10 dienas tumsā. Kas ir tumšais gavēnis, un kāpēc cilvēki labprātīgi to izvēlas?

Desmit dienas pilnīgā tumsā? Askēze, kuras laikā dienu un nakti pavadi nakts melnā telpā. Viens ar savām domām un viens ar savām bailēm. Kad pirms pāris gadiem pirmo reizi izdzirdēju par šo praksi, mana reakcija bija izbrīns, kā jau ierasts par visu nezināmo un neizzināto.

Izbrīnam uzreiz sekoja interese un, likumsakarīgi, dzīve sāka rīkot tikšanās ar cilvēkiem, kuri jau bija izgājuši šo pieredzi. Tā tas notiek vienmēr. Ja uzdod jautājumu, pasaule visos blīvumos atsaucas uz sāk piedāvāt atbildes. Šobrīd pati gatavojos piedzīvot tumsas retrītu, tāpēc aicinu kopā iepazīties ar šo garīgo praksi, tās izcelsmi un nozīmi.

Kas ir tumsas retrīts?

Askēze tumsā ir prakse, kas sastopama veselā virknē reliģiskajās un garīgajās tradīcijās, līdzīgi kā klusuma prakse jeb vipāsana. Dažādos tekstos lasām par mūku, garīgo skolotāju, alķīmiķu un mācekļu pieredzi apzināti atrodoties tumšās telpās: ķellēs, alās, piramīdās. Tumsā mūsu prāts un arī dvēsele nav piesaistīti materiālajai formai. Mēs neredzam ne tikai priekšmetus un to izvietojumu telpā, mēs neredzam paši savu ķermeni. Tas ir pilnībā saplūdis ar tumsu.

Tumsa maina pilnīgi visas sensorās pieredzes: citādāk uztveram skaņu, garšu, smaržu un pieskārienu. Daudzas no šīm ārējām piesaistēm ar katru pavadīto dienu tumsā zaudē savu aktualitāti, jūtam, kā pazūd piesaiste. Kā raksta Mantaks Chia (Mantak Chia) savā grāmatā “Tumsas tehnoloģija. Tumsas tehnikas apgaismībai.” (Darkness Technology. Darkness Techniques for Enlightenment.), tumšajā istabā mūsu smadzenēs tiek apslāpētas ikdienā aktīvās kognitīvās funkcijas: informācijas uztvere, apstrāde, izvērtēšana, salīdzināšana, lēmumu pieņemšana, uztvertās un esošās pieredzes konsolidēšana.

Tumsā spēcīga kļūst sapņu pasaule, sākam dzīvot pa vidu starp iluzoro pasauli un realitāti. Mēs lēnām, bet apzināti nolaižamies pa neredzamu dzīpariņu savās tumšākajās dvēseles dzīlēs, līdz pirmsākumiem un vēl pirms tam.

Bioķīmiskie procesi smadzenēs tumsas ietekmē

Izmaiņas notiek ne tikai sensorajā pieredzē, tumsas ietekmē visupirms mainās bioķīmiskie procesi mūsu ķermenī, atsevišķas vielas tiek sintezētas mazāk, bet citu ražošana tieši pastiprinās. Melatonīna iespaidā, kuru pazīstam kā miega hormonu, protams, tumsas istabā cilvēks atrodas pusnomoda stāvoklī un mainās arī cirkādiskie jeb diennakts ritmi.

Praktiķi stāsta, ka par rīta vai vakara stundām nojautuši tikai pēc dabas skaņām vai tāpēc, ka attiecīgajās stundās ticis klauvēts pie durvīm un atnests ēdiens vai dzēriens. Svarīgākās izmaiņas skar mūsu epifīzi jeb čiekurveida dziedzeri. Mūsdienās šī smadzeņu daļa ir ja ne starmešu gaismā, tad kuluāru sarunu virsrakstos. Kuluāru, jo tur bieži satiekas ezotēriķi un zinātnieki.

Vieni un otri saules gaismā bieži izvēlas pretējas ietves puses, bet par to tintes spalvu izkustināsim citreiz. Epifīze ir tā vieta, kurā dabiskā veidā, bet nelielos daudzumos izdalās psihodēliskā viela, kuru pazīstam kā DMT. Tās nozīme tiek pētīta arī medicīnā, taču garīgie ceļinieki to bieži piemin stāstot par savu pieredzi izmantojot augu valsts izcelsmes līdzekļus, proti, ajavaskas (Ayahuasca) praksi. DMT ir tā viela, kas sniedz cilvēkam tā saucamo izmainītās apziņas stāvokli. Saku “tā saucamo”, jo Skolotāji bieži min, ka tas ir dabisks apziņas stāvoklis, vienkārši lielāko daļu dzīves mēs pavadām citā blīvumā, citā matērijā, tāpēc mums var būt ne tikai viens, bet vairāki apziņas stāvokļi. Tumsas retrītā jeb tumsas istabā DMT sintēze notiek dabiskā veidā, bez ārējas iedarbības vai, precīzāk, bez vielu ietekmes, tāpēc šī prakse man personīgi šķiet daudz saistošāka ceļā uz sevis iepazīšanu.

Līdzīgi kā citās askēzēs, piemēram, klusuma retrītos, badošanās pieredzēs, elpas praksēs, meditācijās, mēs izzinām savu ķermeni ar šī paša ķermeņa palīdzību. Instruments mums jau ir, tas tikai jāspēlē.

