Sēdējām manas sētas terasē, daba pašā pilnbriedā, putnu dziesmas fonā. Tik brīnumu pilna ir mūsu iepazīšanās un satikšanās. Bet, kā mēs zinām, nejaušību nav. Jums ir jāzina, kas Baibai sakāms. Baiba brīvi pārzina angļu, franču valodu un informācija atnāk pie viņas no pirmavotiem, mēnešiem ilgām studijām, lekciju klausīšanās. Baibas talants - analizēt informāciju, izlaist caur sevi, paņemt vērtīgāko. Visa apkopotā informācija nāk no zinātniskiem avotiem un datubāzēm, ko jau sen apkopojuši no centralizētās medicīnas aizgājuši ārsti. Nekas nav Baibas izdomājums vai interpretācija. Baibai ir talants pastāstīt iegūto vienkāršā un saprotamā valodā.
Mūsu šīssaules ceļa pirmsākumā ir ielikts – iziet caur ūdeni un tumsu, satikties ar gaismu un kā ziedam vienmēr pēc tās tiekties. No ieņemšanas brīža tiekam novirzīti pa citu radītiem apvedceļiem – prom no pirmsākuma. Kā sākās mans apzinātais gaismas ceļš?
2021. gada nogalē jutos kā nokļuvusi tumsā, vistiešākajā nozīmē – mājoklī Rīgas centrā, pandēmijas izolācijā, gan fiziski, gan garīgi pazaudējot dzīves garšu. Tagad šķiet likumsakarīgi, ka pēc gadiem ilga stresa, pārslodzes un dažādu dzīves pārbaudījumu perioda ķermenis atslāba un salūza. Nebija cita veida, kā mani apstādināt. Kā lai pārmāca cilvēku, kura prāts nepārtraukti konkurē ar dvēseles balstiņu?
Vienmēr esmu bijusi meklējumos, kā dzīvot labāk, veselīgāk, tāpēc mana ķermeņa reakcijas bija nepatīkams pārsteigums. Kā, kāpēc, kā tas var būt? Neizskaidrojamas paralizējošu sāpju lēkmes žoklī mani aizveda pie neirologa, diemžēl iemesls netika atrasts. Magnētiskā rezonanse manas lielākās bailes neapstiprināja, toties izmeklējumos pa ceļam atklājās vēl kāds izskaidrojums manam pēdējo gadu nogurumam. Palielinātas A-TPO (antivielas pret tireoperoksidāzi), kas nozīmēja, ka mans ķermenis ir sācis vērsties pats pret sevi – autoimunitāte. Lai gan vairogdziedzera hormoni joprojām bija līdzsvarā, endokrinologs prognozēja, ka agrāk vai vēlāk tas varētu noslēgties ar sintētisko hormonu lietošanu. Biju pārsteigta, ka neviens no speciālistiem neuzdeva jautājumus par manu ikdienas dzīvesveidu. Tika pieminēts tikai sēdošs darbs un stress kā galvenie vaininieki. Slimību cēloņi joprojām nezināmi, toties ir medikamenti simptomu nomākšanai. Tas nebija mans ceļš!
Ar šī brīža zināšanām vēl lielāks pārsteigums, ka speciālisti pat nepainteresējas par uzturu un zarnu trakta veselību, kur nu vēl par cirkadiāno (diennakts) ritmu vai viedierīču lietošanas paradumiem. Šad tad tiek pieminēta miega nozīme, bet sīkumos neviens neiedziļinās. Lai gan vienmēr esmu interesējusies par zinātni, lasījusi, pētījusi, vēlējusies saprast, tieši šis brīdis bija manu īsto “izrakumu” sākums.
Nejauši uzdūros intervijai ar Artūru Ķirpu, un mani uzrunāja viņa holistiskais skatījums uz cilvēka ķermeni un veselību. Jau biju noskaidrojusi, ka autoimūnās saslimšanas bieži vien iet roku rokā ar zarnu trakta veselību, kuru ievērojami ietekmē graudaugu, ogļhidrātu un rūpnieciski ražotas pārtikas patēriņš. Bez veselīga zarnu mikrobioma nenotiek ne pilnvērtīga uzturvielu uzsūkšanās, ne līdzsvarota hormonālās sistēmas darbība. Kā izrādās, pat 20 procenti vairogdziedzera T4 hormona tiek konvertēts T3 formā tieši zarnu traktā, turklāt 95 procenti prieka hormona serotonīna rodas turpat.
Slikts zarnu mikrobioms ‒ maz prieka, jaudas un veselības.
