Šajā stāstā es vēlos aicināt ieskatīties izpratnē par reiki dziedniecību.
Reiki dziedniecība ir alternatīva dziedināšanas metode, kura cēlusies Japānā 20. gadsimta sākumā, balstoties uz ideju, ka dziedinātājs var pārsūtīt universālo dziedināšanas enerģiju pacientam, veicinot pacienta emocionālo un fizisko labsajūtu un atvieglojumu, kā arī atmodināt cilvēkā ķermeņa pašizdziedināšanās spējas. Šobrīd pasaulē ir vairāki reiki dziedniecības veidi, no kuriem populārākie ir tradicionālais Usui reiki, Tibetas reiki un Karuna reiki.
Katrs no šiem veidiem piedāvā savu dziedināšanas un vizualizācijas simboliku:
Svarīgi atcerēties, ka simboli un tehnika pati par sevi ar laiku spēlē nelielu lomu praktiskajā darbā. Pirmkārt, reiki dziedniecība balstās uz morāles un ētikas principiem, veicinot labestības, altruisma un empātijas attīstību pašā praktizētājā.
Ezotēriskā skaidrojumā reiki tiek uzskatīts par universālo enerģiju, kas plūst caur dziednieku uz pacientu apzināti vadītas psihoenerģijas veidā, atjaunojot cilvēkā enerģijas un hormonālo līdzsvaru, tādējādi veicinot dziedināšanu.
Praktizētājiem ir jāapgūst īpašas metodes (dziedinošās tehnikas) un simboli, lai nosūtītu šo enerģiju vai veicinātu enerģijas plūsmas regulāciju un virzību, atbilstoši pacienta veselības stāvoklim, vajadzībai un sajūtām.
Tehnikas izvēle un pielietojums veidojas no dziednieka personīgās prāta uztveres un interpretācijas par dziedinošās enerģijas virzības blīvumu (intensitāti) un savām enerģijas caurvadīšanas spējām, kā arī no izpratnes par savām spējām veikt dziedinošās enerģijas vadības procesu. Līdz ar to, lai attīstītu sevi caur dažādām praksēm un tehnikām, tam, kurš vēlas būt par dziednieku, ir vērts veikt regulāras meditācijas un fiziskus vingrinājumus atbilstoši sava ķermeņa vajadzībām un līdzsvaram.
Jāapzinās, ka jāpilnveido arī savs redzējums intelektuālā līmenī, lai pēc iespējas vairāk varētu izprast to, ko dziednieks spēj darīt seansa laikā, kā arī jābūt izpratnei par reiki dziedinošā seansa procesiem no citu meistaru pieredzes.
Var gadīties, ka ar reiki prakšu pārzināšanu var nebūt pietiekami, un nāksies sevi attīstīt. Vieni no saudzīgākajiem veidiem, kā palīdzēt būt saskaņā ar savu ķermeni un enerģijas vadāmību, manuprāt, ir cigun un taiči.
Jebkuras ķermeņa un elpas apzinātas kustības un šo apzināto kustību apvienojumi, kuri ļauj sajust sevi un savas sajūtas, noteikti sniegs ne tikai fizisku labsajūtas un enerģijas pacēlumu, bet arī psiholoģisku un emocionālu izturību.
Enerģijas plūsmas uzlabošana, ķermeņa līdzsvara un elastības uzlabošana, meditācijas un prātu nomierinošas tehnikas – šie ir veidi, kas papildina reiki praksi. Integrējot šīs metodes, var sasniegt plašākas dziedināšanas priekšrocības, stiprinot gan fizisko, gan enerģētisko aspektu katra cilvēka dzīvē.
Esmu pieredzējis, ka daudzi cilvēki vēlas apgūt reiki dziedniecību, lai, pirmkārt, palīdzētu sev. Manuprāt, tas arī būtu pareizākais veids, kā pielietot šo alternatīvo dziedināšanas sistēmu, vienlaicīgi apzinoties, ka dziednieks var būt jebkurš, un dziedinošs spēks ir katrā cilvēkā. To apliecina mūsos esošie dzīšanas un iekšējo audu reģenerācijas procesi. Vārds “cigun” skaidri to parāda: ci – enerģija (iekšējā), gun – darbs. Darbs ar enerģiju.
