Aija ir sirds cilvēks. Viņas tuvumā iestājas miers, tik kluss un skaists. Mana pirmā tikšanās ar Aiju bija pirms četriem gadiem. To atceros vēl šodien. Zem sirds man bija maza dvēselīte, Aija ar manu atļauju pateica, ka būs dēliņš. Apstiprinājumu tam guvu tik pēc diviem mēnešiem sonogrāfijā. Aijai ir spēja redzēt, just, dzirdēt vairāk, kā citiem.
Foto: Aija Būmeistere
Palīdzēšana cilvēkiem notika sinhroni dzīvei. Sākumā bija vēlme lietot ekoloģiskus produktus un par to visu stāstīt cilvēkiem, palīdzot atjaunot veselību caur ikdienas sevis kopšanu un mājas tīrīšanu, jo tas viss ir ļoti svarīgi, lai mums būtu mazāk ķīmisko iedarbību uz ādas, elpceļiem un lai saglabātu sevī dabisko atjaunošanos. Lai zeme būtu tīra. Ikdienā satiku daudz cilvēku, jo darbojos skaistumkopšanā kā stiliste-friziere. Paralēli pati apmeklēju dažādus pašizaugsmes kursus, skolas. Un par uzzināto dalījos ar klientiem. Cilvēki dalījās ar savām sajūtām, ka pēc apmeklējuma sajuta atvieglojumu, noņēma galvassāpes, ienāca miers, ienāca dzīvesprieks utt. Sāku pievērst tam uzmanību un ar pietāti sāku ļauties savai iekšējai balsij. Vairāk ļāvos atbildēm no Augšas. Šis dievišķais kanāls man ir no dzimšanas atvērts, tikai agrāk nebija līdzīgo, ar ko dalīties.
Pie manis var griezties visādos dzīves jautājumos, situācijās, sajūtās, slimībās nonācis cilvēks.
Šogad spēka dziesmas ar savu gaismas ģimeni “Baltās dūjas” dziedam jau desmito gadu! Par šajos gados piedzīvoto noteikti var sacīt, ka spēka dziesmas noteikti palīdz ikdienā! Palīdz vieglāk tikt cauri grūtam brīdim, dod atbildes, palīdz nonākt harmonijas stāvoklī. Dziedot cilvēks vibrē caur savu balss tembra rezonansi, - skaņa, vārdi, sakrāli vārdi, senču kodi, senču mantras, - aizved cilvēku meditatīvā stāvoklī caur kokles 432h frekvenci, kas atver cilvēka sirdi un saikni ar Dievu. Izveidojas fantastiska trīsvienība: Zeme–senči, cilvēka dvēsele un Dievs. Izveidojas spēka dziedinošs kanāls un notiek dabiska atjaunošanās.
Tautas dziesmās senči aprakstīja un zināja čakras jeb saulītes jau toreiz! Mēs neesam bijusi nabaga tauta, kā mums stāsta. Kā piemēram zināmā dziesma “Ziedi, ziedi, rudzu vārpa” – stāsts par cilvēka 9 čakrām, saulītēm. Trejas duravas: pa vienām saule lēca –galvas vainaga čakra, pa otrām norietēja - Zemes čakra, pa trešām es izgāju – sirds čakra, saulīte, galvā zīļu vainadziņ – dzīvē apgūtās zināšanas un senču mantojuma saņemtās zināšanas. Ir nācies piedzīvot, ka pēc sadziedāšanās jeb koncerta cilvēki mazāk lieto alkoholu.
Uguns rituāli ir kas tik dievišķi skaists un piepildīts ar dzīvības enerģiju, siltumu, ar savu čirkstoņu atgriež cilvēku pie dabiskās esības un savas dvēseles būtības. Apstājas laiks. Ugunij ir transformējoša enerģija. Cilvēks tiek attīrīts no negatīvām domām, piesaistēm. Ievērojot gadskārtu ritus, cilvēku atgriež no vāveres riteņa. Agrāk senči atskaitījās Dievam pie uguns rita par savu gājumu dzīvē, bet mūsdienās ir iekārtots atskaitīties pa ceturkšņiem kādai valsts iestādei. Uguns rituālu veicu arī dažādos cilvēka svētkos un godos. Dzimšanas dienās, dzimtas saietos, pirtīžās, krustabās, līdzināšanā, mičošanā-mārtošanā, mājas attīrīšanā, jaunas vietas ievibrēšanā, pirms cilvēka kremēšanas. Un visi šie pasākumi rāmi riti noved cilvēku pie savas dvēseles esības, pie Radītāja.
Pirts ir sakrāla vieta miesai, garam un dvēselei. Tur dabiski cilvēks atveras smaržai, skaņai, sajūtām, rimtumam, atbrīvojas spriedze caur ūdeni, siltumu, dabas augu pieskārieniem. Ķermenis svīstot izmet lieko ārā. Tad tikai pirms pirts rituāla jāizrunā aktuālais, ko cilvēks vēlas atbrīvot. Nonākot pie cēloņa saknes, pirtī notiek dabiska dziedināšanās. Ir reizes, kad pirts procesa laikā var nonākt pie kādas negaidītas atbildes, ko prāts nav projicējis. Tas ir dziļš sakrāls ceļojums pie sevis caur Zemes un dievišķā mīlestību. Un atkal sanāk trīsvienība.
