Terapeitiskā māksla - tā ir ikvienam

Vai atceries, kā sēžot klasē mācību stundā, vai studiju laikā lekcijā, vai arī darba sapulcē tu kaut ko esi skricelējusi, zīmējusi, krāsojusi uz lapas vai klades malas? Vai runājot pa telefonu esi vilkusi līnijas, svītriņas, likusi punktiņus vai kādas formas? Apsveicu! Tu jau esi pazīstama ar terapeitisko mākslu! Tieši tāpēc tā ir ikvienam.

Lai cilvēks darbotos un gūtu labumu no terapeitiskās mākslas, tam nav nepieciešama iepriekšējā pieredze vai īpašas zināšanas mākslā. Terapeitiskā māksla ir ikvienam un tā izdodas katram! Turklāt katrs cilvēks ir radošs un katram ir talanti mākslā, tikai mēs pārāk daudz esam ielikti ierobežojumu, uzskatu un ekspektāciju kastītēs, kas traucē mums izpausties un atvērties. Tā ir viena daļa no terapeitiskās mākslas rezultātiem – spēt atvērties, izpausties un brīvi radīt spēlējoties, bez ierobežojumiem un gaidām par galarezultātu. Tas ir fantastisks pašizpausmes veids, kas veicina arī radošo un māksliniecisko attīstību, pašizaugsmi ne tikai radošuma un mākslas virzienā, bet dažādās jomās kopumā, un ir ar preventīvu dabu, lai samazinātu potenciālas emocionālas, mentālas, fiziskas veselības un citas dzīves problēmas nākotnē (1). Tas ir maigs, bet efektīvs terapeitisks process, ko ikviens var pielietot ikdienā.

Kā speciāliste raksta autore ir saskārusies ar to, ka šajā vārdu salikumā – terapeitiskā māksla – ir divi vārdi, kas vēl arvien daudzus biedē, rada diskomfortu vai vēlmi distancēties. Par mākslu apskatījām mazliet iepriekšējā rindkopā, tādēļ cerams, ka tu jau jūties drošāk un pozitīvāk noskaņota pret to.

Terapeitisks šajā kontekstā NAV nedz tieši terapija, nedz psihoterapija, kā daudzi uzreiz padomā. Ir taisnība, ka terapijas pielietošanas process vai tajā pielietojamie rīki, tehnikas arī tiek apzīmētas ar vārdu “terapeitisks” un tas uzskatāms par ārstniecības un medicīnas terminu (2,3). Lai arī bieži vien terapeitiskās mākslas procesā tiešām tiek iegūts šāds efekts, tā pamatnozīme šeit ir cita. Terminoloģiju skaidrojamās vārdnīcās tas ir skopi aprakstīts un uzsvērts, domāju, ka ne velti jaunākajos literatūras avotos “terapeitiskā māksla” termina vietā tiek izmantots termins – “terapeitiskā mākslas veidošana” (4), lai vairāk tos diferencētu un mazinātu apjukumu un līdzīgu terminu sajaukšanu, kaut gan arī tas nav pilnīgi viens un tas pats.

Tāpēc, veicot padziļinātu izpēti un apskatot arī skaidrojumus citās valodās, var uztvert vairāk nianšu un atklājams, ka terminam “terapeitisks” ir arī citādāka nozīme. Proti, “terapeitisks” nozīmē tāds, kas ir ar palīdzošu, preventīvu un dziedniecisku dabu un efektu … (5,6), turklāt “terapeitisks” ir kaut kas kā dziedniecisks aģents ārpus klasiskās medicīnas, kas spēj nomierināt, atjaunot (7) un būt kā efektīvs atbalsta rīks. Vārds “terapeitisks” nozīmē, ka tas dod labumu ķermenim vai prātam un uzlabo labsajūtu (8). Tomēr tā nav klasiskā terapija terapeita vadībā.

Ar mākslu pašizpausmes un pašpalīdzības nolūkos ikviens var darboties pats. Tomēr zinoša, profesionāla speciālista maigā un rūpīgā vadībā vienkārša pašizpausme caur mākslas valodu kļūst arī par terapeitisko darbību konkrētu mērķu sasniegšanai.

Terapeitiskās mākslas vadītā procesa laikā tu iepazīsti un izzini sevi, atrodi atbildes sevī, rodi risinājumus dažādām situācijām, pārvari grūtības un dziedini savu iekšējo pasauli, piedzīvoto traumatisko pieredzi un dzīves pārbaudījumu radītās sekas, kā rezultātā uzlabo savu ikdienu un dzīvi kopumā.

