Ikviens savā dzīvē piedzīvojis lielākas vai mazākas emocionālās traumas un pārdzīvojumus. Un itin bieži, vairoties no nepatīkamajām izjūtām, mēs no tām bēgam, nogrūžam malā, neļaujam “izdzīvoties”, izplosīties. Neļaujoties emociju izlādei, noliedzot savas dusmas un aizvainojumu, apspiežot asaras un sirdssāpes, tā vietā slēpjoties no neizdzīvotās realitātes, piemēram, nebeidzamu darbu un hobiju jūrā, emocijas paliek iestrēgušas mūsu ķermenī. Un tam var būt dažādas sekas – stress, kas transformējas līdz atkarībām un slimībām, sākot no veģetatīvās distonijas, trauksmes un panikas lēkmēm līdz smagām fiziskām saslimšanām. Šeit bīstams ir toksiskais pozitīvisms – ar to aizraujoties un sākot ticēt, ka “negatīvas” emocijas izjust ir kaut kā nepiedienīgi un mums taču “visu laiku jābūt priecīgiem un laimīgiem”, dusmas, aizvainojums, pat sēras tiek paslaucītas zem paklāja, neļaujot tām padarīt savu darbu, kas ir kritiski būtisks. Emocijas un pārdzīvojums nekur nepazūd (atceramies par enerģijas nezūdamības likumu).
Arī es zinu, kas ir trauksme un smagas panikas lēkmes, jo ilglaicīgi, gadiem ilgi, apspiedu un noliedzu savas emocijas, līdz vairs pat nepratu izjust dusmas.
Ticēju, ka tad, kad atradīšu trauksmes cēloni, tad jau nu gan viss būs atrisinājies… Tā nenotika.
Es atradu cēloņus vienu pēc otra, izpratu tos, izrevidēju, izravēju, drosmīgi nostājos aci pret aci. Mainīju attieksmi, mainīju ieradumus, domāšanas paternus, mainīju rīcības. Bet… trauksme palika. Un izrādās, ka nepietiek vien ar to, ka strādājam ar savu prātu, domāšanas kļūdām, garīgumu, atrodam cēloņus un izejam psiholoģiski sarežģītu atlabšanas posmu. Jo, lai arī caur prātu emocijas ir iedabūtas ķermenī iekšā, tās caur prātu nevar izdabūt ārā. Kad nervu sistēma ir iestrēgusi izdzīvošanas režīmā, ķermenim tiek doti teju nepārtrauki briesmu signāli. Neizdzīvotās emocijas uzkrājas ķermenī un tieši ar ķermeni arī jāstrādā (papildus psiholoģiskam un garīgam darbam), lai tās dabūtu ārā. Lai ķermenis, prāts un sirds sasinhronizējas, sastrādājas un viens otram dod signālu – mēs vairs neesam briesmās, trauksme kā briesmu signāls, lai mūs pasargātu, mums vairs nav nepieciešama.
Pazīmes, ka fiziskajā ķermenī ir iestrēgušas emocijas, kuras vajag dabūt ārā: spriedze, sasprindzinājums, muskuļu savilkumi, muskuļu spazmas jeb tiki, kad muskuļi raustās nekontrolēti, sāpes.
Lai veselīgā, drošā un saudzīgā veidā atbrīvotos no ķermenī iestrēgušajām emocijām, ir radīti somatiskie vingrinājumi, kurus pildot, ķermenim netiek radīta pārlieku liela slodze, kā tas ir ar, piemēram, dzelžu cilāšanu sporta zālē, kas starp citu, ķermenim dod pretējo efektu – signālu, ka tas ir briesmās, līdz ar to radot apburto apli. Tāpat pavisam saudzīgs veids ir: EFT tapping – viegli klauvējoši pieskārieni ar pirkstu galiem noteiktās ķermeņa zonās.
Somatiskās prakses ir ķermeniskās prakses, vingrinājumi, izmantojot ķermeni, pieskārienus, apskāvienus, šūpošanos u.c., lai nomierinātu, relaksētu, uzmundrinātu, dziedinātu, atbalstītu nervu sistēmu un izveidotu saikni ar savu ķermeni. Somatiskās prakses ir dažādas, tostarp Grīnberga metode, kas veicina auguma apzinātību, TRE, kas izvada iestrēgušās emocijas, deju terapija, auguma psihoterapija, bet šoreiz atlasītie linki no ārzemju kontiem iepazīstina ar vingrinājumiem, kurus var izpildīt arī patstāvīgi – saudzīgi un ar cieņu un pietāti pret savu ķermeni. Tam ir vairāki ieguvumi – gan iestrēgušo emociju transformēšana, traumu dziedināšana, uzlabojas emocionālā, mentālā un fiziskā veselība, kā arī – spēja atkal no jauna justies savā ķermenī kā mājās. Spēja saklausīt savu ķermeni, pamanīt tā raidītos signālus un vēstījumus, sadarboties nevis pretdarboties, būt vienā veselumā.
Tapings jeb emocionālās brīvības tehnika (emotional freedom technique / EFT tapping) ir pieskārienu tehnika, kurā izmanto akupunktūras punktus, lai risinātu emocionālos un psiholoģiskos sarežģījumus, atbrīvotu no stresa un vairotu prieku. Tapingā, līdzīgi kā akupunktūrā, izmanto meridiānu punktus. Akupunktūrā šos enerģijas punktus stimulē ar adatām, savukārt tapingā - bungojot ar pirkstu galiem. Atjaunojot šo enerģiju caur noteiktiem punktiem, mazinās simptomi, kurus izraisījusi negatīvā pieredze vai emocijas. Ķīnas medicīnā uzskata, ka meridiānu punkti ir tās zonas ķermenī, caur kurām plūst enerģiju. Ja nav līdzsvara, rodas slimības.
Tapings tiek zinātniski pētīts. Pētnieki uzskata, ka meridiānu punkti ir saiknē ar nervu sistēmu, tādējādi var ietekmēt smadzeņu darbības aktivitāti. 2013. gada pētījumā metode efektīvi pielietota, lai ārstētu kara veterānus un militāristus, kas piedzīvo pēctraumatiskā stresa sindromu. Savukārt šī gada pētījumā izpētīts, ka tapinga metode palīdzējusi mazināt stresu medicīnas personālam Covid 19 laikā. Tapinga metodi turpina pētīt, lai salīdzinātu to ar citām kognitīvās terapijas tehnikām.
Raksta autore: Ieva Simanoviča