Reiki ir fantastisks praktiskās pašsuģestijas un ezotēriskās pašdziedināšanās instruments. Mūsu nervu sistēma un hormonālā sistēma ir unikāla savā izpausmē, kuru mēs varam darbināt apzināti vai neapzināti. Ja neapzināti mēs varam sev nodarīt pāri, tad apzināti mēs varam arī sevi dziedināt.
Dziedināšanai ir jābūt kā aicinājumam! Būt par dziednieku – tas reizēm var nebūt vizuāli vai emocionāli tik viegls darbs. Tādēļ svarīgi pašam saprast: “Ko es vēlos darīt ar tik jaudīgu instrumentu, ar kuru iespējams vienlaicīgi radīt un tajā paša laikā iznīcināt?” (tas ir metaforisks skatījums uz to, kas ir pati dziedināšana, kā process un dziednieks, kā dziedināšanas instruments).
Nereti sabiedrībā reiki tiek nodēvēts par sektu vai ko tamlīdzīgu. Pilnīgi noteikti varu teikt, ka reiki NAV sekta vai kāda reliģiska prakse, bet tā ir dziedināšanas metode, kas ir balstīta uz garīgas labestības ētiku un morāli.
Priekštati par reiki, kā sektu, nereti veidojas, jo cilvēki, sastopoties ar reiki apmācībām un praktiķiem, izjūt, ka tiek aktīvi veicināta pieņemoša un piederības sajūta praktizētāju vidū.
Bet tas ir loģiski, ka tiek veidota šāda droša un atbalstoša vide reiki praktizētāju vidū starp cilvēkiem, kuri vēlas apgūt alternatīvus veidus, kā sev palīdzēt.
Arī skatoties no psihoemocionāla skatījuma, ja reiki praktiķi tādējādi iegūst piederības un ģimeniskuma sajūtu kopīgos esības mirkļos, tad šī meklētā piederības sajūta un vēlme būt pieņemtiem parāda sabiedrības un cilvēku psihomeocionālo situāciju un intelektuālo attīstību kopumā. Tad kāpēc cilvēki vispār meklē dziedināšanu un dziedināšanas prakses, kā arī piederības sajūtu? Bet par to noteikti būtu pavisam cits stāsts.
Daudzējādie emocionālie nepilnvērtības un pašattīstības veidi norāda uz to, kas notiek cilvēkos un cik tas mēdz būt destruktīvi. Pietiks ar diviem piemēriem: atstumtība un izmisums (meklējot palīdzību grūtā brīdī).
Tajā pašā laikā ir vērtīgi izprast mūsu izdzīvošanas instinkta darbību brīžos, kad cilvēks sāk meklēt palīdzību.
Reiki ir alternatīva izglītība cilvēkam, kuru nepiedāvā mūsdienu izglītības sistēma. Reiki praktiķi un meistari to saprot, līdz ar to katrs cenšas nodrošināt un uzturēt labestības izpausmes šajā pašizaugsmes izglītībā. Kas tad arī rada atsevišķas sabiedrības daļas interpretāciju, ka reiki varētu izskatīties pēc sektas.
Nezinošu vai neizprotošu cilvēku skatījumam par reiki dziedniecību, kā sektantismu, lieti noderētu izglītojoši attīstošs un mazliet konfrontējošs jauns skatījums par pašizaugsmes procesiem (aicinājums neuztvert personīgi, bet analītiski un ar humoru). Jebkura reliģija vai piederības vieta, lai kāda arī tā ir, varētu tikt uztverta un pasniegta kā sekta vai sektantisms, ieskaitot katra cilvēka ģimeni. Visur, kur ir integrēta tradīcija un ideoloģija, kas pulcina cilvēkus, var tikt uzskatīta kā sekta vai sektantisms. Mēs nezinām, cik kaitīga vai nekaitīga ir kādas cilvēku kopienas darbība, izejot no tās pasaules uztveres un rīcības, vai ne? Līdz ar to, mēs visi būtu uzskatāmi par sektantistiem, lai arī kur un ko mēs darām.