Tādēļ terapeitiskā māksla var palīdzēt tev, tāpat kā ir palīdzējusi daudziem citiem:

Ikdienas notikumu radītajos pārdzīvojumos un stresā – uztraukumi, strīdi, nogurums, spēka izsīkums, enerģijas trūkums, pārstrādāšanās, vēlme iegūt pauzi, laiku sev u.c.;
Mentālās un emocionālās veselības problēmās – ja uztraucies par savu mentālo un emocionālo veselību, apkārtējā vide un situācijas izraisa nemieru, jūti izdegšanu vai tās pazīmes, izjūti trauksmi, panikas lēkmes vai meklē papildu atbalsta rīkus kādai no diagnozēm;
Dzīves lielo pārbaudījumu radītajās situācijās – ja esi pārdzīvojusi lielas pārmaiņas, ja jāsāk dzīve no nulles, ja dzīve šķiet sasitusies 1000 lauskās, ja piedzīvo smagu, šķietami bezizejas situāciju, kas var būt veselības izaicinājumi vai fiziskas traumas, sapņu iziršana, darba zaudējums, dziļas sirdssāpes, tuvinieka aiziešana vai jebkas cits;
Savas dzīves uzlabošanai – pašizpausmei, pašizaugsmei, sevis atrašanai un saklausīšanai, savas iekšējās uguns iedegšanai, savu spārnu atvēršanai un lidošanai, domu sakārtošanai, plānošanai, mērķu izvirzīšanai un sasniegšanai, enerģijas un naudas plūsmas palielināšanai un piesaistīšanai, komunikāciju un attiecību uzlabošanai un citu dzīves jomu sakārtošanai un uzlabošanai.

Neatkarīgi no izaicinājuma, ar ko tagad sastopies savā dzīvē, speciālists tev palīdzēs un piemeklēs tev derīgo pieeju, lai veicinātu tavu labsajūtu un tavas situācijas risināšanu.

Terapeitiskās mākslas sesijas notiek drošā un atbalstošā vidē profesionāla speciālista klātbūtnē, kas palīdz mērķtiecīgi organizēt un vadīt procesu atbilstoši katra klienta vajadzībām, vēlmēm un iespējām. Katras sesijas garums var atšķirties un būt no 30 min līdz 3h, tas ir atkarīgs no klienta risināmā jautājuma, izvēlētās terapeitiskās mākslas metodes un stratēģijas, kā arī pirms un pēc sesijas sarunu garuma, papildu atbalstošo prakšu pielietošanas vajadzībām un citiem aspektiem, kas vajadzīgi individuālai situācijas risināšanai, un kas tiek atrunāts sadarbības sākumā. Atkarībā no konkrētā klienta vajadzībām, speciālists ieteiks īstermiņa (3 -20 sesijas) vai ilgtermiņa (sākot no 3 mēnešiem) sadarbību vienreiz nedēļā vai vienu reizi divās nedēļās, vai pēc cita veida individuāla grafika. Speciālists kopā ar klientu sastādīs un realizēs terapeitiskās mākslas sesiju plānu atbilstoši, klientu problēmām un resursiem.

Zinātniskie pētījumi pierāda, ka mākslai ir potenciāls būtiski pārveidot dzīvi; tie apstiprina, ka māksla uzlabo ne tikai mūsu dzīves kvalitāti, bet arī efektīvi mazina sāpes, nogurumu un stresu, kā arī uzlabo kognitīvās spējas un emocionālo labsajūtu (9).

Līdz ar to tas arī ir tik efektīvs atbalsta un palīdzības rīks, ko izmanto arī terapijā, ārstniecībā un rehabilitācijā. Šajos virzienos arī terapeitiskā māksla ir labs palīdzības un atbalsta mehānisms kā komplimentārās jeb papildinošās medicīnas daļa, bet ir būtiski sadarboties ar saviem tiešajiem ārstējošajiem speciālistiem.

Te arī nonākam pie tā, ka terapeitiska māksla nav pilnīgi viens un tas pats, kas mākslas terapija, kas ir divi ļoti līdzīgi termini un atbalsta mehānismi, kas bieži tiek jaukti, pārprasti un lietoti neatbilstoši, jo latviešu valodā atrodamajos resursos viens no terminiem nav definēts un aprakstīts.

