Prieks par dzīvi veidojas no tā, cik plaši un apzināti dzīvi redzam. Savukārt tad, kad protam par to priecāties, šis prieks plešas plašumā un kļūst par mīlestības pieredzēšanu it visā. Dzīve un tās nestā pieredze tiek ieraudzīta jaunā gaismā. Tomēr lai mēs prastu novērtēt šo laimi, tiek radīts līdzsvars. Tā dzimst no grūtuma, no nespējas, no negribēšanas, no nespēka, no skumjām. Patiesu prieku sasniegt spējam tad, kad esam pabijuši bedrē. Un ja tu šobrīd esi tajā ne vieglākajā dzīves posmā, - kā tad sākt priecāties par dzīvi?
Vai tiešām tas notiks? Noderēs vingrinājums, kas atgādinās tev par tavu spēku. jo ir lietas, ko savā dzīvē esi jau paveicis. Atceries vienu vai vairākus savas dzīves grūtos brīžus, kurus pārvarēji! Apraksti uz papīra lapas šo situāciju un to kā tiki galā. Atceries - tu tiki galā! Tātad tas ir tavos spēkos, tie ir tikai mazliet jāatmodina.
Iegūt var vienmēr, ja vien runa nav par galējām traģēdijām. Bet ar laiku pat tajās mēs iemācāmies saskatīt ko vairāk. Ir situācijas, kuras, tajās esot, šķiet tik nepanesamas, ka labo un vērtīgo tajās ir pārāk grūti saskatīt. Ja tā, pārcel šo punktu uz beigām!
Ja visu notiekošo pārklāj nejūtības plīvurs, kā tas mēdz būt, kad esam spēcīgās negatīvās izjūtās, tu vienalga zini, par kurām lietām teorētiski būtu jāpriecājas un jābūt pateicīgam. Pieraksti tās! Tādējādi atspoguļosi sev īsto realitāti – tāda, kāda tā ir, nevis kādu uzradīji prātā. Prātam ir tendence dramatizēt un padarīt visu sliktāku. Tāpat prātam ir tendence pašradītajai ilūzijai ticēt. Mūsu dzīvēs vienmēr, arī grūtajos laikos, ir mazi prieki, kurus novērtēt. Un tieši mazie prieki, spēja tos novērtēt veido lielo laimi.
Aromātiska un īpaša tējas vai kafijas tase, meditācija, sejas pašmasāža, stiepšanās vingrinājumi, grāmatas lasīšana vai pabūšana mierā savā dārzā. Tās var būt kaut vai piecas minūtes, kuras veltīt sev.
Kas šodien ieplānots īpaši iepriecinošs? Nekas? Mēs paši esam atbildīgi par saviem mazajiem priekiem, tādēļ ir pat ļoti veselīgi tos sev ieplānot. Ja nelīdz vārdi, kompliments sev vai novēlējums, izmēģini enerģiju raisošu elpošanas vingrinājumu vai noskaņojumu pacilājošu mūziku.
Savai attīstībai, sava spēka vairošanai, neieguldot enerģiju aprunāšanā, tenkās vai sašutumā par ziņās stāstīto. Tā ir kā enerģijas nopludināšana, atdošana tam, kas to nav pelnījis. Palīdzi, kam vari palīdzēt, tādā veidā, kā tas ir iespējams. Vaimanāšana nav līdzējusi nevienam un nekad.
Grūtā brīdī tas pat var šķist kaitinoši. Tāda ļoti ilgstoši bijusi cilvēka daba. Bet laiks tam likt punktu, mēs dzīvojam citā laikmetā. Apzināti, ar nodomu meklē skaisto un tu atradīsi! Smaržojošas rozes ielas malā, saules stari tavā logā, priekā čalojošs bērnudārznieku bariņš, laipns svešinieks, kas īstajā brīdī pieturēja durvis, garda dzēriena krūze atpūtas mirklī, zaļās krāsas toņu pārbagātība svētdienas pastaigā dabā…
Ir tik daudz skaistā!
Tāpat – maini uzmanības virzienu no problēmām uz to risinājumiem. Daudz kas atklāsies jaunā gaismā un arī risinājumi nāks vieglāk un aizvien radošāk.
Vairo savā ikdienā kustības. Jo vairāk tiek kustināts ķermenis, jo spēcīgāk griežas enerģija. Parādās motivācija, spēks un prieks. Sāc ar mazumiņu, atkarībā no savas situācijas – kaut vai ar dažiem soļiem, pastaigu līdz tālākajai mājas istabai.
Jo sliktāk jūtamies, jo sliktāku barību patērējam. Bulciņas, frī, gāzēti dzērieni – šīs organismam absolūti nevajadzīgās un itin nekā nenoderīgās lietas (lietas!), rada mākslīgas baudas mirkli, noņemot uzsvaru no risināmā jautājuma. Apzināti ieviešot ēdienkartē veselīgus un dabiskus produktus, tavs organisms kļūs aizvien laimīgāks, spēcīgāks, veselāks un pateicīgs! Tu to sajutīsi!
Kad pateicība nav tikai vārds, tukša, nodeldēta skaņa, kad pateicības izjūta nāk no sirds, tā ir jauna līmeņa dzīves pieredze. Tāda pieredze, kuru ne iztēloties nespēji. Tā atnesīs daudz pārsteigumu. Apsolu.
Raksta autore: Ieva Simanoviča