīju, ka dr. Emoto ir teicis, ka pasaule ir sarežģītā situācijā, un tai pietrūkst sapratnes par tik vienkāršiem, bet būtiskiem jautājumiem: Kas ir dzīve? Ko nozīmē būt cilvēkam? Kāpēc mēs eksistējam? Un ir nepieciešams, lai izglītības sistēma sniedz informāciju par šiem jautājumiem. Vai tu esi kaut kur pasaulē redzējusi pozitīvas izmaiņas šajā jautājumā?

Nē, ar skolām ir ļoti sarežģīti, īpaši ASV un Japānā. Latvijā neesmu bijusi. Ir vecāki un skolotāji, kas gribētu mācīt bērnus, izmantojot šo grāmatu, bet skola kā sistēma - varbūt tās direktors vai skolas komiteja saka – tā nav zinātne un nekas tāds nav jāmāca. Šis ir tiešām sarežģīts jautājums.

Interesanti, ka ir tāda pretestība kaut kam tik vienkāršam un pat pierādītam, kā vēstījumam šajā grāmatā. Bet tajā pašā laikā - kad cilvēks sāk domāt par šiem jautājumiem, mainās pilnīgi viss.

Jā, tāpēc, ka šie cilvēki negrib mainīt pastāvošo kārtību. Mēs organizējam Pasaules ūdens festivālu, kura galvenās norises dienas ir 16.-17. oktobris, bet atklāšana 1. oktobrī, kur uzrunu teica arī dr. Gerald Pollack, kurš šobrīd ir vadošais ūdens pētnieks pasaulē. Uzrunā viņš dalās, cik slēgta ir zinātnes pasaule. Ja, kāds zinātnieks atklāj kaut ko jaunu, kas ir svarīgs un vērtīgs atklājums cilvēcei, tas tiek izslēgts no zinātnes. Daudzos gadījumos, šādi zinātnieki pat zaudē savu dzīvību, tas ir tiešām bīstami.

Dr. Emoto atklāja arī to, ka ūdens reaģē uz lūgšanām. Vai vari pastāstīt vairāk par festivālu, kas notiek tiešsaistē, un vai ikviens tur var piedalīties?

Ūdens festivāla ideja ir apvienot visus, neatkarīgi no valodas, rases, valstīm un robežām, apvienot kā vienu cilvēces ģimeni uz šīs zemes. Apvienoties mīlestībā, harmonijā, pateikties Dievam un visam, kas mums ir dots. Ūdens ir enerģijas vadītājs. Kad mēs pasakāmies ūdenim, ūdens vada šo informāciju un kļūst kā kolektīvā apziņa – jo vairāk cilvēku apvienosies, jo jaudīgāk enerģija vairosies un būs spēcīgāka, un tā jau ir zinātne. Tāpēc mēs vēlamies, lai festivālā ir pēc iespējas vairāk dalībnieku, kas sūta savu pateicību Zemei un ceļ Zemes vibrācijas.

Kad cilvēki apmeklēs festivāla mājas lapu www.worldwaterfestival.net un reģistrējas, tie saņems linku uz festivāla YouTube kanālu, kur būs pieejami video no cilvēkiem, kas sūta savus vēstījumus festivāla dalībniekiem, tajā skaita tādiem zināmiem zinātniekiem kā dr. Gerald Pollack, dr. Konstantin Korotkov un citiem.

16.-17. oktobrī pasākumu atklāsim ar japāņu kultūras priekšnesumiem – būs tradicionālās bungas, zobenu mākslas demonstrējumi, un beigās lūgšanas ūdenim, kas pēc tam aizplūdīs uz Atlantijas okeānu.

Vairākas reizes jau esi pieminējusi citu zinātnieku vārdus, tādēļ jautāšu - kā dr. Emoto mantojums tiek nests tālāk zinātnes pasaulē?

Laboratorija vēl joprojām darbojas, mēs turpinām pētījumus sadarbībā ar citiem zinātniekiem no visas pasaules, īpaši, pētot lūgšanu, apzinātības un meditāciju ietekmi uz ūdeni.

Vai ir kādi jauni atklājumi?

Ir vēl pārliecinošāki atklājumi tajā, kā apzinātība ietekmē ūdeni, kā tā maina, tas ir - paaugstina ūdens enerģiju. Tas ir kas tāds, kas senāk tik daudz netika pētīts, bet šobrīd sadarbībā ar zinātniekiem no Vācijas, Indijas, ASV un Kanādas ir iegūti pārliecinoši dati.

Jūsu pētījumi parāda arī vides ietekmi uz ūdeni. Var redzēt, cik skaisti ūdens kristāli ir upes iztecē, un kādi tie kļūst, ūdenim plūstot tālāk.

