Šodien man jautāja, vai es uzticos Visumam.
Uzticos! Es nepārbaudu un nesatraucos, es drīzāk pieturos pie domas, ka viss, kas ienāk manā dzīvē, ir manis pašas radīts. Un kālab lai es savā dzīvē radītu problēmas? Pirms vairākiem gadiem tās atstāja manu dzīvi un šobrīd tajā parādās tikai situācijas, izaicinājumi, ceļi izaugsmei un apzinātībai. No upura, cietēja, agresora esmu pamazām tikusi līdz risinātājam, māceklim un radītājam.
Laiks ir paātrinājies, enerģijas pastiprinās un vecās sliedes sāk stipri rūsēt. Tās vairs neiederas šajā mirklī un tāpēc ir nepieciešamība meklēt jaunus ceļus un veidus. Šobrīd svarīgi ir ātri pielāgoties un mainīties līdz ar enerģijām. Ķert iespējas, izaicinājumus un pa ceļam vēl paplašināt savu apziņu, mainot uzskatus un atklājot aizvien jaunas iespējas augt un plaukt. Dzīvojam super intensīvā un brīnišķīgā laikā, kur katrs var izveidot un kļūt par to ko vēlas, vien atceroties kas viņš patiesībā ir.
Šobrīd galvenais uzdevums ir dzīvot katrai dienai, nevis gaidīt nākamo mēnesi, vasaru vai gadumiju.
.jpg)
Liec lietā sirds impulsus, klausi savai iekšējai balsij! Svarīgi ir sajust savu iekšējo stāvokli un uzlikt savu navigatoru, vadīties pēc tā. Ir normāli, ka tev nav konkrētas vēlmes, taču ir impulss dzīvot priekā un harmonijā. Ir normāli, ka nav skaidrības, šobrīd viss rodas procesā. Vēlme kontrolēt un bailes no nākotnes ir prāta programma, kas dod iluzoru sajūtu, ka no tevis ir kaut kas atkarīgs. Vienīgais, kas tev ir jākontrolē ir tavs prāts, domas un vārdi.
Mirklis šeit ir svarīgs aspekts. No “šeit” veidojas tava nākotne. Ja nēsāsi sevī destruktīvas sajūtas, pievilksi attiecīgas situācijas, un tas turpināsies tik ilgi, kamēr tu padosies vai salūzīsi.
Kad cilvēks satraucas vai baidās, tad viņa apziņa aizplūst uz nākotni. Kad cilvēks izjūt vainu, kaunu vai aizvainojumu, tas iesprūst pagātnē. Vienīgā iespēja iziet no šī visa ir atgriezties punktā “šeit”. Laime ir totāla klātesamība mirklī šeit! Tad, kad pazūd domas, un tev ir vienkārši labi. Kā tikt līdz tam mirklim? Koncentrējoties uz savām sajūtām tieši tagad. Ko es domāju - prāts, ko es jūtu - emocijas, kādas sajūtas fiziskajā ķermenī? Pieņem savs domas, savas šī brīža sajūtas un ķermeņa stāvokli, pretī saņemot klusu laimi un iekšējo miera sajūtu.
Un tas ir viegli un reizē sarežģīti, jo prasa spēju apstāties un sajust.
.jpg)
Tavā dzīvē ir nepieciešama pilnīga pieņemšana tajā, ka visam, kas notiek, ir savs nolūks. Un itin nekas nenotiek tāpat vien.
Jābeidz reiz vainot savās neizdarībās citus, novelt vainu vai atbildību, un reizi pār visām reizēm sākt redzēt izaugsmes iespējas notikumos, kuros esi iesaistīts.
Iespējas rodas pašā mācību procesā, atmetot bailes kļūdīties. Durvis ar uzrakstu “izeja” parādās tikai tad, kad esi gatavs pieņemt situāciju un meklēt risinājumu tai. Atbildes uz visiem taviem jautājumiem jau atrodas telpā tev apkārt, jāmāk tās uztvert, un tas ir iespējams tikai tad, kad sāksi domāt ar sirdi un just ar prātu!
Dzīves jēga nav galamērķī, bet gan pašā dzīvē!
.jpg)
Raksta autore: Irīna Bērziņa / Piesakies konsultācijai
