Pirts vēstule

Sveiks, mīļais Cilvēk!

Nočūkst vecais akmens, uztverot uz savas gludās pieres augu spēka pildītus ūdens šļakstus. Švīkst gaiss no pirts slotu vēzieniem un pirts sieviņa sēž uz lāvas pašā galā, klusi krekšķinot savus simtgadīgos smieklus. Ikdienas skreja palikusi tālu prom, kaut kur aiz tām pirts durvīm. Tik tālu, tālu prom, ka teju šķiet kā nebijusi. Sperot soli pāri pirts lievenim, atveras citu pasauļu vārti. Un to nu nekad nevar iepriekš paredzēt, kuras pasaules atvērsies. Vai tā būs atgriešanās savā pirmajā pulsācijā, kurā pirmo reizi Visumā izskrien Tavas enerģijas fraktālis savā unikālajā skanējumā, vai atmiņas par citu planētu un zvaigžņu sistēmu notikšanām. Bet varbūt šai reizē visdziedinošākais ir nokļūt mammas puncī, kad paša augums tikai vēl veidojās kā lielākais Dieva brīnums. Atcerēties Dieva pirkstu pieskārienu, veidojoties cilvēka ķermenī tik skaisti, harmoniski, maigi. Tā ir radīšanas enerģija, ko esam katrs izjutuši tik ļoti dziļi sevī, jo tā veidota katra mūsu auguma šūna.

Esam tā austi, ieausti, uzausti..

Pirts sieviņa pabungā ar kaulainajiem pirkstiem pa melno lāvas dēli un čukst, ka atvērties var arī vārti uz tām dzīvēm, kurās lijis daudz asiņu, asaru, sāpju, ciešanu. Tik daudzas dvēseles pirts sieviņa ir savās skavās aijājusi, ka zina arī šo sāpju sakrālo vērtību, pārtopot no bailēm spēkā. Vienmēr gan tā nevajagot, jo varot izčākstēt kā tas vecais vītols mežmalā. Var palikt bez savas sulas pavisam, atdodot to visu sāpju upei. Jo tai upei esot tāda saldena garša uz lūpām, tā prot sāpes pārvērst saldā miega purvā, kurā cilvēki var iestigt līdz kaklam un tad netiekot paši vairs ārā.

Pirtī atveras daudzi un dažādi vārti un pirtnieks ir šo vārtu sargātājs, ļaužu pavadonis, ķermeņu dziedinātājs, dvēseļu lolotājs, ūdens vārdotājs, augu draugs un Dieva darošā roka. Ļaudīm šķiet, ka tas ir pirtnieks, kas to ķermeņus mazgā, bužina, izjauc un atpakaļ saliek, ka tā pirtnieka balss, kas viņa sirdij un ausīm runā un dzied. Ieskaties pirtnieka acīs, kas ieskautas sviedru lāsīšu ieskautās skropstās! Ieskaties un Tu ieraudzīsi to, kas patiesībā kustina Tevī visu. Pirtī pirtnieks ir daļa no kaut kā lielāka un dižāka. Pirtnieks ir tā balss, tā roka, tās acis, caur kuru Tev pieskaras, Tev nodod ziņu Dievs. Viņi ir laba komanda! Viņi visi! Arī augu, vietas, stihiju un pirts gari. Tie pieskaras caur uguni pirts krāsnī, ūdeni baļļā, augu slotiņām un skrubīšiem. Caur svaiga gaisa elpu Tavās nāsīs un lāvas dēļu pieskārienu Tavam augumam.

Pirts ir pasaule starp pasaulēm, vieta, kur viss satek vienā punktā, lai satiktos dievišķā brīnumā ar Tevi!

Uzvirmo bērza un citu koku lapu smarža karstajā pirts gaisā un mīlestība apguļas blakus uz lāvas. Tā tur Tavu roku un atgādina, cik svarīgs Tu esi šai pasaulei! Notici tai! Mīlestībai! Tā visu zina....

Nu, re! Kreņķis ir nomazgāts, Tu esi dziedināts un ziedināts pirts skavās. Tagad ej pasaulē labu darīt! Lai pasaulē vairojas labais! Caur Tevi, caur mani, caur katru no mums....

Tava Pirts