Katra no mums ir īpaša un arī katras dzemdības ir savādākas. Dzemdības ir smags darbs. Dzemdības sāp. Bet tu to vari! Sieviete ir radīta tam, lai spētu laist pasaulē savu mazuli. Mēs dzemdējam nevis ar intelektuālajām, bet ar primitīvajām smadzenēm. Esi informēta, lai īstajā brīdī atslēgtu savu kontrolējošo prātu un ļautos dzemdību procesam, ļautos sāpēm. Ieklausies Agneses stāstā par īpašo dienu. Kad viņa runā plūsmā, īstie vārdi nāk, lai stiprinātu tevi, informētu, sagatavotu, spēcinātu.
Netici filmām, tajās neatspoguļo patiesību par dzemdībām. Parasti tajās uz ielas noplūst ļoti daudz augļūdeņu, sieviete ielec taksī, aizbrauc uz slimnīcu, trīs reizes paspiež un tāds divus mēnešus vecs bērns jau ir klāt. Bet realitātē no dabas dzemdības sākas ar kontrakcijām, ūdens noplūšana tā arī saucas - priekšlaicīga ūdens nolūšana, - tāda notiek mazāk kā 20 procentos gadījumu. Ja Tev liekas, ka dzemdības nav sākušās, jo nenoplūst ūdeņi, tad zini, tā nav.
Ar kontrakcijām ir nedaudz sarežģītāk, jo tās mēdz būt arī viltus. Ja līdz dzemdībām ir mēnesis, visticamāk tās ir viltus kontrakcijas, bet ja gadījumā noplūst ūdeņi vai sākas aktīvāka darbība, tad gan jāsteidzas uz slimnīcu, jo tās ir priekšlaicīgas dzemdības, jāsniedz palīdzība bērniņam. Bet ja tev naktī nedaudz pavelk, jo pa dienu dzemde ir tonusā, vakarā, kad apgulies, atslābinies, mazajam ir vairāk vietas, viņš sāk spārdīties, dzemdi sakaitina un viņa atsaucas mazā darbībām. Dzemde kā muskulis gatavojas un sākās treniņkontrakcijas. Ja tās ir viltus kontrakcijas, tās pāries. Biežākais mans ieteikums ir mēģināt kontrakcijas nomierināt un iet pagulēt, lai esi spēkā.
Jo, ja dzemdības tiešām sāksies, nākamajā dienā būsi nomocījusies, jau naktī vaktējot kontrakcijas. Tā ir lielākā kļūda. Jo kad dzemdības tiešām sāksies, visi spēki būs beigušies un vajadzēs gan oksitocīna sistēmu, gan ķeizargriezienu. Tamdēļ, lai cik nebūtu satraucoši un negribētos ātrāk dzemdēt, jo vēders ir apnicis un grūti, atpūties. Atpūties! Centies nomierināties, iet pagulēt, vēlams aizmigt, jo, iespējams, ka tuvākās nedēļas laikā tā būs pēdējā nakts, kad ir iespēja izgulēties. Lielākā daļa jauno vecāku atzīst, ka nav spējuši iedomāties, ka pēcdzemdību periods būs tik satraucošs, jo rokās ir bēbītis, kas prasa uzmanību, jāģērbj, jābaro, jāmaina autiņbiksītes. Un pauzes vairs nav.
Dzemdības nesākas ar gļotu korķa noiešanu, lielākoties tas iznāk dažas dienas, nedēļu pirms dzemdībām. Reti kad tas iznāk pašā dzemdību dienā. Tas arī nav iemesls doties uz slimnīcu. Vienīgais iemesls ir regulāras kontrakcijas un, atkarībā, cik tālu ir jābrauc, izvērtē, kad doties ceļā. Ja ir ļoti nepatīkami un kontrakcijas ir pa 7-10 minūtēm, jābrauc ilgāk, tad vari posties ceļā. Bet ja dzemdību iestāde atrodas tuvu, var doties uz stacionāru, kad kontrakcijas ir ar 3-5 minūšu pauzēm. Lai bērniņš piedzimtu, ir jāsāp ik pa pāris minūtēm un kontrakcija ir gandrīz minūti gara. Un vēl stunda līdz divas ir izstumšanas periods. Atkārtotās dzemdībās var būt ātrāk.
Ja noplūst ūdeņi un tie ir gaiši, droši paguli un brauc no rīta. Visticamāk kontrakcijas no rīta būs jau spēcīgas. Ja nav, dodies uz slimnīcu tāpat. Jo ūdeņi jau ir nogājuši un jāsāk domāt, kā iesākt kontrakcijas.
Akūti uz slimnīcu jādodas, ja ir spēcīga asiņošana, noplūst zaļi augļūdeņi, ja ir pozitīvs beta hemolītiskais streptokoks. Ja jūties labi, jūti, ka mazulis kustās, vari nesteigties uz stacionāru. Ja tev šķiet, ka mazais nekustas, apgulies uz kreisā sāna un paskaiti mazā kustības. Ja pusstundas laikā saskaiti 5 kustības (mazais iebaksta, pabīdās), tas ir labi. Mazajam, tuvojoties dzemdībām, ir daudz mazāk vietas. Mazais var arī stundu gulēt. Divu stundu laikā vajadzētu sajust 10 kustības.
