Aiju pamanīju jau sen. Viņas pamata darbs ir saistīts ar neatliekamo medicīnu. Pie Aijas var apgūt masāžas prasmes un saņemt konsultācijas par pareizu bērna nēsāšanu. Tas viņas vaļasprieks, kas, daudzu gadu garumā mācoties, strādājot un gūstot pieredzi, ir kļuvis par profesionālu nodarbošanos. To Aija sauc par savu sirds darbu, no kura gūst bezgala daudz prieka. Dievs Aijai ir devis talantu saprasties ar bērniem un vecākiem, izprotot viņu vajadzības un izmantojot ne tikai vārdus, bet arī sajūtas, pieskārienu un kustību. Aija spēj saprast vecākus, izskaidrot un nomierināt, ja ir tāda nepieciešamība. Man mazulis nesen uzsācis bērnudārza gaitas, nedēļu bijām čakli apmeklētāji uz pāris stundām dienā un nu jau divas nedēļas sēžam mājās, ārstējot iesnas. Vai tās diez ir neizraudātās asaras? Viņš man dikti drosmīgs, bet arī ļoti emocionāls. Griezos pie Aijas pēc padomiem.
Iesnas nav iemesls dārziņa neapmeklēšanai, ja vien papildus nav paaugstināta temperatūra vai klepus. Iesnām ne vienmēr ir vīrusa vai alerģisks iemesls. Tik tiešām mēdz būt arī tā saucamās “skumju iesnas”, kuru cēlonis ir vairāk psiholoģisks. Tas var būt emocionāliem bērniem, kuriem ir lielākas grūtības adaptēties jaunos, nezināmos, viņam šķietami nedrošos apstākļos. Bet tas nav iemesls bērniņu paturēt mājās. Šādos gadījumos ar viņu ir jārunā. Jāstāsta par pozitīvajām lietām dienas notikumos, jāsniedz atbalsts, mīlestība un nedalīta uzmanība. Dažkārt bērni baidās pat par to, ka viņiem neatnāks pakaļ uz dārziņu. Pastāstīt viņi to neprot, bet vecākiem pašiem pat prātā nevar ienākt, ka viņā ir tādas bailes. Un bailes vai nelāgas sajūtas viņā var būt par daudzām norisēm vai pret kādiem noteiktiem cilvēkiem un viņu rīcību. Bailes un nedrošība nomāc imunitāti un ievērojami palielina iespēju slimības izraisītājam nokļūt bērna organismā. Ja bērnam ir paaugstināta temperatūra, klepus, galvas sāpes, slikta pašsajūta, uz dārziņu nevajadzētu doties.
Šādu līdzekļu ir ļoti daudz – vitamīni D, C, B, cinks, selēns, ķiploks, ehinācija, kurkumīns, plūškoks, propoliss u.c. Vislabāk, ja vitamīnus, minerālvielas un visas nepieciešamās uztura vielas varētu saņemt dabiskā veidā – ar sabalansētu, pilnvērtīgu uzturu un veselīgu dzīves veidu.
Spēcīgas imunitātes pamatā ir ne tikai psihoemocionāls miers, veselīgs uzturs, pietiekoši daudz uzņemts šķidrums, aktivitātes svaigā gaisā, pilnvērtīga atpūta miegā, bet arī trenēta un nesabojāta termoregulācijas sistēma. It īpaši tas attiecas uz bērnudārza vecuma bērniem, kuri ir pakļauti biežām un straujām temperatūras izmaiņām (ja tiek pa biezu apģērbti, saskrienas, sasvīst, tad noģērbjas, strauji atdziest). Termoregulācija attīstās tieši pirmā dzīvības gada laikā. Cilvēka lielākais orgāns – mūsu aizsargapvalks āda - jau no dzimšanas uzsāk aktīvu treniņu – atvērties un aizvērties.
Kad ir vēss, ādas poras aizveras, lai pasargātu no siltuma zuduma un aukstuma iekļūšanas ķermenī. Kad ir karsts – ādas poras atveras, lai varētu izdalīties siltums un cilvēks nepārkarstu. Ņemot vērā, ka šis treniņš notiek pirmajā dzīvības gadā, tad ir svarīgi atcerēties, ka vecākiem ir vispār jāļauj šim treniņam notikt. Liela kļūda ir tā, ka mazuļi tiek pārāk biezi apģērbti (lai tikai nenosaltu), gaisa peldes netiek veiktas, līdz ar to ādai netiek dota iespēja ar vēsu gaisu sastapties vispār. Līdz ar to ādas poras siltumā un komfortā paliek atvērtas un efektīvi neaizveras, jo nav bijusi vajadzība. Kad šāds bērniņš nokļūst bērnudārzā, tad arī kļūst redzams šis hipersaudzēšanas rezultāts – pie sakaršanas strauja atdzišana. Līdz ar to notiek tā saucamā saaukstēšanās, kas organismam un imunitātei ir liels šoks, un līdz ar to nespēja normāli funkcionēt. Slimības izraisītājam visi vārti ir vaļā!