Šī atklāsme nāca kopā ar zināmā “karmas seriāla” medībām, kuri bija ķērušies arī pie “tumsonīgā serpenta izdzinēja” atmaskošanas. Klausoties kādu podkāstu, kura viesi bija zarnu mikrobioma pētnieki, sev par pārsteigumu atklāju, ka serpents nav nekas cits, kā bioplēve/biofilma (tajā mīl uzturēties arī parazīti). Turklāt informācija par bioplēvi un tās saistību ar dažādām saslimšanām pārpārēm atrodama zinātniskajās datubāzēs. Kad prāts bija guvis apstiprinājumu, pusgada laikā sistemātiski atbrīvojos no bioplēves. Uzskatu, ka pilsētas mākslīgajā vidē dzīvojošajiem šī ir pirmā lielā miskaste, kura būtu jāiznes, ja ir vēlme tuvoties savam veselumam. Tas bija ne tikai manas atveseļošanās, bet arī jaunu draudzību sākums, kur mēs, pulciņš pētnieku, izpētījām to, ko pētnieciskā žurnālistika nespēja. Šī kopdarba rezultāts ir visiem pieejams Facebook/Instagram kontā @serpents_bioplēve.
Mani veselības uzlabojumi bija pārsteidzoši, taču rudens/ziemas periodā radās sajūta, ka tomēr vēl kāds gabaliņš no lielās puzles nav atrasts. Jo tumšāk kļuva aiz loga un garāki tapa vakari pie ekrāna, jo vairāk atgriezās nepatīkamie simptomi. Mans apgaismības brīdis pienāca, kad reiz atvēru meitas 2. klases dabaszinību grāmatu – FOTOSINTĒZE!
Ūdenim, minerāliem un saules gaismai satiekoties, augi sintezē ogļhidrātus, paši rada enerģiju. Uzklājam augam melnu plēvi, process apstājas! Ar ko gan mēs atšķiramies?
Lika aizdomāties… Kas ir mūsu “melnā plēve”? Pilsētas mūri, mājas, sienas, birojs, drēbes, saules aizsargkrēmi, brilles. Un brīvība uzplaukt ir kad? Atvaļinājumā pāris reižu gadā?
Ir jautājumi, nāk atbildes! Drīz vien manā redzeslokā nokļuva arī amerikāņu neiroķirurga Jack Kruse 15 gadu darbs par gaismas nozīmi šīs Zemes dzīvības tīmeklī. Šis ārsts gadiem neatlaidīgi ir apkopojis visus pieejamos zinātniskos pētījumus, meklējot atbildes uz centralizētajai medicīnai joprojām nesaprotamiem jautājumiem. Atbildes ir. Iespējams, kādam nav izdevīgi mums tās sniegt.
Mēs esam fotosintēzes procesa daļa! Bez saules nav dzīvības. Gaisma (saule), ūdens, magnētisms (gravitācija, elektromagnētiskais lauks) – trīs vaļi, bez kuriem dzīvība neeksistē. Starp citu, uz Marsa ir tikai divi no minētajiem, bet nav – dzīvības! Gaisma darbina visu! Kā gan mēs to varējām palaist garām?
Bez gaismas esam nebeidzamos barības un dopamīna meklējumos, jo īsto dzīvības resursu pilnvērtīgi neizmantojam. Kā izrādās, ēdiens mums sniedz tikai 30 procentus no enerģijas, pārējo nodrošinātu Saules iedarbība un Zemes elektromagnētiskais lauks, ja vien mēs būtu ārā ar basām kājām. Savas baterijas pilnās uzlādes stāvokli pat nepazīstam! Patiesībā mēs esam akli, un aklie vada citus aklos arvien jaunos piepildījuma meklējumos – ēdieni, dzērieni, bagātinātāji, vispareizākās diētas, līdzatkarīgas attiecības, reliģijas, prakses, cits par citu viedāki guru. Lūk, īstais karmas rats! Kad paši neesam gaismas būtnes, mēs tās meklējam ārpusē. Ja Dievs nemājo cilvēka rokām celtos mūros, kas tad ir īstais Ceļš, Patiesība un Dzīvība?
