Mālpils ir ļoti skaista, apdzīvota vieta Latvijā. Ar senu muižu, kas ir izcils arhitektūras piemineklis – plašs parks, gleznaina dabas ainava, dīķis, – tur var braukt ekskursijā. Pirms pusotra gada ar ģimeni bijām pie “Augusta zemenēm”, toreiz nopirkām zemeņu stādus. Atceros, cik laipni mūs uzņēma. Guntars rūpīgi visu pastāstīja par zemeņu kopšanu, stādīšanu. Visu ievērojām un baudījām bagātīgu zemeņu ražu. Šoreiz atbraucām iepazīt “Augusta stalli” un tā saimnieci Ivetu, kas ir sabiedrisko attiecību aģentūras „Repute” dibinātāja un 15 zirgu miera sargātāja. “Augusta stallis” ir Ivetas un Guntara mīlestība un ikdiena. Iveta vēlas dāvāt prieku tiem, kas grib iepazīt un saprast zirgu. "Augusta stallis" teritorijā Iveta ir izveidojusi un attīsta Latvijā vienīgo Zirgu asistētas mācīšanās un terapijas centru. Šoreiz saņēmu padomus un atbalstu mūsu zirga lološanā un kopšanā. Tik ļoti rezonē, ka abi dalās it visā, kas viņiem ir.
Man ir pieredze būšanā ar zirgiem jau gandrīz 30 gadus. Sākās tas, kā daudziem. Aizbraucu uz stalli un pateicu, ka gribu iemācīties jāt ar zirgu. Sāku apgūt pašmācības ceļā, bet, protams, bija arī savi trenerīši. Tieši tik “dziļa” izpratne par zirgiem man bija ilgu laiku. Atbraukt, notīrīt, papriecāties, uzsedlot, ka tikai ātrāk mugurā, un tālākus gabalus izjāt. Protams, mācījos caur kritieniem un sitieniem, bet kopumā man vienkārši patika zirgi un ar viņiem jāt. Par cilvēka un zirga mijiedarbību, zirgu psiholoģiju, zirgu dabiskās apmācības metodēm nedomāju, jo nezināju.
Kādā brīdī sāku sev uzdot jautājumus. Piemēram, man ir trīs zirgi, bet kāpēc, ar viņiem kopā esot, es nejūtos droši? Kāpēc es esmu ar zirgu, bet zirgs nav ar mani? Kāpēc viņš nesaprot, ko es vēlos pateikt, nerespektē mani un galu galā – kāpēc zirgs nevēlas būt ar mani kopā? Atbildes uz šiem jautājumiem es meklēju internetā. Lasīju grāmatas, pētīju internetā un sapratu, ka mani vairs neinteresē vienkārši būt ar zirgu, bet vēlos vairāk saprast zirgu, ieraudzīt to. Saprast, kā veidojas zirgu attiecības barā. Saprast, kā pareizi un zirgam droši to apmācīt, nevis kaut ko nemākulīgi darot, radīt tam ciešanas. Devos uz Kipru, kur tika organizētas speciālas mācības, lai uz zirgiem paskatītos no cita skatu punkta. Tā tas sākās.
Šobrīd gan smejos, ka toreiz man šķita, ka esmu jau tik daudz apguvusi! Lai saprastu zirgu, ar vienu mūžu nepietiek. Mācos joprojām. Gan pateicoties savam zirgu bariņam, gan apgūstot citu pieredzi.
Man nereti jautā: "Kā panākt, lai zirgs nāktu klāt un gribētu būt kopā?”
Nav jau nekas sarežģīts, tev vienkārši jāsadarbojas ar zirgu caur kopā būšanu, rotaļām, pastaigām un gudriem treniņiem. Man kādreiz mācīja, ka labs treniņš ir tikai tāds, pēc kura zirgs ir slapjš no sviedriem. Un tieši tā es arī trenēju zirgu. Parasta zirga apsēdētāja, neko nesaprotot par zirgu, tam piemērotām slodzēm konkrētā vecumā, psiholoģiju, apmācību metodēm utt., tos trenēju. Ar šodienas izpratni smieklīgi un sāpīgi vienlaikus. Sāpīgi, jo tikai tagad saprotu, kāpēc joprojām Lezoto izvairās man nākt klāt, kad nāku ar apaušiem. Es viņam asociējos ar diskomfortu. Tai pat laikā tie zirgi, ar kuriem esmu strādājusi savādāk, ne tikai nāk klāt, bet grib būt ar mani. Ja tu asociēsies zirgam ar sāpēm un diskomfortu, tad patiesa sadarbība neveidosies.