Līdz ar to, reiki praktiķis vai kopumā ticīgs cilvēks nevar būt sektantists, ja tas nekaitē cilvēkam, un cilvēks nekaitē citam cilvēkam vai citai dzīvai būtnei. Pirmām kārtām, reiki praksi cilvēki izvēlas kā pašizaugsmes un pašpalīdzības izglītību ar altruistiskiem nolūkiem. Drīzāk varētu teikt, ka šis cilvēks nevis ir sektantists, bet cilvēks, kurš ar interesi vai izmisuma virzīts (salīdzinājumi, jo abiem vārdiem – interese un izmisums, – ir meklējuma inerce uz attīstošām pārmaiņām) meklē izeju situācijai vai apgrūtinošam esības stāvoklim. Vai mēs to darām aiz naivuma vai intereses dēļ, tam vairs nav lielas nozīmes, jo reiki dziedniecībai, ienākot katra cilvēka dzīvē, ir ļoti būtiska nozīme, kura nes un vienmēr ir nesusi milzu pārmaiņas.
Ir vērts zināt, ka reiki iniciācijas principi ir ļoti svarīgi, lai motivētu, iedvesmotu un pēc tam izglītotu interesentus un praktiķus.
Lielisks reiki meistars savas prakses izpausmē var būt pilnīgi atšķirīgs, kā tas ir klasiskajā Usui reiki vai kādā no raksta sākumā minētajām reiki sistēmām. Tā var burtiski atšķirties no jebkuras pastāvošas reiki sistēmas. Reiki iniciācija ir ļoti unikāla katrā savā iniciācijas līmenī, it sevišķi, ja jums ir aicinājums kļūt par reiki praktiķi vai dziednieku. Tiem, kuri meklē dziedināšanu, reiki iniciācija vai atkārtotas iniciācijas dažkārt ir neaizstājamas dziedināšanas procesā.
Svarīgi, ka iniciācijas nozīmīgums neizriet no saņemtā sertifikāta un tā esamības cilvēka dzīvē. Sertifikāts vairāk ir kā pašapliecinošs papīrs par apgūto līmeni, atbilstoši iegūtai iniciācijai. Nereti sertifikācija tiek vienkārši nopirkta vai veikta šo sertifikātu pārdošana, lai kāds no pakalpojuma ņēmējiem vai sniedzējiem pašapliecinātos savā egoismā un nereti neapzinātā garīgi emocionālās vardarbības pašizpausmē. Bet par to būtu jau cits stāsts. Sertifikāta vērtību apliecina prakses un personīgā pašatdeve mācībām un praksei pat, ja tā ir subjektīvā izpausmē. Pat neskatoties uz to, kurš ir sniedzis iniciāciju, vai ar kādiem nodomiem tā ir sniegta!
Vērtīgi saprast, ka katra cilvēka personīgā atdeve veidos patieso reiki iniciāciju un meistarību atbilstoši tieši viņam. Tie skolotāji vai meistari, kuri sniedz iniciācijas, paši patiesi nepraktizējot savas reiki meistarības izpausmi, var radīt psihoemocionālu un enerģētisku disbalansu un neizpratni. Bet arī pie šādas meistaru rīcības ir jāsaprot, ka tu kā iniciācijas saņēmējs ar savu ticības, cerības, uzticēšanās un naivuma izpausmes spēku iegūsi un noskaņosi sevi uz patieso reiki iniciāciju sev. Tādēļ, pirms jūs kādam meistaram veiciet jebkāda veida maksājumu par iniciāciju, apdomājiet šos vārdus: “Manuprāt, samaksai par iniciāciju ir jābūt nevis fiksētai pēc līmeņiem, bet gan kā dāvanai no skolotāja vai meistara jebkuram, kuram ir interese par šo mācību un ceļu. Iniciācijas saņēmējs var atalgot savu iniciācijas veicēju par to, ko saņēmis un sajutis. Turklāt – atalgot atbilstoši savām spējām un iespējām, nevis piepildīt viena cilvēka ambīciju, lai nopelnītu vai iedzīvotos uz iniciācijas saņēmēja rēķina. Ir daudzi, dažādi skatījumi par šo ceļu, un manam viedoklim ne visi piekristu, kas ir pilnīgi normāli. Mans reiki ceļš ir vedis līdz sapratnei, ka ir jāprot izšķirt, kur ir iniciācija dziedināšanai un kur ir iniciācija cilvēkam ar aicinājumu. Apliecību dāļāšana par samaksu ar tehniku apmācību nereti ir tendēta tikai uz skolotāju vai meistaru iedzīvošanos uz cilvēku rēķina. Šim gribētu piebilst latvisku teicienu: ”Gudri runāt nav malku skaldīt”. Ar šo vēlos pateikt, ka runāšana un mācīšana ne vienmēr vainagojas ar patiesu darbspēju un prasmēm. Izprotot, ka runai un rīcībai ir jāsaskan, kas attiecīgi var veidot dabīgu, loģisku un abpusēji pieņemamu enerģijas apmaiņu.