Iepriekšējās dzīves un dažādas pieredzes mums ir katram. Kaut arī jaunai dvēselei, kas ir pirmo reizi uz Zemes, ir pieredze šeit nonākt. Apskatīt iepriekšējās dzīves intereses pēc nav vajadzības. Tikai tad, ja tai ir kāda jēga. Tas ir, ja cilvēkam kaut ko neizdodas šai dzīvē atrisināt, bieži kas atkārtojas, ļoti pievelk kāda kultūra vai zeme. Vai kas vēsturiski liekas pazīstams.
Strādājot ar klientu, bieži redzu kādu viņa iepriekšējo dzīvi uzreiz bez hipnozes ievadīšanas. Ja cilvēks ir atvērts savam jautājumam, man dod tiešas atbildes par pieredzēto.
Uzzinot iepriekšējās dzīves, cilvēkā var raisīties dažādas emocijas. Kāds var nobīties no redzētā, kādam var pacelties ego un varenums, kāds var ilgi par to domāt. Bet var arī piemeklēt vēsturisku informāciju. Katrs mēs esam savā attīstības posmā un esam tik dažādi.
Pa šiem gadiem, ejot regresijas seansos, esmu sapratusi, ka uz Zemes vai katram ir bijusi iespēja piedzīvot visādus tēlus. Būt ubagam, kalpam, karalim, priesterim, sliktajam un labajam.
Un tās visas dzīves ir tepat slāņu slāņiem deguna galā. Ne tur, kaut kur. Un viss ir mūsos saglabājies. Un tālab šai dzīvē kādam viss ātri vedas no rokas rokā, ātri apgūst (atceras), jebšu to sauc par talantiem.
Tā neatnāk. Slimība ir signāls par radušos disfunkciju cilvēka domās un sajūtās. Gandrīz kā automašīnā īssavienojums, kad beidzies kāds šķidrums. Auto izmet uz ekrāna sarkanas lampiņas, bet ķermenis signalizē vispirms caur mazu sāpi. Ja cilvēks nemaina sevī radušos sakni par situāciju, tad ķermenis signalizē skaļāk, stiprāk, un to jau var saukt par slimību. Tāpēc slimībai ir dažādas stadijas.
Pēdējā slimības stadija ir vēzis. Un arī to var cilvēks pats izārstēt, mainot savu attieksmi, apzinoties cēloni. Parasti kādam būtu jāpalīdz cēloni atrast. Jo cilvēks pats tā ir sapinies savās domās, sajūtās, atmiņās, ka skaidri domāt un uz situāciju no malas paskatīties ir grūti. Cilvēkam ir unikāls ķermenis, kas atjaunojas. Mēs paši varam izaudzēt, atjaunot jebkuru orgānu, muskuli, saiti. Bet mums ir smaga pieredze, kas labi un pamatīgi ir ieskaidrojusi pretējo, un galvenais, ka tam arī tic!
Par slimību sauc arī temperatūru, iesnas, klepu. To nedabū kaut kur no kāda, neatnes maisiņā mājās, tas ir ķermeņa attīrīšanās process. Temperatūra izdedzina lieko no organisma. Klepus ir neizteiktie vārdi jeb bubināšana pašam pie sevi. Iesnas - aizvainojums. Ķermenis ir tik gudri iekārtots, lai atjaunotos, lai cilvēks būtu ar sevi, savām domām un jūtām saskaņā. Fantastiski! Šo visu būtu jāmāca skolās. Tā kā ir brīva niša privātskolām.
Lasītājam es novēlu būt pašam. Dzīvot, darīt, runāt caur dvēseli. Tā atrodas sirds rajonā gandrīz pie kakla, spoža, balti mirdzoša gaismiņa kā saulīte, kā pilnmēness. Sajūti skaisto dabu, Zemes mātes mīlestību, kas visu tev dāvā bez nosacījuma par to, ka tu esi. Sarunājies ar saviem Gaismas pavadoņiem, ar Dievu un senčiem. Godini laika ritus. Ja nezini, kas tas ir, palasi, pameklē. Eņģeļi gaida, lai tu viņus uzrunātu. Tie lieki neuzbāžas, bet ekstrēmos brīžos pašauj kāju priekšā. Ja liekas, ko nu es, tad tā ir tava lepnība domāt – labāk jau pats tikšu galā! Cel godā senču mantojumu un ar pietāti to izmanto mūsdienīgi šajā laikmetā. Cel savas vibrācijas.
Ikdienā izteiktos apgalvojumus kārtīgi pārdomā! Jo cilvēkam ir milzīga enerģija un spēks. Izteiktais apgalvojums rada nākotni. Piemēram: noklausoties trakas ziņas, kas nav gaismas būtņu radītas, cilvēks, citam atstāstot, ar tā šausmu notikuma apgalvojumu ir pielicis spēku, lai tas manifestētos!
Ja esi ko traku uzzinājis, ja tas neatbilst tavam dvēseles ceļam kā gaismas būtnei, tad palūdz par to Dievam, iemet graudiņus uguns ritā, lai ļaunie nodomi izgaist. Lai gaisma uzvar tumsu! Lai viss ir līdzsvarā! Kā diena un nakts, kā saule un mēness. Paskaties zvaigžņotās debesīs un esi laimīgs!
Tava laimes un prieka sajūta piepilda tevi, tavus tuvos, tavu dzimtu, tavu tautu un visu pasauli. Katrs tavs patiess prieks un mīlestība apklusina lodes.
Mīlestībā
Aija
un skauju gaismiņā.
Ar Aiju Būmeisteri sarunājās Laura Grīnvalde