Kādā brīdī sāku uzdod sev jautājumu, kāpēc man ir zirgi? Domāju, stāstīšu, rādīšu, mācīšu, kā veidot drošas attiecības ar zirgu. Bet, redz, ātri nonācu pie secinājuma, ka man vairs neatliek laika kopā būšanai ar saviem zirgiem. Arī īsti nejutu gandarījumu.
Tā nonācu līdz Zirgu asistētas mācīšanās un terapijas centra izveidošanas idejai. Pasaulē zirgu asistēta terapija ir jau sen zināma, bet Latvijā ir jaunums. Esmu ļoti priecīga, ka mēs ar Daci Kačkāni, psihoterapijas speciālisti apmācībā, viena otru atradām. Līdz ar to spējam piedāvāt gan zirgu asistētu mācīšanos, gan terapiju.
Ļoti dažādas ir situācijas. Tas ir stereotips, ka pie mums brauc tikai tad, ja ir problēmas.
Mūs apmeklē cilvēki, kuri vienkārši vēlas pabūt kopā ar zirgiem, atgūstot līdzsvara sajūtu, un vismaz uz kādu brīdi aizmirsties no ikdienas.
Arvien populārāki kļūst lielāku un mazāku komandu saliedēšanās pasākumi. Un, protams, kad cilvēkam ir kādas mentālās veselības problēmas. Pēdējā laikā ļoti bieži piesakās cilvēki, kuriem ir depresija. Protams, attiecību problēmas, zaudējumi. Daudz brauc pusaudži.
Zirgs ir izcils starpnieks starp treneri un klientu, ja ir vēlēšanās attīstīt sevī līderības iezīmes, gūt lielāku pārliecību sevī un par saviem lēmumiem; spēt definēt robežas un pateikt “nē”.
Starp citu, šī arī man ilgu laiku bija problēma, kas mani radīja neapmierinātību atsevišķās situācijās. Robežu definēšana. Šobrīd daudz strādājam ar dažāda līmeņa vadītājiem un komandām, organizējot komandu saliedēšanās pasākumus.
Zirgu asistēta terapija notiek stallī, manēžā vai dabā, tajā piedalās klients, psihoterapeits un zirgs. Terapeita uzdevums ir vērot un “tulkot”, kas notiek klienta un zirga mijiedarbībā.
Būtiski, ka zirgu asistētas mācīšanās un terapijas laikā mijiedarbība starp cilvēku un zirgu notiek tikai uz brīvprātības principiem. Tas nozīmē, ka pret zirgu netiek izmantoti spēka vai piespiešanas paņēmieni. Tāpēc parasti nodarbības laikā sadarbība notiek ar brīvu zirgu manēžā, āra laukumā vai ganībās. Piemēram, mijiedarbojoties ar zirgu manēžā vai laukumā, pēc iepazīšanās ar zirgu, tam tiek noņemti apauši ar pavadu. Un, jā, jebkurā no minētajām vietām, zirgam ir iespēja “atteikties” būt kopā ar cilvēku un doties projām.
Zirgs mūs redz, dzird un, kas būtiski, zirgs mūs nevērtē. Neizdara kādus secinājumus. Cilvēkam, mijiedarbojoties ar zirgu, ir iespēja just, ka tiek pieņemts, cienīts un mīlēts bez noteikumiem un kritikas. Gūstot šo pieredzi ar zirgu, cilvēks var to pārnest uz reālām attiecībām ar citiem cilvēkiem. Esot ar zirgu, mēs mācāmies būt ar cilvēkiem.
Jā, šo esmu gana bieži dzirdējusi, bet šādam apgalvojumam nepiekrītu. Domāju, ka mums nav tiesību "uzkraut" zirgam tik nopietnu atbildību. Jā, kopā ar zirgu kļūstam mierīgāki, ikdienas problēmas pagaist. Mūs nomierina zirga ķermeņa siltums, smarža, bubināšana un saskarsme. Esam "šeit un tagad" kopā ar viņu. Mācāmies tikt galā ar savām bailēm un nedrošību.