Visbiežākās elpceļu saslimšanas, ar kurām saskaramies – rinīts (deguna gļotādas iekaisums), arī alerģisks. Faringīts (rīkles iekaisums), laringīts (balsenes iekaisums), traheīts (elpvada iekaisums), bronhīts, bronhiolīts (bronhu vai bronhiolu iekaisums), pneimonija (plaušu audu - alveolu iekaisums). Protams, var būt kombinēti iekaisumu varianti un citas saslimšanas – bronhiālā astma, pleirīts u.c., kā arī vīrusu izraisītas vai baktēriju izraisītas elpceļu saslimšanas.
Aptaujājot vecākus saistībā ar paaugstinātu temperatūru un tās pazemināšanu, lielākā daļa atzīst, ka viņi baidās no febrilajiem krampjiem un no tā, ka bērns jūtas slikti.
Temperatūra ir viens no organisma aizsargmehānismiem un daudzos gadījumos spēj iznīcināt slimības izraisītāju. Tā var būt arī palīgs, lai ātrāk izveseļotos. Tāpēc ir vērts nopietni apsvērt temperatūras samazināšanas vajadzību dažādās situācijās. Vecāku kļūda – pie mazākā temperatūras pacēluma uzreiz dot temperatūras pazeminošos līdzekļus, liedzot organismam pašam cīnīties, trenēties un izveidot antivielas, kas noderētu nākamreiz, kad būtu saskare ar šo slimības izraisītāju.
Temperatūra faktiski būtu jāmēra zīdaiņiem līdz 1 gada vecumam, sievietēm gaidību laikā un guļošiem pacientiem. Šai grupai temperatūras paaugstinājums ir pieļaujams līdz 38,5 grādiem. Ja tā tiek pārsniegta, nepieciešams to pazemināt, sākumā izmantojot atvēsināšanu un homeopātiskos temperatūras nomierināšanas līdzekļus.
Pārējiem, kuri var izpaust savas aktivitātes, temperatūras regulēšanu izvērtē pēc pašsajūtas. Bieži ir situācijas, kad bērnam ir 39 grādi, bet viņš apmierināts skraida pa māju, spēlējas, dzer, ēd, var būt ir nedaudz sārti vaidziņi. Šajā gadījumā viņam var piedāvāt biežāk padzerties un nesteigties pazemināt temperatūru.
Ja bērns ir apātisks, grib atrasties gultiņā, sūdzas par galvas vai vēdera sāpēm, viņam ir paātrināta elpošana un sirdsdarbība, temperatūra ir jāsamazina, neskatoties uz to, cik liela tā ir. Pirms ķerties pie alopātiskajiem prettemperatūras līdzekļiem, sākumā labāk izmantot ķermeņa atvēsināšanu un homeopātiskos līdzekļus. Svarīgi ir dzert daudz šķidrumu. Tādā veidā ir iespējams temperatūru regulēt, nevis “nosist”. Tieši temperatūras regulācija ļauj organismam cīnīties arī pašam, gūstot noderīgu pieredzi, antivielas un nostiprinot pretošanās spējas nākamajām slimošanas reizēm, padarot tās krietni īsākas un vieglākas.
Temperatūru var regulēt 4 dienas. Šajā laikā arī rodas lielāka skaidrība par to, kas tā varētu būt par saslimšanu – piemēram, sākas klepus, rodas izsitumi, sāpes kaklā vai ausī – tad jāmeklē speciālista palīdzība.
Ir arī variants, kad pēc veiksmīgas temperatūras regulēšanas neparādās nekas, bērns izveseļojas, organisms slimību ir uzveicis pats, pirms mēs vispār uzzinājām, kas tas bija.
Tiklīdz rodas sajūta, ka temperatūras kontrole neizdodas, bērna pašsajūta pasliktinās, vai jūs paši nejūtaties droši, noteikti jāmeklē ģimenes ārsta palīdzība, vai sliktākā gadījumā – jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Ir saslimšanas, kur antibiotikas ir jālieto (baktēriju izraisītas), un ir saslimšanas, pie kurām izmanto simptomātisku terapiju, jo antibiotikas tur nespēj palīdzēt. Un tās ir vīrusu izraisītas saslimšanas. Antibiotikām nav iedarbības uz vīrusu. Dažkārt netiek nozīmētas analīzes, izmeklējumi, lai varētu noteikt iekaisuma izraisītāju, un antibiotikas tiek nozīmētas nevietā. Tā vietā labāk būtu noderējušas jau pieminētās imunitāti stiprinošās metodes. Rezultātā aiziet bojā zarnu labvēlīgās baktērijas, kurām ir liela nozīme imunitātes nodrošināšanā, bet patiesie kaitnieki netraucēti turpina vairoties un radīt organismā bojājumus.
Paldies!
Ar Aiju Ģirni sarunājās Laura Grīnvalde