Praktiķiem un meklētājiem ir jāsaprot, ka reiki enerģiju mēs sevī varam atvērt paši, un dziedinošās spējas mēs spējam atmodināt sevī paši. Tam nepieciešams pašdisciplīnas un laika veltījums, bet to var izdarīt jebkurš cilvēks. Katrs meistars to labi zina un apzinās! Līdz ar to ir vērts apsvērt un apdomāt – saņemt iniciāciju no skolotājiem vai meistariem vai praktizēt pašiem.
Skolotājs vai meistars, sniedzot iniciāciju, manuprāt, vispirms izrāda savu pateicību atnākušajam cilvēkam un ar šo pateicību redz šī cilvēka vajadzību pēc iniciācijas vai arī tikai pēc dziedinošā procesa. Es esmu pārliecināts, ka ir nesavtīgi skolotāji un meistari, kuri iniciācijas dod, lai uzturētu motivāciju un atbalstītu reiki interesentus un esošos praktiķus. Piemēram, aicinot regulāri izmantot reiki paņēmienus vai parādot cilvēkam saprotamus veidus, kā, piemēram, veikt rīta un vakara meditācijas, lai savienotos ar dziedinošo enerģiju un sagatavotos dienai vai naktsmieram.
Vispareizāk to būtu uztvert kā pieaugušo neformālo interešu izglītību. Tai pat laikā, šī ir lieliska un saudzīga papildu izglītība bērniem kopā ar vecākiem, kur abi var gūt ieguvumu par vērtīgi kopā pavadītu laiku. Reiki enerģija ir ļoti daudzpusīga un adaptīva savā darbības izpausmē, kas arī izskaidro reiki daudzos novirzienus, tehnikas un simbolu esamību.
Manuprāt, ar tradīcijas uzturēšanu, ar kopienu un domubiedru grupu veidošanu. Pilnīgi noteikti ar bagātīgo un daudzpusīgo dziedniecisko tehniku pielietojumu un krājumu. Varētu teikt, ka reiki dziedniecība ir viena no vislabāk sistematizētajām un dokumentētajām plaša pielietojuma dziednieciskajām sistēmām.
Reiki dziedniecība jums var sniegt neaprakstāmu pieredzi dzīvē un dziednieciskajos seansos. Tas noteikti ir veids, kā iegūt plašāku izpratni par enerģiju un piedzīvot dziedināšanas procesu, kas nes ieguvumus gan fiziski, gan emocionāli.
Ir svarīgi uzsvērt, ka reiki nav tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktiska pieredze ar ikdienišķu pielietojumu. Tas, kādus rezultātus mēs sasniedzam, atkarīgs no mūsu personīgās prakses un apņemšanās.
Reiki – tā ir Visuma garīgās enerģijas vibrācija. Tieši tāpēc cilvēki reiki enerģiju allaž ir izjutuši kā miera un mīlestības enerģiju, kas piepilda cilvēka ķermeni un veicina dvēselisko piepildījuma sajūtu.
Reiki nav biznesa novirziens, kā tas nereti tiek pasniegts vai uztverts. Tā ir dziedināšanas prakse, kas pamatojas uz labestību un altruismu. Reiki ir viegls, patīkams un nomierinošs spēks, neesot pretrunā ar jebkuru cilvēku ticību vai reliģiju.
NEDUSMOJIES – okoru-na,
NESATRAUCIES – shinpai suna,
ATRODIES PATEICĪBAS STĀVOKLĪ – kansha shite,
VELTI SEVI DARBAM PILNĪGI – goo hage me,
ESI LABVĒLĪGS CILVĒKIEM – hito ni shinsetsu ni.
