Kā ķermenī cirkulē dzīvības enerģija?

Kā dzīvības enerģija cirkulē mūsu ķermeņos? Vai to var saredzēt, sajust, pierādīt? Racionālajam, visu izskaidrot gribošajam un uz empīriskiem pierādījumiem balstītam prātam nav viegli pieņemt neredzamo. Tāpat kā pati dzīvības enerģija nav substance, kas izsakāma fizikālos lielumos, arī veids, kā tā izplatās mūsu ķermenī, ir tikai lielākoties smalkajām maņām uztverams. Jogas un ajūrvēdas tradīcijā lasām, ka prāna plūst caur īpašiem enerģētiskajiem kanāliem jeb nadi, kamēr Ķīnas tradicionālajā medicīnā un taoisma (daoisma) praksēs runā par Či plūsmu meridiānu sistēmā.

Trīs galvenās enerģijas upes - Ida, Pingala un Sušumna

No sanskrita nadi tulkojams kā plūsma un kustība. Tie ir smalki, neredzami pavedieni, kas caurvij visu mūsu ķermeni, nodrošinot pašu smalkāko šūnu ar tai nepieciešamo enerģiju dzīvības uzturēšanai. Izšķir piecu veidu enerģijas formas: prāna, udāna, apāna, vjāna un samāna. Kad visas enerģijas harmoniski mijiedarbojas, cilvēks ir lieliskā omā, var būt gandarīts par labu veselību, ir kopumā laimīgs un apmierināts. Dzīve kļūst apzināta, līdzsvarota un labvēlīga. Ja šajā enerģētiskajā sistēmā notiek kāds traucējums vai aizsprostojums, cilvēks zaudē emocionālo līdzsvaru un var saslimt. Trīs svarīgākie enerģētiskie kanāli ir Sušumna, Ida un Pingala.

Ida un Pingala

Cilvēka mugurkaulu no abām pusēm ieskauj divi lieli enerģētiskie kanāli, kuri spoguļo viens otru veidojot vertikālas spirāles un krustojoties enerģētiskajos centros jeb čakrās. Abu kanālu rašanās punkts ir pamata čakra jeb Muladhāra. Pingala sākuma punkts ir pa labi, bet Ida - pa kreisi no mugurkaula ass. Sasniedzot kroņa čakru abi kanāli savienojas vienā enerģijas plūsmā.

Ida ir kanāls, kurā enerģija plūst caur kreiso nāsi. To saucam arī par mēness kanālu, sievišķo aspektu un vēsās enerģijas kanālu. Ida atbild par psihoemocionālajiem faktoriem, par enerģijas koncentrēšanu uz iekšējiem procesiem un parasimpātiskās nervu sistēmas procesu aktivizāciju.

Pingala ir kanāls, kurā enerģija, savukārt, plūst caur labo nāsi. Tas ir saules kanāls un sevī nes vīrišķo spēku manifestāciju.

Ar ieelpu caur kreiso un labo nāsi, caur Ida un Pingala, ķermenī no apkārtējās vides ieplūst gaiss. Gaisa plūsma iedarbojas uz mūsu autonomo nervu sistēmu: gan simpātisko, gan parasimpātisko. Parasimpātiskā nervu sistēma enerģiju taupa un izmanto iekšējā komforta sasniegšanai un uzturēšanai, simpātiskā to izmanto, lai sagatavotu mūs dažādu ārējo faktoru iespējamajai ietekmei. Simpātiskā nervu sistēma palīdz paātrināt procesus: sirdsdarbību, elpu, temperatūru. Parasimpātiskā nervu sistēma nepieciešama, lai palēninātu procesus, enerģijas uzkrāšanai, radošajiem procesiem un psihoemocionālajam līdzsvaram.

Elpa caur kreiso nāsi aktivizē iekšējo orgānu sistēmas, kas iedarbojas uz parasimpātisko nervu sistēmu, bet elpa caur labo nāsi ietekmē orgānus, kas saistīti ar simpātisko nervu sistēmu. Šo praksi pazīstam kā elpu mainot nāsis jeb Nadi Shodhana. Abi enerģētiskie kanāli harmonizē un papildina viens otru. Kad cilvēks sasniedz visu enerģiju līdzsvaru, viņam sāk arvien vieglāk padoties meditatīvās prakses. Ķermeņa un gara harmonija veidojas tieši pateicoties regularitātei.