Jā, tas ir tāpēc, ka cilvēki piesārņo vidi. Upes iztecē kalnos ūdens kristāls ir skaists. Vidustecē, kur dzīvo cilvēki un ir piesārņojums, ūdens molekulas tiek salauztas. Bet ūdenim tekot pa straumi vēl tālāk, molekulas cenšas transformēties. Tātad ūdens var atjaunoties, bet tas ir tiešām dziļi saistīts ar mūsu apziņas līmeni un arī fizisko piesārņojumu, tāpēc mums tas ir jāpārtrauc, jo to nedara neviens cits, kā vien mēs paši. Un kad ūdens ir piesārņots, tad dabiskās baktērijas nevar palikt dzīvas, un kad baktērijas ūdenī ir mirušas, mēs vairs arī nedzīvojam tik ilgi kā senāk. Mums ir jādzīvo harmonijā ar visu dzīvo mums apkārt un jābeidz piesārņot vide.

Vai jums ir krāna ūdens kristālu paraugi? Kā tie izskatās?

Jā, mums ir krāna ūdens paraugi, un kopumā kļūst labāk, bet vēl aizvien lielajās pilsētās krāna ūdens ir tikpat kā miris ūdens.

Latvijā vēl aizvien ir cilvēki, kas regulāri dodas uz avotiem ar ūdens traukiem un ņem dzeramo ūdeni tā vietā, lai dzertu to no krāna.

Jā, ir daudz labāk dzert dabisku tīru ūdeni, tāpēc ir jābeidz piesārņot.

Vai dr. Emoto atklājumi viņam pašam priekš sevis bija kaut kas jauns, vai viņš pierādīja to, kam jau ticēja?

Viņš to jau zināja. Pirms ūdens pētījumiem viņš bija alternatīvās medicīnas ārsts. Viņš ārstēja cilvēkus ar vibrējošas iekārtas palīdzību. Ar šo iekārtu viņš atklāja problēmas cēloni, un tās ne vienmēr bija fiziskas problēmas, tie varēja būt arī citi jautājumi – piemēram, attiecības ar ģimenes locekļiem. Vienmēr ir cēlonis, kāpēc lietas notiek tā, kā tās notiek.

Viņš izmantoja šo iekārtu, ko sauc par magnētiskās rezonanses analizētāju, un atklāja problēmas cēloni, pārvadīja šo informāciju uz ūdeni, neitralizēja negatīvo vibrāciju, un deva pacientiem dzert šādu personalizētu ūdeni. Tādējādi viņš palīdzēja vairāk nekā 10 tūkstošiem cilvēku, tajā skaitā pacientiem ar nopietnām saslimšanām, kā piemēram, vēzis. Viņš jau tad zināja, ka viss ir vibrācija, - mūsu apziņa, mūsu domas un emocijas tiešā veidā ietekmē mūsu dzīvi, tajā skaitā fiziskās saslimšanas. Piemēram, jau tolaik viņš atklāja, ka dusmām ir ļoti zema vibrācija, un tā rezonē ar negatīvu vibrāciju aknās, un ja cilvēks ir bieži dusmīgs, tad var būt problēmas ar aknām. Kad tiek neitralizēta dusmu zemā vibrācija, un cilvēks sāk justies mierīgāks, tad var izvairīties no aknu slimībām.

Jauki, ka tu to pieminēji, jo par izglītības sistēmu mēs jau runājām, bet ir medicīnas sistēma, kas arī prasa pārmaiņas. Mūsdienās ir pieejami jau tik daudzi pētījumi dažādās psihosomatikas jomās, bet kad cilvēks dodas pie ārsta, tad fiziskais un emocionālais plāns vēl joprojām stingri nodala divas dažādas pasaules – ārsts ārstē ķermeni ar zālēm un par emocionālajiem jautājumiem labākajā gadījumā sūta pie terapeita.

Ir tāds medicīnas doktora pētījums Kanādā – ārsts eksperimentēja, dodot cukuru saviem pacientiem un sakot ka tās ir pretvēža zāles un pēc to lietošanas vēzis izzudīs. Lielākā daļa cilvēku izveseļojās, un to sauc par placebo. Kad kāds tiešām tic, bez jebkādām šaubām, ka tās ir zāles, pat ja tas ir tikai cukurs, tas var izdziedēt, jo tā ir cilvēka apziņa, kas izdara visu darbu. Un otrādi – pat ja cilvēks ir vesels, bet ārsts viņam saka, ka tu esi ļoti slims un tev ir vēzis, un atlicis dzīvot vien trīs mēnešus, cilvēkam paliek ļoti slikti un beigās var arī nomirt. To sauc par nocebo. Tas tikai parāda to, cik lielā mērā mūsu apziņa ietekmē arī mūsu fizisko ķermeni.