Ja tomēr ir sajūta, ka vajag pārbaudīt, intuīcija saka, tad labāk aizbraukt uz stacionāru pārbaudīties. Varbūt būs jābrauc mājās. Varbūt paliksi slimnīcā. Bieži vien sievietes vairākkārt brauc uz slimnīcu.
Ja tev ir līguma vecmāte, zvani un brīdini viņu, ka dzemdības tuvojas. Ja līguma vecmātes nav, vienkārši brauc uz savu ieplānoto slimnīcu, tās strādā. Vari uzzvanīt uz stacionāru, pajautāt, vai tur ir vieta, ja brauc uz kādu mazu vai populāru slimnīcu. Ja ir līgums, tad, protams, vieta būs.
Lieliski, ja būsi gatavojusies un trenējusies dzemdību pozu ieņemšanā, elpošanā, jo te to varēsi likt lietā. Lieliski, ka tas jau ir ierasts, paņem savu bumbu vai krēslu, ieslēdz mūziku, kuru esi izvēlējusies radību dienai. Paelpo - diafragmālo elpošanu un dziļo izelpu. Galvenais, neaizturi elpu uz kontrakciju. Kājas turi plati, atvērtās pozās. Ieej sajūtā, mierā. Starp kontrakcijām mēģini pilnīgi atslābināties, varbūt pat aizmigt. Būtu labi pagulēt. Kad vairs nevari pagulēt, pakusties, paelpo. Ja ļoti nepatīkami, vari ieiet dušā. Labāk dušā kā vannā, jo vanna var tomēr nogurdināt. Izvērtē, cik tālu ir slimnīca, var doties uz stacionāru, kad kontrakcijas ir ik pa 3-5 minūtēm, ja nav tālu slimnīca. Ieklausies savās sajūtās, intuīcijā. Ja rodas trauksme, nemiers, dodies.
Esot ceļā, ļoti bieži dzemdības iepauzējas: notiek kustība, vides maiņa, adrenalīna vilnis, pieslēdzu prātu, ņemu dokumentus, somas. Bet, kad iekārtojies dzemdību istabā, atslābinies, procesi atsākas. Visu laiku esi kontaktā ar mazuli, runājies: „Es jūtu, ka tu gribi nākt, es darīšu visu, lai tev palīdzētu.” Nekautrējies, ka skaļi runā ar savu mazuli. Galvenais - sajūti viņu.
Dzemdību procesā uzņemies atbildību, prasi runā, jautā, ja kas nav skaidrs. Var no kaut kādām lietām atteikties, ja tu saproti, no kā atsakies. Bieži vien sievietes izvēlas vēl neatvērt ūdeņus, esot gatava aktīvāk padarboties, pakustēties, lai kontrakcijas pieņemas spēkā.
Vecmātei ir jārīkojas, ja sieviete guļ, saka, ka vairs nevar, neko negrib, tad gan jāsāk kaut ko darīt, lai procesi kustētos uz priekšu.
Ja dzemdības rit fizioloģiski un viss ir kārtībā, neviens neko nedara un neiejaucas. Vecmāte ik pa divām, trim stundām pieraksta tonīšus, pavēro, kā jūtas bērniņš, pārbauda atvērumu. Atvērums ierasti ir 1 centimetrs stundā. Protams, var būt arī ātrāk vai lēnāk. Ja vēršanās process ir stipri lēnāks, nākas vecmātēm piepalīdzēt, jo kaut kādā brīdī māmiņa būs nogurusi un tad nenotiks nekas. Labāk tomēr ir piepalīdzēt un dzemdēt pašai, nekā aiziet uz ķeizargriezienu. Viens no dzemdību ierosinātājiem ir ūdeņu atvēršana. Pie maza atvēruma to parasti nedara, bet pie lielāka gan. Nereti ūdens apgrūtina radību procesu, rada dzemdei pretestību, tad to atvēršana paātrina dzemdības - bērniņš peld augstu un nevar iekārtoties, lai piedzimtu, vai mainās bērna sirds toņi, ūdens kļuvis zaļš, bērniņā skābekļa bads, iemesli var būt dažādi. Vienmēr vajag jautāt, saņemot atbildi, izvērtēt.
Atverot ūdeņus, parasti saka, ka sāk sāpēt vairāk, bet tas ir ļoti individuāli. Ja viss iet uz priekšu, nekāda iejaukšanās vairāk nav nepieciešama. Ja kaut kādā brīdī dzemde sāk strādāt gausāk, varbūt tiks piedāvāts oksitocīns. Var lūgt to vēl nelikt un mēģināt dabiski kaut ko darīt. Ja neizdodas, tad tomēr vēnā, caur sistēmu, tiks laists oksitocīns. Ļoti maza deva, kas lēnu garu tiek pilināta vēnā. Tiek nedaudz ierobežotas kustības. Bet parasti pēc oksitocīna ievadīšanas sākas aktīvas dzemdības. Kad būs pienākusi aktīvā dzemdību fāze, kontrakcijas kļūs biežākas un stiprākas, un tev vairs nebūs jautājuma – vai es dzemdēju? Tu sajutīsi, ka kontrakcija pieprasīs visu tavu uzmanību, liekot fokusēt elpošanu, domas, kustības, lai spētu pārvarēt tās intensitāti. Vidēji kontrakcija ilgst līdz minūtei un atelpa starp kontrakcijām ir mazāk nekā 5 minūtes.