Nepārliecinātību. Saprast zirga valodu un līdz ar to arī sevi. Taču zirgs jebkurā gadījumā ir un paliek dzīvnieks. Liels, spēcīgs, jutīgs un bailīgs. Skaists savā spēkā, lielumā un bailēs.
Visur, kur ir zirgu asistētā terapija, ir ļoti nozīmīgi divi aspekti, kas jāievēro. Zirgam ir jāgrib ar konkrēto cilvēku sadarboties un ir jābūt maksimāli ievērotiem visiem zirgu turēšanas labturības noteikumiem.
Zirgam ir ikdienā jādzīvo kopā ar zirgiem. Dzīve barā ir pamatu pamats, lai zirgs justos drošs un apmierinājis vienu no savām galvenajām pamatvajadzībām. Protams, arī gana liela teritorija, kur dzīvot, staigāt, ēst. Nemaz nerunājot par kvalitatīvas barības un ūdens pietiekamību. Arī iespējai patverties, kad laika apstākļi nav labi.
Jā, zirgu asistētā terapijā nedrīkst piedalīties slims zirgs. Vai zirgs, kurš aktīvi tiek nodarbināts sportā vai zirgu nomas pakalpojumos, jo diemžēl, kur ir sports vai noma, tur zirgs cieš lielāku vai mazāku diskomfortu. Zirgam ir jābūt droši apmācītam, bet – neizmantojot jebkāda veida sāpes, zirgu apmācot.
Tad jāuzdod jautājums, kāpēc negrib. Un tā ir bijis. Ja redzam, ka zirgs manēžā jūtas slikti un burtiski laužas ārā, mēs zirgu mainām. Āra apstākļos ir savādāk, jo tur zirgam ir iespēja izvēlēties. Manēžā jau viņam nav iespējas, viņš ir slēgtā teritorijā. Attiecības ar cilvēku zirgam veidojas pēc nosacīta bara principiem. Zirgs izvērtē, var vai nevar uzticēties cilvēkam, kāda loma šajās attiecībās tiks iedalīta cilvēkam. Piemēram, cilvēks ir ļoti nepārliecināts par sevi. Viņa kustības ir bez enerģijas, vājas. Nav konkrētības un “spēka”. Ar šo es nedomāju fizisku spēku, bet enerģiju, kas signalizē, ka cilvēks ir pārliecināts par sevi. Līdz ar to zirgam signalizējot: tu vari man uzticēties. Un zirgs uzticēsies.
Zirgs savā ziņā ir kā spogulis, kurš parāda cilvēka stiprās un attīstāmās puses, sniedzot tūlītēju atgriezenisko saiti.
Smaidīju, kad kādā no atvērto durvju dienām man jautāja, izstāstiet, kā notiek nodarbība pie jums? Terapija. Mācīšanās. Ko tieši jūs darāt? Neviena nodarbība un neviena terapija nav pēc vienota scenārija.
Zirgs ir bara dzīvnieks. Medījums. Kā medījums viņš neizrāda savas sāpes, jo automātiski var tikt identificēts kā viegls upuris. Arī bars šādam vājākajam bara loceklim neuzticēsies. Tāpēc cilvēkam ir jābūt zinošam un redzošam, lai pamanītu, ka zirgam sāp.
Diemžēl daudzi zirgu īpašnieki pielāgo zirgu savām ērtībām. Mēs nedomājam, kā zirga ikdienu veidot tā, lai tieši zirgam būtu labi. Jo tas, kā ir labi zirgam, ir cilvēkam neērti un neizdevīgi.
Zirgs var dzīvot bez cilvēka, bet bez bara viņš cieš.
Es to saprotu un pieņemu. Jo es nenodrošināšu ne to drošības sajūtu, ne to īpašo zirgu komunikāciju ikdienā, ko sniedz zirgam zirgs.
Ceļš uz zirga dvēseli ir un būs ilgs. Pilns asaru un prieka mirkļu. Tas nekad nebeigsies, un dienas, kad šķiet tik daudz paveikts un beidzot esi kaut ko sapratis, nomainīs citas, kad liksies, ka zirgi tevi nesaprot un tu nesaproti zirgus.
Paldies!
Ar Ivetu Dzērvi sarunājās Laura Grīnvalde
Zirgu asistētas mācīšanās un terapijas centrs / Piesaki tikšanos
