Kosmētikas patērētāji aizvien vairāk izprot dabīgās kosmētikas ieguvumus pār sintētisko kosmētiku. Ieguvējs ir gan kosmētikas lietotājs, gan arī vide, ja produkts ir iepakots dabai draudzīgā materiālā. Dabīgās kosmētikas globālā tirgus vērtība pagājušogad sasniegusi 39 miljardus ASV dolāru un prognozes rāda, ka šī vērtība stabili augs katru nākamo gadu*.
.jpg)
Jāatzīst, ka dabīga kosmētika gan ne vienmēr nozīmē, ka tās ražošanā tiek saaudzēta vide. Dabīgā kosmētikā ir atļauts izmantot jebkādu palmu eļļu, arī tādu, kas tiek ražota plantācijās, kuru dēļ ir izcirsti meži un apdraudēta vietējās savvaļas daudzveidība. Tāpat, dabīga kosmētika bieži vien tiek iepakota iepakojumos, kas nav pārstrādājami. Un diemžēl arī pārstrādājamas plastmasas iepakojuma iespējamais pārstrādes cikls visbiežāk ir 2-3 reizes**, tad tas paliek neizmantojams un tiek utilizēts atkritumu poligonos, kur nesadalās ļoti ilgi.
Mūsdienās ir pieejama dabīga kosmētika arī videi draudzīgos iepakojumos, piemēram, kartona, alumīnija vai stikla flakonos, no kuriem pēdējie divi materiāli ir pārstrādājami bezgalīgi.
Jāatzīst, ka viss vienmēr ir mērenībā. Kā mums mācīja farmācijas studijās – zāles no indes atšķir deva. Uzpilinot uz ādas 100% tīru ēterisko eļļu, var iegūt apdegumus, tāpat, lietojot konvencionālo kosmētiku periodiski, nekas slikts nenotiks. Bet dabīga kosmētika būs efektīvāka ilgtermiņā.
Vai arī tev ir gadījies paņemt veikalā kosmētikas līdzekli un ar lielu interesi sākt pētīt tā sastāvu? Bet te pēkšņi attopies, ka sastāva vietā ir gatavā ķīniešu ābece. Kas ir butyrospermum parkii butter vai cera alba? Kāpēc šo nosaukumu vietā neraksta vienkārši shea butter un beeswax jeb šī sviests un bišu vasks? INCI nosaukumus (International Nomenclature Cosmetic Ingredient) jeb starptautisko kosmētisko izejvielu nomenklatūru 1973. gadā izveidoja Amerikas asociācija Personal Care Products Council (PCPC) ar mērķi standartizēt visu kosmētikas izejvielu nosaukumus.
.jpg)
Viens no iemesliem, piemēram, lai Latvijā ražotās un uz citām valstīm eksportētās kosmētikas izejvielas varētu izlasīt un viegli saprast jebkura kosmētiku uzraugoša institūcija visā pasaulē. Vēl viens iemesls – lai kosmētikas ražotājam ir viegli orientēties piedāvāto izejvielu tirgū. Jo izejvielu ražotāji savām izejvielām bieži vien piemēro pašu izveidotus preču nosaukumus, lai atšķirtos no pārējiem izejvielu ražotājiem. Savukārt mums kā kosmētikas ražotājiem tas sarežģī iepirkumu, jo šo nosaukumu ir ļoti, ļoti daudz un tajos visos orientēties nav iespējams. Taču, apskatot izejvielas INCI nosaukumu, uzreiz ir skaidrs, kas ir šī izejviela. INCI nosaukumi ir kombinēti no latīņu un angļu valodas. Augu izcelsmes izejvielām tie parasti sakrīt ar auga sugas latīniskajiem nosaukumiem, piemēram piparmētras ēteriskā eļļa ir mentha piperita oil. Uz kosmētiskā līdzekļa iepakojuma INCI nosaukumi ir atrodami dilstošā secībā pēc katras sastāvdaļas daudzuma konkrētajā produktā. Visbiežāk kā pirmo izejvielu atradīsiet attīrītu ūdeni, dažādus hidrolātus un augu eļļas. Vai surfaktantus jeb putojošās vielas, ja tas ir šampūns vai dušas želeja. Pa vidu parasti atrodami dažādi biezinātāji, piemēram, augu vaski, tad emulgatori, produkta performances uzlabotāji, visbeidzot seko aktīvās vielas (vitamīni, augu ekstraktu koncentrāti), krāsvielas un smaržvielas jeb ēteriskās eļļas.
Mūsdienās ir ļoti ērti pieejamas dažādas aplikācijas, kas izdara šo darbiņu tavā vietā. Piemēram, INCI Decoder mājaslapa vai INCI beauty aplikācija, kuru ērti iespējams lejupielādēt telefonā un, esot veikalā, noskenēt interesējošo produktu svītru kodus. Šādas aplikācijas gan ne vienmēr izšķiro nianses, piemēram, tur visus sulfātus var rādīt kā sliktus, kaut gan dažādi sulfāti pēc iedarbības, to ietekmes uz ādas var ļoti atšķirties (piemēram, maigais un no kokosriekstu eļļas iegūtais sodium coco sulphate ir ādai daudz draudzīgāks kā sodium lauryl sulphate). Bet vismaz lielo kopbildi noteikti var ieraudzīt – ja vairāk kā trešdaļa izejvielu ir sarkanā krāsā, noteikti ir vērts apdomāt, vai šo līdzekli izvēlēties.
.jpg)
