Izmaiņu, ko pēc dzemdībām var piedzīvot iegurnis, nav maz. Bieži disfunkcija var būt viena un tikpat bieži tās var būt arī vairākas. Šeit parunāsim par visizplatītākajām pēcdzemdību sūdzībām, kuras noteikti nevajadzētu atstāt bez ievērības.
Urīna nesaturēšanai nav jābūt nevienā sievietes vecuma posmā! Taču tā ir visbiežākā pēcdzemdību problēma sievietēm visā pasaulē. Visbiežāk tā ir slodzes jeb stresa urīna nesaturēšana, kad sieviete nespēj pašķaudīt, pasmieties vai palekties, un urīna noplūde notiek pie fiziskām aktivitātēm, kas palielina intraabdominālo spiedienu. Šī disfunkcija vistiešākā mērā saistīta ar iegurņa pamatnes muskulatūru. Tās vājuma rezultātā urīna izvadkanāla sfinkteris nespēj veikt tam doto saturēšanas funkciju. Šo disfunkciju noteikti nevajadzētu atstāt bez ievērības, jo to nerisinot, papildus ļoti bieži jau ir vai arī vēlāk var būt citas disfunkcijas, kas saistītas ar iegurņa pamatni.
.jpg)
Arī anālā atvere iziet cauri iegurņa pamatnes muskulatūrai un anālais sfinkteris tāpat ir muskulis, kas var būt vājš. Tā rezultātā sieviete var piedzīvot gan fēču, gan gāzu nesaturēšanu. Smagākos dzemdību gadījumos pie traumatiskiem dzemdību plīsumiem anālās atveres slēdzējmuskulis var tikt bojāts.
Mazajā iegurnī var noslīdēt viss, kas tajā atrodas – maksts, dzemde, urīnpūslis, taisnā zarna. Ja iegurņa pamatne ir vāja vai traumēta, tā neveic savu noturēšanas funkciju un orgāni sāk noslīdēt. Būtiski ir saprast, ka visi šie orgāni atrodas viens otram cieši blakus, un ja viens maina savu atrašanās vietu, arī blakus orgāni šajā procesā var būt iesaistīti. Maksts atrodas starp urīnpūsli un taisno zarnu, tā ir kā nosacīts iegurņa centrs, kurā muskulatūras vājuma gadījumā var slīdēt gan urīnpūslis no priekšpuses, gan taisnā zarna aizmugurējā maksts daļā, gan dzemde no augšpuses.
Smagākos gadījumos iespējami ne tikai orgānu noslīdējumi, bet arī to izslīdēšana ārpus maksts. Visbiežāk sievietes smagākos noslīdējuma gadījumos jūt sāpes vai spiedienu makstī ar sajūtu, it kā makstī būtu spiedošs svešķermenis. Noslīdējumi sākuma stadijā var būt arī bez jebkādiem jūtamiem simptomiem. Pēcdzemdību periods ir tas posms, kad iegurnis ir jāsaudzē un jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, kas palīdz iegurnī visam nostāties savās vietās. Tā noteikti nav skriešana, lēkāšana vai aktīva vēdera preses trenēšana.
.jpg)
Hemoroīdi ir asinsvadu paplašinājums anālajā atverē, taisnās zarnas lejasdaļā. Bieži šo problēmu sauc par sēdoša dzīvesveida problēmu, kas rodas, kad iegurnis netiek pietiekami apasiņots un ir apgrūtināta asins apgāde iegurnī. Grūtniecības laikā dzemde aug un, palielinoties dzemdes izmēram, paplašinās asinsvadi un iekšējā spiediena rezultātā rodas šie asins apgādes traucējumi iegurnī. Hemoroīdi var būt gan ārēji redzami, kad tie tiek izspiesti anālās atveres ārpusē, gan iekšēji, kad sieviete tos pat nesajūt un nepamana.
Taču ar hemoroīdu problēmām saskaras gandrīz katra grūtniece. Visbiežākie simptomi ir diskomforts anālās atveres apvidū, nieze, sāpes, asiņošana, asinsvadu mezglu parādīšanās ārpus anālās atveres. Tie var rasties arī pēc dzemdībām, kad dzemdību laikā taisnajai zarnai ir bijusi tikpat liela slodze, kā iegurnim kopā. Kad sievietei stabilizējas hormonālā sistēma, hemoroīdi bieži pazūd paši no sevis. Parasti tas notiek aptuveni līdz 6. mēnesim pēc dzemdībām. Ja hemoroīdu problēma saglabājas ilgu laiku pēc dzemdībām, tā ir vājas asins apgādes problēma iegurnī un iekšējā spiediena sekas.
.jpg)
Sāpes, nejūtība, maksts sausums, libido trūkums, - tie ir simptomi, kuriem nav jābūt ilgstošiem pēcdzemdību periodā, bet tie ir simptomi, kurus izprotot anatomiski, sievietei ir vieglāk novērst.
Sāpes var izraisīt neskaitāmi faktori: plīsumi, šuves, rētaudi, hormonālās izmaiņas krūts barošanas laikā, dzemdes kakla traumas, ķeizara rētas, saspringti iegurņa pamatnes muskuļi, orgānu noslīdējumi, kas rodas pie vājas iegurņa pamatnes muskulatūras, neiroloģiskas ķermeņa atbildes reakcijas, stress, miega trūkums, laika trūkums sev un citi psiholoģiski un fizioloģiski faktori, ko sieviete piedzīvojusi dzemdību laikā un pēcdzemdību periodā. Ārsti visbiežāk dzimumdzīvi ļauj atsākt 6.-8. nedēļā pēc dzemdībām, taču diskomforts seksa laikā var saglabāties arī krietni ilgāk. Zīdīšanas laikā estrogēna līmenis ir zems un tas ietekmē arī maksts gļotu dziedzerus. Tie izdala maksts sekrētu daudz mazāk vai arī var neizdalīt vispār, tādēļ arī maksts sausums sievietei var būt ļoti izteikts. Lubrikants pēcdzemdību periodā var būt ļoti labs palīgs dzimumdzīves atjaunošanai.
Tāpat to ieteicams izmantot, ja dzemdībās ir bijuši starpenes plīsumi vai epiziotomija (starpenes iegriezums), lai stipri nekairinātu rētaudus. Arī ķeizara gadījumā sāpes var izraisīt rētaudi un orgānu izkustināšana operācijas laikā. Atceries, ka maksts galā ir dzemde, kurai arī ir jāsadzīst un jāsavelkas. Arī hormonālajai sistēmai ir vajadzīgs laiks, lai sakārtotos. Tāpēc ir svarīgi, pirms satraukties par sāpēm, paanalizēt savas dzemdības, ķermeni, pašsajūtu un pagājušo laiku kopš dzemdībām, lai saprastu, vai šīs raizes ir pamatotas un nav pāragras. Arī baudas trūkuma iemesls var būt visi iepriekš minētie faktori.
.jpg)
Ja piedzīvo kādu no šīm disfunkcijām, noteikti nekaunies par to runāt un meklē speciālista palīdzību. Bieži visas rūpes paņem mazulis un sieviete aizmirst pati par sevi. Taču bērniņam nav nekā svarīgāka par veselu un laimīgu mammu. Saudzē un cieni savu ķermeni!
Mīlestībā,
Zane
Raksta autore: Zane Vorma / www.sajuti.lv
