Ja saka, ka cilvēkam patiesībā nekā nepieder, tā nav taisnība. Ikvienam no mums pieder pieredze. Unikāla, neatkārtojama, vērtīga. Tieši tāds pats ir mūsu cilvēka ceļojums materiālajā plānā un garīgais ceļojums, kas papildina un padziļina neiztēlojamus slāņus, kurus, pat cieši vēlēdamies izfantazēt un paredzēt, nevarētu.
Kad sākas cilvēka garīgais ceļojums? Kur zīmēt starta līniju? Vai kāds to zina? Laikam jau ne. Vai tu zini, kur sākās tavs garīgais ceļojums? Kas bija liktenīgais pagrieziena punkts? Var šķist, ka tāds ir bijis, un liela daļa taisnības tajā būs, bet pilīti pa pilītei, odziņu pa odziņai no aizraujošā un dažādām garšām bagātā garīgās pieredzes koka esi saņēmis arī līdz tam.
Bet tad, kad jūtam, ka esam nonākuši uz šī skrejceļa un uzņēmuši ātrumu, ir lietas, kurām vērts iziet cauri pirmajām.
Garīgais ceļojums prasa ārkārtīgi lielu pieņemšanu, paļaušanos un – ticību. Bet ja netici, ja tevis uzbūvētās pasaules kontekstā nav faila es varu, man drīkst būt, esmu pelnījis, esmu atbildīgs par savu dzīvi, es sevi mīlu un pieņemu, būsi kā ieslodzīts putniņš būrītī, kuram Visums atver būrīša durtiņas, bet tu patipini līdz durtiņām, pačiepsti, lūkodamies uz lielo un nezināmo pasauli, nezinādams, kurp doties un vai ir droši, un aizej atpakaļ komforta zonā – būrītī. Ja šī aina tev nerada asociācijas, tad iztēlojies, ka ej savu garīgo ceļu, bet viena kāja ir pieķēdēta pie tavas vainas sajūtas, upura lomas, pārspīlētas atbildības uzņemšanos par visiem citiem. Redzēsi un uzzināsi daudz, bet vai ar pieķēdēto kāju kļūsi brīvs? Vai spēsi uzzināto, izlasīto, piedzīvoto meditācijās, retrītos un citās praksēs integrēt savā dzīvē? Materializēt? Sazemēt?
Katram savs stāsts, bet varu padalīties ar savu pieredzi – ir lietas, kuras jāatrisina tepat, uz zemes, pašā vienkāršākajā formā – psihologa kabinetā, pirms uzsūkt sevī plašākas zināšanas. Jo prāts ir tas būrītis, prāts ir tā ķēde. Un vispirms jāatbrīvo prāts, lai tas netur ķēdē.
.jpg)
Pašattīstības un garīgais ceļš ir pilns pārbaudījumu. Un ne viss ceļā uz savu patieso es ir viegli un pacilājoši izdarāms. Robežu uzstādīšana, iespējams, cilvēciskai būtnei, kas to nav darījusi, ir pats grūtākais posms. Bet kādu brīvību tas dod pēcāk! Tiklīdz būsi uzlicis savu pirmo veselīgo robežu, nāks neiedomājams atvieglojums! Un jauda nākamajiem soļiem!
Vēlāk robežu uzstādīšana notiks pavisam dabiski, plūstoši un nesagādās diskomfortu. Pirmajam solim vajadzīga drosme. Tas ir kā pārkāpt sev pāri. Bet tu neesi tava māte, tavs tēvs, tu neesi viņu nepiepildītie sapņi, tu neesi sabiedrība, stereotipiskie uzstādījumi, draugi, tu neesi tavs vīrs, tava sieva, tu neesi tavi bērni. Tu neesi tavs darba devējs.
Tu esi tu!
Uzstādot robežas, notiek brīnumi. Atsijājas tie, kam jāatsijājas. Bet ar tiem, kuriem jāpaliek, attiecības kļūst pilnvērtīgākas, dziļākas, intīmākas un patiesākas. Robežu uzstādīšana tavai mātei izvērtīsies par varen skaļu skandālu? Lai iet! Lai ir skandāls, lai ir visu sāpju izkliegšana, lai ir asaras un puņķi! Arī tā jūs nonāksiet viens otram tuvāk.
.jpg)
Lai ietu soli tālāk, ir jāiepauzē un jāapzinās, kur šobrīd esi un kāda ir tā visa bagātā pieredze, ko esi jau izdzīvojis līdz šim mirklim. Te nāks talkā spēja ieslēgt vērotāju. Paskatīties uz sevi no malas. Būt ar sevi aci pret aci. Kādas mācībstundas piedzīvotas? Ko tās devušas, ko mainījušas? Kā tiki galā? Paslavē sevi! Tu ar daudz ko jau esi ticis galā! Šķiet, ka nav tā vērts? Tas jau nav nekas dižs! Ja tā, uzraksti uz papīra! Uzraksti, ko darīji, lai izkļūtu no situācijas, lai to pārvarētu!
Visu kas bijis, novērtējot ar pateicību, paraugoties uz sevi ar cieņu un mīlestību, tālākais ceļš vairs nebūs tāds, kā bijis agrāk. Par kļūdām sevi vairs nešaustīsi. Jo kļūdu nav! Tā ir pieredze, kas bija nepieciešama. Ieraudzīsi to, pieņemsi šo pieredzi, integrēsi apgūto un atlaidīsi slikto emociju, lai būtu brīvs. Piedod sev, lai spētu patiesi, no savas dziļākās būtības piedot arī citiem un ieraudzīt viņus, kā garīgas būtnes, kas tieši tāpat kā tu, iegūst pieredzi.