Reiki apvienojumā ar kustībām piedāvā plašu, pilnveidojošu pieeju dzīvei. Apgūstot vairākus reiki novirzienus, var veicināt lielāku simbolu un tradīciju izpratni, kā arī dziedināšanas iespējas. Tas var sniegt lielāku vienotību ar sevi un apkārtējo pasauli, veicinot kopējo labsajūtu. Tas ir dzīves piedzīvojuma ceļš, kas sniedz dziļas un daudzpusīgas priekšrocības.
Reiki ir fantastisks instruments, ar kura palīdzību mēs katrs savā dzīvē ienesīsim gaismas staru. Burtiskākā tulkojumā “reiki”vārda nozīme ir (rei-stars un ki-enerģija). To, cik gaišs būs mūsu katra gaismas stars, ir burtiski atkarīgs no mums pašiem, pat ne tikai no dziednieka, bet tieši no mums pašiem. Lūdzu saprotiet, ka dziednieks, tāpat kā jebkurš cilvēks, ir tikai praktiķis savā subjektīvā kapacitātē. Pati reiki enerģija pārspēj cilvēciskā prāta uztveri neskaitāmā un dažkārt neaptveramā daudzumā un izpausmē.
Praktizējot dažādās reiki tehnikas un enerģijas virzīšanas veidus, manipulācijas ar tās simboliem, tas ne ar ko neatšķiras no praktiskās maģijas vai garīgās enerģijas apzinātas virzības.
No personīgās pieredzes var teikt, ka reiki ir kas daudz augstāks par cilvēku. Kopējais dziedināšanas process sev vai kādam, kurš vērsies pēc dziedināšanas, ir absolūti unikāls. Šie procesi var sākties ar fiziskām pārmaiņām un iet cauri psihoemocionālai pieredzei līdz dziļi garīgai izpratnei. Lielākoties visi šie procesi vienlaikus arī notiek seansa un/vai iniciācijas laikā, dziedniekam un dziedinātajam mijiedarbojoties, vai pašdziedināšanās procesā.
Var pienākt mirklis, kad jūs sapratīsiet, ka iemācītās tehnikas ir bijušas tikai, lai apzinātos enerģijas virzīšanas iespējas, un tās var vairs nedarboties vai zaudēt sava pielietojuma nepieciešamību to klasiskajā tehnikas izpausmē. Līdz ar to būs jāmeklē jauns veids vai savs veids, kā dziedināt, lai ko arī tas tālākajā ceļā nozīmētu – būt par reiki meistaru un iet savu ceļu.
Atpazīt, kā reiki enerģija mūs ved cauri dzīvei kā dziednieku vai dziedināmo, vai no dziedināmā kļūstot par dziednieku, – mēs to skaidri nezinām, bet noteikti varu teikt, ka mana pieredze ir bijusi tieši tāda, kur tehnikas ir mainījušas savu izpausmes veidu un klasiskais pielietojums spēlē mazu lomu, tikai tik lielu, lai uzturētu zināšanas par tradīciju, nenozaudētu esošo, bet papildinot esošo ar personīgi pieredzēto un atklāto. Nereti, kad esam aizplūduši savos procesos, tieši atgriešanās pie klasiskām tehnikām var būt atbalstošāka, kā meklēt vai veidot ko jaunu. Kā mākslinieks varu teikt, ka citreiz ir jāatkāpjas solīti atpakaļ, lai labāk saredzētu kopbildi. Arī dziedniecībā šī atkāpšanās būtu atgriešanās pie pamatiem un pamattehnikām.
Nobeigumā vēlos noslēgt savu domu ar vārdiem, kuri reiz man atnāca kādā pašdziedināšanās seansa laikā: ”Ja tu nezini, ko un kā darīt, sāc improvizēt, darot to, ko neesi darījis iepriekš atbilstoši sev pieņemamām interesēm.” Šī teiciena pamatā ir izpratne par emocionālu pieredzi, kura dažkārt iekšējā komforta vai tehnikas dēļ aprobežo mūsu izpratni un redzējumu par dažādām situācijām. Lai to mainītu, mums ir vērtīgi ne tikai sevi izglītot intelektuālā līmenī, bet tieši emocionālās pieredzes līmenī, lai labāk izprastu un spētu atpazīt iejūtības un empātijas spējas.
Raksta autors: Juris Bērzkalns