Patiesība atmostas mūsos, ja mēs ejam gaismā. Tiešā un pārnestā nozīmē. Tieši šobrīd ir pienācis laiks, kad pesteļi vienas nakts laikā kļūst par patiesību un izgaismojas visu diētu un garīgo guru maldi. Guru laikmets ir beidzies, jo mums katram ir iespēja par tādu kļūt, atgriežoties pie dabas kārtības. Daudzi ir sajutuši, ka ceļš uz brīvību un apgaismību ved caur ķermeni, taču šo to pārpratuši. Ar “pareizo” uzturu un praksi turp nenokļūt, kamēr neatgriezīsimies Saules ritā. Šo sakrālo Saules ceļu izdzīvoja mūsu senči. Saulīte bija pāri visam.
Tikai Saule un gaisma mūsos iedarbina visus mehānismus. Pilns gaismas spektrs – saullēkts, dienas gaisma un saulriets. Mēs esam perfekts un precīzs mehānisms, brīnišķīgi veidoti. Mūsu acs tīklene ar gaismu uztverošajām šūnām darbojas kā slēdzītis, kuru nospiež pirmais saullēkta stars. Pēc tam gaismas signāls ceļo uz suprahiazmātisko kodolu smadzenēs (pavisam tuvu aizdegunei). Šis kodols ir mūsu centrālais pulkstenis, kas mūsu ķermenim un Garam ziņo, kur atrodamies telpā, laikā un pat dzimtas līnijā. Tā ir mūsu Gaismas vadības pults, no kuras tālāk signāls dodas uz hipofīzi un epifīzi (t. s. “trešā acs” – arī gaismu uztverošs dziedzeris smadzenēs). Šo mehānismu uz pilnu jaudu iedarbina tikai infrasarkanais gaismas spektrs pirmo trīs stundu laikā pēc saullēkta, ja vien kā pirmo nesaņem zilās gaismas signālu no viedierīces. Tieši hipofīze ir starta punkts visu hormonu sintēzes ķēdītei (vairogdziedzeris, dzimumhormoni, gremošanas procesā iesaistītie hormoni, kas regulē apetīti un svaru – “resnums sākas acī”). Bez rīta gaismas apjūk arī epifīze, kur tiek ražots miega hormons melatonīns. Turklāt tas ne tikai rūpējas par saldu miegu, bet pilda arī antioksidanta funkciju. Savukārt melatonīns tiek sintezēts no serotonīna, kurš rodas zarnu traktā. Kā gan šis process varētu pilnvērtīgi notikt bez vesela zarnu trakta, kurš turklāt noklāts ar bioplēves kārtiņu? Vai bez gaismas, mākslīgā apgaismojumā, ierīču ielenkumā un mūros dzīvojošam pilsētniekam vesels zarnu trakts vispār iespējams?
Pirmo rīta stundu iedarbību nespēj aizstāt nekas cits, nav kompensācijas mehānisma. Rīta saules infrasarkanais spektrs sagatavo ādu UVA un UVB radiācijai dienas laikā un ļauj ādā izstrādāties melanīnam, kas ir mūsu labākais dabiskais “aizsargkrēms”. Bez šī dabiskā aizsargmehānisma kļūstam tik jutīgi, ka saule no drauga ātri kļūst par ienaidnieku. Arī D vitamīna sintēzei nepieciešams UVB starojums, kura laikā parasti darbojamies vai nu četrās sienās, vai arī esam noziedušies ar aizsargkrēmiem un acs “slēdzi” noslēpuši aiz tumšiem stikliņiem. Ir pat pētījumi, kas apliecina – D vitamīna deficīts ir tieši saistīts ar krūts un resnās zarnas vēža gadījumu skaita pieaugumu. Jā, šajā dzīves modelī ārstiem ir taisnība – slimību iemesli nav zināmi, toties ir pieejami medikamenti, aizsargkrēmi un brilles ir jāizmanto, lai neciestu āda un acis. Tā ir noslēgta mediķu un pacientu ekosistēma, kura darbojas zem “melnās plēves”. Šīs sistēmas ietvaros visiem speciālistiem ir taisnība!