Ida un Pingala mijiedarbe ir simboliska deja. Tas ir intuīcijas un racionālisma, apziņas un dzīvības spēka, kreisās un labās puslodes, simpātiskās un parasimpātiskās nervu sistēmas pāru dancis. Dienas laikā vienmēr kāds no šiem kanāliem dominē. To sauc par nazālo ciklu. Parasti to nejūtam, bet ar laiku varam iemācīties to apzināties un vadīt.

Cilvēks, kuram dominē Pingala nadi ir radošs, ar lielu dzīvības enerģijas potenciālu, bet ir vienlīdz svarīgi, lai viņš attīsta arī Ida nadi, citādi trūkst miera, spējas veikt pašanalīzi un nenotiek pilnvērtīgs garīgās izaugsmes process. Tikai sasniedzot harmoniju Ida un Pingala kanālos, ir iespējams aktivizēt arī kundalīni enerģiju galvenajā jeb Sušumna kanālā.

Sušumna ir enerģijas kanāls, kurš plūst caur visām čakrām, sākas mugurkaula pamatnē un noslēdzas avotiņā. To mēdz dēvēt par gudrības vai vieduma (Saraswati), miera (Shanti) vai Brahmas kanālu. Kad prāna ceļo pa Sušumna nadi, tā pilda ar dzīvības enerģiju katru no septiņām čakrām un ierosina tos procesus, kas palīdz cilvēkam virzīties savā ceļā uz apgaismību.

Meridiāni un Či

Jogas filozofijā dzīvības enerģija (prāna) plūst caur nadi un aktivizē enerģētiskos centrus (čakras), kamēr Ķīnas tradīcijā Čī plūst pa meridiāniem un aktivizē iekšējo orgānu darbību. Katrs dzīvais organisms sastāv no neskaitāmiem enerģijas ķermeņiem. Gan orgāni, gan smalkākās šūnas ir enerģijas sakopojums. Katrs no tiem uzņem, apstrādā un novirza saņemto Či. Galvenā atšķirība starp fiziskajiem un smalkajiem enerģijas aspektiem ir to nosaukuma nozīme. Fiziskie orgāni apstrādā tikai fizisko, savukārt smalkie orgāni apstrādā gan smalko, gan fizisko enerģiju.

Ir 12 galvenie pāra meridiāni - seši Jaņ un seši Iņ - un divi nepāra vidējie meridiāni. Caur jaņ meridiāniem enerģija plūst uz leju, bet caur iņ meridiāniem tā ceļas augšup. Katrs meridiāns ir saistīts ar noteiktu elementu, ir aktīvāks noteiktā diennakts nakts laikā, un to ietekmē noteikts gadalaiks. Mēs esam cieši saistīti ar visu dzīvo šūnu līmenī caur elementiem, enerģijas struktūrām un enerģijas plūsmām. Arī visa planēta ir caurstrāvota ar enerģijas kanāliem un līnijām, kas ļoti atgādina meridiānus.

Meridiāni ir aktīvo punktu kopums, kas atrodas visā cilvēka ķermenī. Tie atrodas uz enerģijas kanāliem, no kuriem katrs ir atbildīgs par noteiktu ķermeņa daļu. Enerģija sāk cirkulēt plaušās un pēc tam plūst caur ķermeni caur meridiāniem. Mūsu ķermeņa orgāni ir kā spuldzes, bet enerģētiskie kanāli ir vadi, kas pienes spuldzēm nepieciešamo strāvu. Ja strāvas piegāde ir traucēta vai bloķēta, spuldze nedarbojas. Noteikti punkti ķermenī, kurus pazīstam no akupunktūras ir slēdži, caur kuriem var aktivizēt gan pašus strāvas vadiņus, gan spuldzes. Meridiānu uzdevums ir savienot cilvēka fizisko apvalku ar ēterisko ķermeni. Fizisko un emocionālo traucējumu cēlonis ir stagnācija enerģijas traukos. Stress, bailes, trauksme, dusmas, nomāktība – to visu absorbē cilvēka enerģētiskais apvalks, tāpēc ikdienā ir īpaši svarīgas tieši preventīvas prakses, kas palīdz uzturēt enerģētisko līdzsvaru ķermeņos. Tādas prakses ir jau minētā apzinātā elpa, cigun un joga, meditācija u.c.

Labsajūtas pamatā, neatkarīgi no izvēlētās filozofiskās tradīcijas vai mācības, ir nepārtraukts skrīniga process, ko pazīstam kā vērotāja pozīciju visās tās manifestācijās. Ķermeņa veselība ir svarīga ne tikai fiziskajā plānā, tā dod pamatu arī mūsu ceļam garīgās izaugsmes pasaulē.