Kad nonākam līdz patiesai, empātiskai izpratnei, ka daba un Zeme – tie ir dzīvi organismi, ar kuriem esam mijiedarbībā, varam sajusties diezgan pārsteigti par darbībām, ko esam veikuši, pirms uzsākts zaļais dzīvesveids. Iepirkumu maisiņu kalni, izmesta pārtika, ķīmijas patēriņš… Eko dzīvesveids iekļauj dažādus veidus, kā dzīvot dabai draudzīgi, tostarp – ēst dabisku un veselīgu ēdienu.
Galu galā mēs to dodam paši savam organismam – savam ķermenim, savai mājai Zemes virsū. Ar kvalitatīvu zemnieka produktu, kurš audzēts bez ķimikālijām, mēs nopērkam savu veselību; ar draņķīgu, bet lētu pārtiku mēs savu veselību pārdodam.
Tie ir vietēji audzēti produkti, kuru audzēšanā netiek izmantotas ķīmiskas piedevas kā pesticīdi, fungicīdi un ķīmiskais mēslojums, kā arī ģenētiski modificētas kultūras, un kuri netiek pārvadāti no tālām zemēm, patērējot to nogādei degvielu un radot CO2 izmešus. Tostarp gaļa un zivis, kas nākusi no vietējām saimniecībām un kuru barošanā netiek izmantotas antibiotikas, hormoni, zāles un citas kaitīgas vielas, lai šķietami uzlabotu galaprodukta vizuālo estētiku un garšu.
Ja ēdiena izcelsmei vai sastāvam līdz šim pievērsta maza uzmanība, galēju pāreju uz dabiskiem un vietējiem produktiem var nebūt tik vienkārši veikt ar vienu soli. Tas ir pavisam normāli. Vari sastādīt sev ērtu un patīkamu plānu – kādas izmaiņas ēdienkartē un produktu iegādes paradumos veiksi soli pa solim, lai pāreja ir aizraujoša un patīkama un nerodas sajūta, ka dari kaut ko apgrūtinošu vai piespiedu kārtā. Būs vajadzīgs laiks, lai apzinātu un iepazītu, kur ir tavām mājām vai darba vietai tuvākie zemnieki, lauksaimnieki, gaļas un piena produktu ražotāji, mazie mājražotāji, ērtākie ekoveikali. Vari, piemēram, sevi un ģimeni sākumā pieradināt pie dārzeņu un augļu iegādes citviet un pēcāk pāriet pie nākamās produktu grupas.
Raksta autore: Ieva Simanoviča