Bet dabas patiesība ir tur ārā – pasaulē! Aizsaulē vairs nav dzīvības, un paēnā gaismu mīlošie augi nīkuļo. Mucā dzimušam, mucā augušam un pa spundi barotam cilvēkam tiešā nozīmē ir aptumšojies prāts. Bez saules gaismas nav iespējama ne ķermeņa pilnīga attīrīšanās, ne prāta skaidrība, ne dzīvesprieks. Ja saules ietekmē ādā sintezētais melanīns spēj no ķermeņa izvadīt smagos metālus, mazināt radiācijas radītus iekaisumus un ir spēcīgs antioksidants, kā saule var būt mums kaitīga? Ja zarnās esošās baktērijas ir spējīgas uztvert gaismu un teju katrā ķermeņa šūnā atrodas D vitamīna receptori, vai daba būtu kļūdījusies? No pilna saules rita izdzīvošanas ir atkarīgs pilnīgi viss. Bez saullēkta un rīta gaismas hormonālā sistēma nesaņem signālu darbībai uz pilnu jaudu. Tikai rīta gaisma signalizē epifīzei, ka jāražo melatonīns, lai naktī gādātu par ķermeņa attīrīšanos un nervu sistēmas atslābumu nakts laikā. Bez saules ir maz dopamīna un serotonīna, neizstrādājas enzīmi, ir traucēta uzturvielu uzsūkšanās un nenotiek zarnu epitēlija atjaunošanās. Gan mūsu iekšiņa, gan āriņa dzīvo saules ritmā.
Augi, cilvēki, dzīvnieki ir kā saules gaismas skenerīši, kuri atpazīst viens otra informatīvo svītrkodu. Tavs bioms nolasa un saprot visu, kas atradies tādā pašā gaismas leņķī un platuma grādos, tāpēc banāna “kods” viņam nebūs pilnībā saprotams.
Viss mums nepieciešamais ir tepat, beidzas jautājumi par labāko diētu vai garīgo praksi. Kad mūsu gaismas dzīve, ēdiens un prakses ir ārpus mūsu zemes saules rita, mēs tiešā nozīmē vairs neorientējamies ne laikā, ne telpā. Gaisma ir orientieris un iezīmē dienas, sezonas, gada, dzīves sākumu un beigas.
Gaisma darbina mūsu mazās enerģijas stacijas – mitohondrijus. Tieši mitohondrijos iekšējo metabolisko procesu rezultātā tiek ražots strukturētais ūdens, mūsu dzīvības upe, lai mums nekad neslāptu. Turklāt mitohondriju DNS mantojam tikai no mammas, savukārt šūnas kodolā ir abu vecāku DNS. Saule (tieši infrasarkanā gaisma) ir kā lielā mamma, kura aktivizē katru mūsu šūnas mazo mammīti – mitohondriju. Tumsā mitohondriju darbība kļūst arvien lēnāka, šūnas neattīrās, enerģijas ražošana palēninās. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem ūdens uztver, glabā un spēj nodot informāciju, tāpēc mūsu mitohondriji ir kā mūsu dzimtas informācijas arhīvs. Tikai mēs paši esam atbildīgi par šī iekšējā ūdens tīrību un kustību, kuru uztur saule. Tieši ar mums var noslēgties gan “dzimtas programmas”, gan apstāties karmas rats. Mitohondrijs ir kā sargs, kurš gādā, lai šūnas kodola DNS Pandoras lādīte neatvērtos. Interesanti, ka visvairāk mitohondriju (tātad – enerģijas un dzīvības spēka) ir sirdī un smadzenēs, nevis muskuļos.
“Miesas spīdeklis ir acs; ja nu tava acs ir skaidra, tad visa tava miesa būs gaiša.” (Mateja evaņgēlijs 6:22)
Parādies man, saulīte
Trīs reizes dieniņā:
Rītos agri, pusdienā,
Vakarā noiedama. / latviešu tautasdziesma
Sveiciens Saulei!
Visās pasaules reliģijās ir norādes uz šo dzīvības spēku. Saule man ir iedevusi to, ko nespēja nekas cits, un būt veselībā un veselumā ir mans lēmums. Jebkurš uzturs, fiziska vai garīga prakse un pat ķermeņa attīrīšana būs noderīgs, taču īslaicīgs kruķis, ja neizcelsim sevi saulītē. Gaismai nav aizstājēja, ir tikai pretstats – tumsa. Abām jādejo kopā! Nav vienas zāles pret visu, tāpēc visi instrumenti un prakses jālieto kopā, katram pašam atrodot savu ideālo komplektiņu. Taču pāri visam jābūt – gaismai!
Runājiet par šo ar saviem bērniem, vediet viņus dziedējošajā saules gaismā – tālāk no zilajiem ekrāniem!
Lai šī vasara ir tavs attīrīšanās un gaismas ceļa sākums! Tu esi gaismas ķermenis. Cik saullēktu, saulrietu un gaišuma būsi pieredzējis, tik daudz arī pa īstam būsi dzīvojis! Gaiši un tīri cilvēki nekad nepazīs un nepieļaus badu un neradīs karu. Mums visa pietiek!
Ar Baibu Bieļu sarunājās: Laura Grīnvalde