Vienu no Ūdens festivāla atklāšanas uzrunām teiks Japāņu filmu režisors Tetsu Shiratori. Viņš bija slims ar audzēju tieši smadzeņu centrā, un neviens ārsts viņam nevarēja palīdzēt. Viņš saprata, ka situācija ir tik nopietna, ka ja viņš pats sev nepalīdzēs, nomirs. Viņš griezās pie labākā dr. Emoto skolnieka, sāka dzert personalizētu ūdeni, izmainīja ēšanas paradumus, kļuva par veģetārieti, sāka meditēt un izārstēja sevi. Un šajā pasākumā viņš runās par placebo, nocebo un to, kā apzinātība ietekmē mūsu dzīvi. Visi video festivāla mājas lapā būs pieejami arī angļu valodā.

Tā kā ūdens ir mūsos, ap mums un arī gaisā, vēl viens interesants aspekts, kam jau pieskārāmies, ir kolektīvā vide, kas ietekmē ūdeni ap mums. Vai tavuprāt ir jāpievērš uzmanība tam, ko mēs lasām, ko klausāmies un ko satiekam?

Viennozīmīgi. Vissvarīgākā lieta vienmēr ir mūsu pašu domas. Smadzenes ir gan vibrācijas sūtītājs, gan uztvērējs. Vienalga, kādu signālu izsūtām, tādu pašu saņemam atpakaļ. Mēs esam kā magnēti. Kad cilvēks ir augstā vibrācijā, kad dara kaut ko labu, tā pati vibrācija vienmēr pie viņa atgriežas.

Ja gribi laimīgu dzīvi, tad tev ir jābūt kopā ar laimīgiem un labiem cilvēkiem, tev ir jābūt vēlmei izdarīt kaut ko labu citiem un pasaulei. Tu tad arī gribi klausīties ko tādu, kas dara tevi laimīgu, un izbaudīt, vienalga ko tu dari. Seko līdzi vārdiem, ko lieto, domām, kas atnāk, emocijām tevī, jo enerģija plūst ap tevi 360 grādu rādiusā un vismaz piecus metrus katrā virzienā. Tā ir ļoti spēcīga.

Kā dr. Emoto pētījumi tika pieņemti Japānā?

Kad viņš vēl bija dzīvs, Japāna bija pavisam citāda zeme. Tas netika tik labi uzņemts kā tagad. Cilvēkiem bija grūti pieņemt to, ka tā ir zinātne. Tagad grāmata “Ūdens apslēptā dzīve”** ir gandrīz kā ābece aktieriem, dziedātājiem un cilvēkiem, kas darbojas šajā jomā. Kad es satieku kādu, kurš ir lasījis šo grāmatu, šie cilvēki par to runā, cenšas būt pozitīvi, izmantot pozitīvus vārdus, būt laipni pret visiem, jo viņi zina, - ja viņi tādi būs, tad būs ļoti veiksmīgi. Bet pārmaiņas notika tikai pēc tam, kad dr. Emoto jau bija aizgājis. Tāpēc es, tagad esmu ļoti laimīga, jo cilvēki ir pieņemošāki un vēlas par to ar mani runāt arī publiski.

Tad varam teikt, ka Japānas sabiedrības attieksme mainās.

Jā, tā mainās, īpaši pēc kovid.

Tu daudz ceļo. Vai esi ievērojusi arī globālas pārmaiņas? Kovid savā ziņā ir mainījis mūsu apzinātības līmeni, gatavību uztvert šādu informāciju un idejas, un mēs sākam uzdot sev īstos jautājumus.

Tieši tā, kļūst arvien skaidrāks, ka vairāk un vairāk cilvēku visā pasaulē atmostas.

Kā noslēdzošo vēlētos pajautāt - ko šis projekts nozīmē tev personīgi?

Tagad, kad zinu patiesību par ūdeni, to, kā cilvēki var dzīvot laimīgāk, kā pasaule var kļūt par labāku vietu, es vēl vairāk nekā pirms tam vēlos dalīties ar šo vēstījumu ar pēc iespējas vairāk cilvēkiem, neatkarīgi, vai tie ir bērni vai vecmāmiņa un vectētiņš.

Tad tavā rokassomiņā vienmēr ir grāmata “Ūdens apslēptā dzīve”.

Jā (smejas).

Tas tiešām ir skaisti, es ceru, ka kādu dienu mēs izdosim latviski arī bērnu grāmatiņu “Ūdens vēstījumi”. Varbūt mūsu intervija uzrunās kādu, kurš vēlētos izdot šo grāmatu, lai varam to izdalīt bērnudārzos un skolās.

Tas būtu lieliski, ja ir kāds, kurš to varētu izdarīt. Tas ir nepieciešami un svarīgi. Un ceru, ka kādu dienu es varēšu apciemot jūsu valsti, lai dalītos ar ūdens vēstījumu.

Izsakām pateicību par šo sarunu arī Dacei Penkei

*Bērnu grāmata “Ūdens vēstījumi” pdf. formātā latviešu valodā https://www.emotopeaceproject.net/picture-books

** “Ūdens apslēptā dzīve”, Masaru Emoto, Jāņa Rozes apgāds, 2010

Sarunājās: Signe Robinsone

Tekstu sagatavoja: Signe Robinsone un Ieva Simanoviča