Džeimss Nestors – no žurnālista līdz elpas vēstnesim pasaulē

Džeimsa Nestora (James Nestor) dižpārdoklis “Elpa. Jaunā zinātne par zudušu mākslu”, kas šogad izdota arī latviešu valodā, kļuvusi par vienu no pēdējo laiku apzinātas elpas gudrību grāmatām, bet pats Nestors – par vienu no pēdējo gadu citētākajiem elpas praktiķiem. Elpošana ārpus tās autonomās funkcijas, kļuvusi nedalītas intereses objektiem. Cilvēku uzmanības lokā nonākušas gan dažādas apzinātas elpas prakses, gan elpošanas orgānu sistēma kopumā. Beidzot starmešu gaismā ir šķietami dabiska un pašsaprotama ķermeņa dzīvības uzturēšanas funkcija, bet, kā nosaukumā min Džeims Nestors, šo mākslu bijām pazaudējuši, tāpēc tagad atklājam no jauna.

Džeimss Nestors ir tas žurnālists, kurš ienirst līdz ar ausu galiņiem pētāmās tēmas dzelmē. Un tādā dziļā dzelmē, jo viņš savu grāmatu tapšanai velta vairākus gadus, iepazīstot, ne tikai uzkožot, bet sakošļājot un sagremojot katru niansi, kas šķiet interesanta vai saistoša, lai aizvestu pie nākamā punkta slēpto dārgumu meklējumos. Žurnālista profesija atļauj zināmas atkāpes, subjektivitāti, tāpēc Nestora darbi, protams, ir populārzinātniski, bet līdz ar to tik saprotami un aizraujoši vienkāršam lasītājam.

Sākumā nirstam dziļumā. “Dzelme. Brīvā niršana, renegātzinātne jeb ko okeāns stāsta par mums pašiem?”

Pirmais Nestora dižpārdoklis “Deep. Freediving, renegade science, and what the ocean tells us about ourselves” (2016) bija autora paša ceļojums zemūdens pasaulē. Saņēmis redakcijas nosūtījumu sagatavot rakstu par pasaules brīvās niršanas sacensībām, viņš sākumā pat nav nojautis, kādas pandoras lādes priekšā stāvējis un cik ļoti negaidītā, garā, bet piedzīvojumiem bagātā ceļojumā viņš piekrita doties.

Līdzās detalizētai līdzi dzīvošanai un līdzi jušanai pasaules brīvās niršanas čempioniem, Nestors pats sev un arī lasītājam atklāj šī bīstamā, bet visās nozīmēs ievelkošā sporta veida nianses. Viņš brauc līdzi nirējiem, bet drīz vien pats sāk savu ceļojumu zemūdens pasaulē.

Grāmatas nodaļās ir aprakstīta viņa cilvēciski neveiklā rietumnieka iepazīšanās ar Jāpānas Ama cilts sievietēm, kuras gadsimtiem ilgi nodarbojas ar brīvo niršanu. Tas viņām nav sporta veids, bet gan izdzīvošanas forma. Nestoram, savukārt, trauslie, septīto un astoto gadu desmitu sasniegušie sieviešu ķermeņi, kuru plaušas spēj izturēt neizskaidrojami ilgu laiku zem ūdens, raisa apbrīnu, zinātkāri un, protams, mazu sacensības dzirksti. Līdzās zemūdens pieredzei ar haizivīm un kašalotiem, kopā ar Nestoru lasītājs ielūkojas ne tikai okeāna dzelmē, bet arī katrs savos dvēseles kaktiņos.

Tieši pēc “Dzelmes” Džeimss Nestors ieinteresējās par elpošanu un elpas praksēm. Tā sākās viņa pētījums par šķietami pašsaprotamo cilvēka ķermeņa funkciju, par elpu.

Elpas iepazīšana kā orientēšanās karte

Kāds, lasot Nestora “Elpu”, šķirs pāri vēsturiskajam, kāds garīgajam, kāds bioloģiskajam aspektam, pārejot pie saistošākām, šobrīd katram aktuālākām nodaļām. Tas ir dabiski. Kad skatos uz savu grāmatas eksemplāru, tad tas kļuvis pavisam mīkstiņš, nobružāts no aizliektiem stūrīšiem un ieliktām zīmītēm. Nopirku sev jaunu, kuru ieliku plauktā, bet veco kā darba burtnīcu ņemu ik pa laikam līdzi. Manuprāt, viens no grāmatas lielākajiem bonusiem ir miriādes ar pavedieniem, kurus katrs varam šķetināt.

Džeimss Nestors iekļāvis apjomīgu bibliogrāfiju atsauču sadaļā, bet arī izveidojis savu kanālu YouTube platformā un mājas lapā, kur katrai nodaļai pieejams gan pētījumu uzskaitījums, gan vizuālie materiāli, gan video intervijas vai demonstrācijas.

Svarīgākās atziņas vai bākugunis, kurām pievērst uzmanību

• Mūsdienu dzīvesveids un uzturs veicina izmaiņas arī mūsu kaulu un muskuļu sistēmā, kas, savukārt, izraisa pārāk biežu elpošanu caur muti, nevis degunu.
• Miega apnojas (elpceļu nosprostojuma) gadījumu skaits ar katru gadu aug, īpaši bērnu vidū.
• Hiperventilācija jeb pārāk bieža elpošana ir raksturīga teju katram.
• Ideālā versijā mūsu ieelpai būtu jāilgst 5,5 sekundes un tikpat garai būtu jābūt izelpai, tātad minūtē jāveic 6 elpas. Mūsdienās šis skaits bieži sasniedz pat 20 elpas minūtē.
• Elpot nevajag vairāk, bet lēnāk un kvalitatīvāk.
• Cilvēks ir iemācījies vadīt mākslīgo intelektu, bet aizmirsis, kā vadīt pats savu elpu.

Latviešu valodā Džeimsa Nestora grāmatu “Elpa” izdevusi izdevniecība “Helios”.

Ieskatam: Mayo Klīnikas (ASV) pētījums par miega traucējumiem, elpu un farmakoloģiskiem līdzekļiem -

Avots un iedvesma: https://www.mrjamesnestor.com/bibliography

Raksta autore: Kristīne Kutuzova