.jpg)
Ne velti teju katrs, kurš apmeklējis psihologa kabinetu, dzirdējis ieteikumu rakstīt dienasgrāmatu. Arī tas ir liels darbs gan ar prātu, gan iekšējo pasauli. Jo pierakstot, tu vieglāk pamanīsi sakarības. Spēsi noformulēt savas sajūtas un vēlmes, kas domu formā šaujas te pa labi, te pa kreisi, te vispār sapinas mudžeklī. Īpaši, ja esi no cilvēkiem, kas visu patur sevī (un atgriežoties pie pirmā punkta – ja būs pastrādāts ar domāšanas kļūdām, iemācīsies savas sajūtas izpaust, un būsi zaudējis bailes teikt, ko domā, kā jūties, kas tev ir vajadzīgs). Dienasgrāmata ir arī lielisks veids, kā atskatīties uz savu izaugsmi. Kur biji pirms gada, kad sāki to rakstīt, un kur esi tagad?
Sastapšanās ar savām emocijām var nebūt patīkama. Atzīt aizvainojumu, dusmas, naidu… Kuram gan to gribas? Izrakstot tās no sevis ārā, iegūsi vairākus labumus – izvadītas emocijas, izprastas, turklāt būsi izdarījis to veselīgā formātā. Tāpat dienasgrāmata var kļūt par manifestēšanas rīku. Īpaši jau tiem, kuru dvēselēm piemīt spēja realizēt vēlmes caur materiālo pasauli.
.jpg)
Lai izprastu, kā darbojas enerģijas un ko ar tām darīt, pienāk laiks izpētīt un iepazīt čakru sistēmu. Kādas tās ir un par ko katra atbildīga? Un tad jau tālāk var doties pie zinošiem meistariem, palīgiem, kas līdzēs sakārtot čakru sistēmu. Ieteiks, ko darīt, lai līdzsvarotu čakras, kurās enerģijas ir nepietiekami. Un nepietiek ar oranžas krāsas valkāšanu vai oranžu augļu ēšanu, lai salabotu savu krustu čakru un vairotu radošo enerģiju. Darbs var būt gan psiholoģisks un emocionāls, gan var nākties parakt dziļāk – bērnībā, dzimšanā, iepriekšējās dzīvēs…
Turklāt pārzinot čakru sistēmu un dodoties pie meistariem, kas strādā ar enerģijām, būs vieglāk saprasties vienā valodā. Un vieglāk saprast sevi. Čakru sistēma ir garīguma elements, kas pētīts jau tūkstošiem gadu. Nekas mistisks, nekas izdomāts. Tieši tāpat, kā mēs nešaubāmies par to, ka mūsos pukst sirds un nieres izvada toksīnus.
.jpg)
Dabiski, ka meklējot sev piemērotu dziedināšanas veidu, apjautājam draugus, paziņas, ieklausāmies kādā ieteikumā. Un tas ir pilnīgi pieņemami. Tu izmēģini, novērtē, paskaties, kā tas strādā. Sajūti, vai tas ar tevi rezonē. Bet vēlāk, kad šī vide, kurā nu jau garīgo skolotāju un meistaru, kas strādā ar dažādām tehnikām – reiki, enerģētiskām masāžām, rekonekciju, elpošanas praksēm, regresijas terapijām, pirts dziedināšanām un citām, ir pārpilnība (un tas ir labi, tas nav slikti, tomēr jāraugās, lai meistars ir labu un godīgu nodomu vadīts), izvēlies savu dziedināšanu pats! Un tikai.
Ja ir ieteikums – ej tikai tad, ja rezonē. Izpēti meistaru, palasi viņa rakstīto, apskati Instagram kontu, ja tāds ir. Ja tu aizej un jūti – šis nav man, pagriezies un ej prom. Ja aizej un jūti – šeit kaut kas nav tīrs, pagriezies un ej prom. Ja aizej un jūti – es te nejūtos labi, pagriezies un ej prom. Tu sajutīsi, kas ir tavs! Tu pievilksies pie tā meistara, kurš tev šobrīd ir vajadzīgs, pat ja nebūsi par tādu iepriekš dzirdējis un saņēmis neviena paziņas atsauksmi. Esi drošs, ka tu un tikai tu zini, kas tev ir vajadzīgs! Un ja arī “trāpīsi” uz negodprātīgu “meistaru”, tad zini – ir kāds iemesls, kādēļ tev šī pieredze bija nepieciešama.
.jpg)
Viens no dabiskiem un neizbēgamiem posmiem garīgajā ceļojumā, ir vientulība. Īsāku mirkli vai garāku laiku, bet tā visus piemeklē. Un nevajag baidīties, jo – vai ir jēga būt barā, kurā esi nelaimīgs? Vientulība – tas ir starpposms. Starp vecajiem draugiem, kuri viens pēc otra atkrīt, jo jūs vairs nerunājat vienā valodā, nav kopīgu interešu un redzat pasauli caur pārāk atšķirīgām prizmām, lai ar to dalītos, jo tava ir ļoti, nu ļoti mainījusies. Un starp līdzīgi domājošiem. Līdzīgi domājošos ir neiespējami nesatikt savā ceļā. Kaut vai sākot ar dziedināšanas seansiem, kur sastapsi meistarus, un domubiedru grupām, kurās uzdot jautājumus, saņemt sapratni un veidot draudzības! Turpinot iet savu ceļu, draugus sastapsi un jūs savstarpēji pievilksieties pat negaidītās situācijās. Maģiski!
.jpg)
Raksta autore: IEVA SIMANOVIČA
Foto: ELĪNA UPMANE / Stils: Ērika meldere / Muah: KRISTĪNE DOMBROVSKA / Mūza: LĪVA OLIŅA