Ļoti vispusīgi apskatot, tiešām nav lielas starpības, tomēr tā ir un tā ir diezgan būtiska. Atšķirība ir tajā, ka:

Mākslas terapija jeb vizuāli plastiskā mākslas terapija (VPMT) ir terapija, kurā ir psihoterapijas un mākslas apvienošana, ko veic sertificēts mākslas terapeits, kas ir funkcionālais speciālists, ārstniecības persona (10), un pakalpojuma saņēmējs galvenokārt ir definēts kā pacients. Turklāt mākslas terapija ir medicīniska tehnoloģija, ko izmanto ārstniecībā, dziedināšanā un rehabilitācijā un tās sesijas un speciālistu darbību norisi reglamentē pēc likuma (11). Tāpat mākslas terapeits strādā ārsta uzraudzībā un sadarbībā ar citiem speciālistiem, un ir svarīga terapeita prakses un darba supervīzija (12). Mākslas terapija tiek pielietota tikai terapeita pavadībā;
Savukārt terapeitiskā māksla ir mākslas veidošanas un dziedināšanas atbalsta process kā terapija (13, 14), ko sniedz sertificēts speciālists kā terapeitiskās mākslas koučs vai cits terapeitiskās mākslas vai kādas tās metodes sertificēts speciālists, un pakalpojuma saņēmējs ir klients. Terapeitiskā māksla ir dažādu kreatīvu, radošo un māksliniecisko metožu, tehniku izmantošana profilaktiskos nolūkos un dziedināšanas procesos bez medicīniskas ārstēšanas. Speciālists vajadzības gadījumā vai pēc klienta vēlmēm sadarbojas ar citiem speciālistiem, bet mentālas dabas problēmu gadījumā ar diagnozēm speciālists pieprasa klienta sadarbību ar terapeitu vai citiem speciālistiem. Terapeitiskās mākslas un radošuma tehnikas var arī lietot jebkurš cilvēks savām personīgajām vajadzībām bez speciālista pastāvīgas uzraudzības, tomēr tā ir ieteicama īpaši sākuma posmā, apmācības procesā un plāna izstrādes gaitā.

Autore, kā terapeitiskās mākslas speciāliste ar plašu tehniku, metožu klāstu un pieredzi uzsver, ka dažāda veida tehniku, metožu un prakšu apgūšana terapeitiskā mākslā, kā arī sertifikācijas tajā neļauj speciālistam uzreiz kļūt par mākslas terapeitu, jo tam ir vajadzīga specializēta 2-4 gadu izglītība (atkarībā no valsts un programmas), bet tas ļauj palīdzošo un atbalstošo specializāciju un prakšu speciālistiem uzlabot savu atbalsta un palīdzības līmeni savā ikdienas darbā ar klientiem. Tādēļ ir svarīgi, lai speciālisti izvairītos no maldināšanas un lai sabiedrība būtu informēta par iespējām un atšķirībām un katrs atrod sev piemērotāko gan atbilstoši savām vēlmēm un preferencēm, gan katra individuālajai situācijai.

Nebaidies izmēģināt, pētīt un atrast sev derīgo gan atbalsta speciālistu veidā, gan atbalsta metožu veidā!

Ja vēlies uzzināt vairāk vai pamēģināt terapeitisko mākslu, droši vērsies pie raksta autores un piesakies bezmaksas iepazīšanās sesijai vai izvēlies kādu no pakalpojumu klāsta, lai noskaidrotu, vai šis ir kaut kas, kas var būt derīgs tieši tev!

Raksta autore: Kristīne Mackare / M.Sc.opto, zinātniskā grāda pretendente; Terapeitiskās mākslas dzīves koučs, NeiroKintsugi metodes instruktore, daudzu dažādu mākslas, radošuma, terapeitisko, pašpalīdzības un atbalsta metožu, tehniku un pieeju speciāliste, praktiķe, sieviešu izmaiņu pavadone, māksliniece, uzņēmēja, “Kristine Mackare studio” terapeitiskās mākslas un radošuma studijas digitālā vidē un klātienē Norvēģijā radītāja un vadītāja, TheWomCave IG lapas radītāja; zinātniece, lektore LiepU, primārās veselības speciāliste, optometriste, vairāk kā 20 zinātnisko rakstu autore.