Desmit dienu tumsas pieredze

Savā pieredzē par tumsas retrītu dalījās viena no manām Skolotājām, kura šo praksi izmanto kā ikgadēju askēzi. Līdzīgi kā ar citām dziļām, garīgām praksēm, arī ar tumsas iespaidiem cilvēki dalās rezervēti, parasti minot fiziskos un emocionālos piedzīvojumus, bet bijīgi noklusējot par garīgo, metafizisko ceļojumu.

1 – 3 diena

Pierašana pie tumsas un jaunās dienas kārtības. Daļa no laika paiet plānojot, kā tiks pavadītas nākamās dienas. Kādas prakses būtu jāveic no rīta, kādas vakaros. Sava veida rutīna palīdz izveidot tumsas diennakts ritmu. Šajās dienās tumsas ietekmē notiek pastiprināta melatonīna sekrēcija. Acis lēnām atradinās no pārmērīgās stimulācijas, ko piedzīvojam ikdienā. Parasti pirmajās dienās daudz laika tiek pavadīts miegā, pārslēdzoties no mūžīgā skrējiena un visaptverošu mieru. Protams, prāts pavisam mierīgs nesēž, jo pietiek arī kuriozu situāciju. Ir jābūt ļoti organizētam, lai atcerētos, kur telpā ir gulta, kur krēsls, kur atstāta zobu birste un citas nepieciešamās lietas.

3 – 5 diena

Parasti šīs ir tas brīdis, kad pierodi pie savas jaunās ikdienas tumsā. Tas ir individuāli, bet apmēram ceturtajā dienā parasti parādās arī pirmās vīzijas. Tās var būt ļoti dažādas, mazas vai pavisam lielas un telpiskas, citreiz atgādina kaleidoskopu, citreiz tēli ir pavisam reāli, citreiz grūti aprakstāmi. Ir svarīgs nodoms, ar kādu uzsākam tumsas retrītu un katru meditāciju tajā. Pazūd ne tikai telpas, bet arī laika izjūta. Ir metalaiks un metatelpa. Saglabājot uzmanību uz norisēm ķermenī, uz elpu, sajūtām, mēs varam pietuvināt un attālināt materiālo režģi sev vēlamajā ātrumā. Šie ceļojumi dažādās dimensijās var ilgt no dažām minūtēm līdz pat stundām.

5 – 10 diena

Notiek zināma pierašana. Pretēji pieņēmumam par to, ka varētu parādīties garlaicība un vēlme pēc aktivitātes, bieži ir pretēji. Lielākā daļa laika paiet meditācijā vai elpas praksē, jo caur tām nokļūsti arvien jaunos nostūrīšos jeb jaunās kinozālēs. Man bieži līdzi ir mana bunga vai gongs. Skaņa, arī pirms tam ierasta un zināma, iegūst pavisam citu iemiesojumu. Tumsā visam ir jēga un viss ir saistīts. Mēs tiešām izdzīvojam teicienu “viss ir viens”.

Piebildīšu, ka raksta tapšanas laikā mēs mainījām pieredzes aprakstu vairākkārt: no detalizētāka un vispārīgāku, paliekot pie pēdējā. Iemesls? Tas ir ceļa posms, kuru savā ķēdītē katrs ieliek pats. Citam tas būs trešais, citam tūkstošais posms. Lai arī savā attīstībā ejam pa spirāli un bieži pieredzes atkārtojam, mēs tajās nonākam mazliet paaugušies, mazliet apauguši ar informāciju, zināšanām, viedumu. Tāpēc tumsas istaba var palikt tā pati, bet tumsas pieredze katram būs cita.

Tumsas pieredzes labvēlīgā ietekme

1. PILNĪGA ATSLĒGŠANĀS. Vārda tiešākajā nozīmē atrašanās ārpus uztveršanas zonas. Nav kairinājumu, nav stimulu, nav plānu.
2. SAVU BAIĻU IEPAZĪŠANA. Duālajā pasaulē mēs esam iemācījušies bailes dēmonizēt, bet, tā darot, mēs dēmonizējam arī sevi. Bailes nav sliktas, nav ļaunas, tās ir dzīvas tāpēc, kā mēs tās esam apglabājuši, paslēpuši dzīvas. Tumsā tās manifestējas, nāk virspusē. Mēs tās ieraugām caur krāsām, tēliem, vīzijām. Saglabājot apziņu, ka viss ir viens, uz bailēm arī raugāmies ar pieņemšanu, iespējams, to atkārtotu piedzīvošanu, piedošanu un palaišanu.
3. SAPŅU KONTROLE. Tumsā esam pusnomodā. Starp sapņiem un realitāti, bez laika un telpas, tāpēc iemācāmies pārvaldīt sapņus, tos attālināt, pietuvināt un noskatīties uz ‘replay’ (atkārtojumā).
4. INTUĪCIJAS ATTĪSTĪŠANA, Ajna jeb trešās acs čakras aktivizēšana.
5. ENDOKRĪNĀS SISTĒMAS RESTARTS

Kontrindikācijas: Tumsas retrīts ir prakse pieredzējušiem mācekļiem. Nesteidzieties. Tā pieprasa sagatavošanos, dienas un uztura režīma pielāgošanu, kā arī iepriekšēju pieredzi meditācijas praksēs. Tumsas retrīts nav prakse cilvēkiem ar personības traucējumiem, cilvēkiem ar garastāvokļa un trauksmes traucējumiem par šādu lēmumu arī ir vērts konsultēties ar savu terapeitu, tāpat kā jebkuram cilvēkam, kurš ikdienā veic ārstēšanās vai medikamentozo kursu.

Raksta autore: Kristīne Kutuzova

Avots un iedvesma tiem, kuri vēlas izzināt padziļināti: https://kalianey.com/wp-content/uploads/2016/01/DarkRoom.pdf