Tiem, kuriem ir svarīga pašizaugsme, paplašinātā apziņa, uztveres brīvība un iekšējā harmonija, ir jāiemācās viena lieta - paļaušanās notikumiem un paļaušanās apstākļiem, savam dzīves plūdumam. Tajā brīdī, kad pieņemsi, ka noteiktība, paredzamība un sistēmas sniegtā drošība vairs nav tavs sabiedrotais, sāksi uzticēties visam, kas notiek ar tevi, notiks apziņas pāreja no Lietotāja uz Radītāju.
Tev ir jāsaprot, ka mūsu prāts ir tikai instruments, kuru prasmīgi izmantojot, varam sasniegt jaunas virsotnes, taču prātam ir arī viens liels netikums. Tam patīk pieķerties visam, kas bijis ar to saskarsmē. Tam patīk struktūras, pazīstamas lietas, vietas, prātam patīk viss ierastais un tradicionāli pieņemtais. Tam patīk ap sevi izveidot komforta zonu un tajā arī uzturēties. Tas ļoti labi operē ar savām programmām, iedarbinot tās ik reizi, kad tev parādās vēlme pamest šo izveidoto “drošības saliņu”. Programmas visiem ir gandrīz vienādas, ar atsevišķām korekcijām katrai personībai, taču kopumā tās ir par bailēm izpausties, izgāzties, kļūdīties un visādi citādi nesasniegt cerēto rezultātu, tādējādi ģenerēt vilšanos, sevis nosodīšanu, mazvērtības kompleksu, padošanos un novēršanos no mērķa.
Sistēmai, matricai, visām struktūrām ar stingru kontroli pār cilvēka radošumu un pašizpausmi. Jo vairāk baidās, jo vairāk enerģijas struktūrām. Radošums ir Radītāja enerģija, kas darbojas pēc principa - jo vairāk atdod, jo vairāk saņem, iegūstot brīvību un neierobežotas iespējas. Sistēmai tas nav izdevīgi, tāpēc baiļu programmas tiek ielaistas kā vīruss mūsu apziņās, kas reaģē ikreiz, pamanot radošuma impulsu. Enerģija ir Visuma resurss, bez resursiem nav iespēju, bez iespējām kustības.
No kļūdām neviens nav pasargāts un kļūdīties nav slikti! Nav cilvēku, kuriem sanāk ar pirmo reizi viss, vienmēr ir “tumšie” plankumi, kuri prasa uzlabojumus un prasmes. Par Meistaru nepiedzimst, par to kļūst - DAROT! Atceries sevi, to mazo burbulīti, kurš ar prieka dzirkstelēm acīs tik ļoti vēlējās iemācīties staigāt. Vai sanāca? Protams, esam uz kājām un ar stabilu soli, taču iesākumā gāja ne tik raiti, kritieni, klupieni, līgošanās…
Pamēģini šķietamas neveiksmes uztvert kā apmācību pirms sasniedz savu mērķi. Ja tu uztversi savas “neizdošanās” par mācībām un par pieredzi, kura turpmāk stiprinās tevi, tad spēsi transformēt “mīnusus” par “plusiem”. Un vēl. Ja ir kļūdas, vai kaut kas neizdodas - tas vien jau liecina par to, ka esi sācis savu virzību un tavā dzīvē notiek attīstība. Tu esi! Bet ja dzīvē viss ir kluss un vienāds, tad attīstības šobrīd nav. Nenoliegšu, ka šādi klusuma posmi arī ir vajadzīgi, taču iesaku pasekot tiem līdzi. Nevienam nepatīk sastāvējies dīķa ūdens.
Tiklīdz sāc darboties, kustēties, Visums acumirklī nāk tev palīgā ar situācijām, cilvēkiem un notikumiem. Tas ir spilgts rādītājs, ka viss ir vienots. Gan tu, gan Visuma telpa - tu esi daļa no tā, ar tevi rēķinās!
Šīs ir brīnišķīgs laiks savu ideju un ieceru realizācijai, izmanto to! Ir pienācis laiks atstāt vecās sistēmas grožus, konstrukcijas un atvadīties no sarūsējušiem programmu zobratiem.
Dod savai Dvēselei iespēju darīt, kļūstot par savas dzīves Radītāju!
Esi!
Raksta autore: IRĪNA BĒRZIŅA / PIESAKIES ŠEIT