Lieliski, ja esi gatavojusies un zini, kas tevi nomierina, jo to būs ļoti grūti dzemdībās īstenot, ja nebūsi gatavojusies, trenējusies. Jābūt pieejamiem vairākiem instrumentiem, jo dzemdības ir garas. Kāda var skaitīt 20 stundas vienu mantru, tautas dziesmu, vēl kādai vajadzēs aroma terapiju, mantru un vēl kādu jogas pozu. Jābūt pieejamām, apgūtām vismaz trim metodēm, kā sevi harmonizēt.
Ir jāsaprot, ka nav tā, ka sāpēs visu laiku un tev nebūs kur likties, nē. Sāpe ir 45 maksimums līdz 50 sekundes un kontrakciju biežums ap divām minūtēm. Tas nozīmē, ka atelpai ir iedotas 2 – 3 reizes ilgāks laiks.
Uz kontrakciju aizver acis. Maini elpošanas ritmu, panāc meditatīvu stāvokli, kad nejūti savu ķermeni, ar elpošanu esi tādā kā virsapziņā, nevis koncentrēti savā ķermenī, bet jau nākamajā līmenī. Ieej dziļāk sevī, distancējies no fiziskajām sāpēm. Tad, kad tev ļoti sāp, gribas sasprindzināties, sāpe ir vēl izteiktāka. Ir jāatslābinās, elpošana ir vienīgais, kā tu vari izbaudīt sāpi, izdarīt neiespējamo, atslābināties laikā, kad sāp.
Ar katru sāpi – kontrakciju - bērniņš nāk tuvāk brīdim, kad turēsi viņu rokās. Par katru kopntrakciju tev ir jāpriecājas. Iedomājies, ka tavs dzemdes kakls ir kā zieds, kas lēnām veras vaļā. Vari arī iedomāties katru kontrakciju kā vilni, kas iet un aiziet. Vēršanās laikā var izdziedāt kādu patskani – a, e, i, u. Mutei veroties vaļā, arī dzemdes kakls veras. Jo vairāk darīsi, jo mazāk koncentrēsies uz sāpēm. Liela daļa sieviešu, dzemdībām progresējot, sāk arvien mazāk runāt. Sākumā pārtraucot runāt kontrakciju stiprākajā punktā, tad kontrakciju laikā vispār un, iespējams, kaut kādā brīdī negribēs runāt arī starp kontrakcijām. Līdzīgā progresijā var zust arī vēlme klausīties, ko runā citi. Iespējams, vecmāte pat tevi atstās vienu, lai esi ar sevi šai brīdī.
Ļoti bieži sāpei palīdz, kad vīrs vai kāds cits masē muguru. Radot pretspiedienu Mihelisa romba malējos punktos, var būtiski mazināt muguras sāpes. Tāpat spiediens uz krusta kaulu rada it kā maigu epidurālās anestēzijas efektu. Tu pati sajutīsi, kuri punkti ir tev vispatīkamākie masāžai un visefektīvāk noņem sāpes! Bērniņš nākot, spiež iegurni, paplašina to. Masāža varētu palīdzēt.
Sāpīgākās ir atvēršanās sāpes. Kad ir izstumšana, tad ir spiedošā sajūta. Tad kontrakcija ir maigāka. Daļai no sievietēm tiek dots brīdis atpūtai, kura laikā nav stipro kontrakciju tieši pirms brīža, kad viņas sajutīs vēlmi spiest. Vēlams būtu mainīt pozas, kad ir sajūta, ka bērniņš nāk. Pastāvēt platām kājām, notupties. Jo grūtākas tev būs pozas, jo mazais būs tuvāk tev. Mazuļa ceļojums cauri dzemdību kanālam nav kā taisna šoseja. Mazulim ir jāpagriež galviņa uz sāniem, lai ietu cauri iegurnim un pēc tam atkal atpakaļ tai brīdī, kad viņš virzās zem kaunuma kaula. Šī rotācija un noslīdēšana notiek vislabāk, ja mamma ir vertikālās pozīcijās, cik daudz vien iespējams. Ļauj arī gravitācijas spēkam palīdzēt.
Kad mazulis būs piedzimis, ļaus izpulsēt nabas saitei. Mazulis gulēs tev uz krūtīm un tev viss aizmirsīsies. Un no šī brīža savas vajadzības noliec maliņā, jo mazulis bez tevis nevar. Dzemdības ir sievietes iniciācija, tu piedzimsti kā mamma.
Ar vecmāti Agnesi Lemeševsku sarunājās un tekstu pierakstīja: Laura Grīnvalde
