Iepazīsimies: dzīvības enerģija jeb Prāna un Či

Dzīvojam laikā, kad brīvi pieejamas agrāk rūpīgi slēptas un teju tikai izredzētajiem atklātas mācības. Tam ir sava ēnas puse, jo bieži trūkst izpratne par jēdzieniem, to lietojumu un izcelsmi. Tā, piemēram, esam ikdienas sarunvalodā ieviesuši tādus vārdu salikumus kā dzīvības enerģija, dzīvības spēks, enerģētiskie lauki, kanāli un centri, un citus līdz šim mūsu platuma grādos retāk pieminētus konstruktus. Šķetināsim divus tādus jēdzienus: prāna un či. Kas ir dzīvības enerģija, kā to uzturēt pietiekamā daudzumā un līdzsvarā?

Kur rodas dzīvības enerģija un kā to līdzsvarot?

Šoreiz pavediens iet garām Romai, jo, kā jau ar daudziem jaunapgūtiem jēdzieniem, visi ceļi ved uz Indiju un Ķīnu.

Prāna sanskritā nozīmē elpa, dzīvības enerģija, nepārtraukta kustība. Likumsakarīgi, vai ne, jo, pat visvienkāršotākajā formā dzirdot vārdu prāna, uzreiz domājam par ieelpu un izelpu kā nepārtrauktu, daļēji autonomu procesu. Kamēr ķermenī notiek šī kustība, mēs esam dzīvi. Elpā varam saskatīt cēloņsakarību likumu. Katra ieelpa ir iemesls, cēlonis nākamajai izelpai un otrādi. Un tā visu mūžu, cik nu kuram atvēlēts.

Ar prānu saprotam gan fizisko, gan mentālo, gan garīgo enerģiju. Tiek uzskatīts, ka it viss ir pildīts ar prānu: no smalkākās šūnas līdz pat sarežģītākajiem organismiem un dzīvības formām. Prāna ir klātesoša visā dzīvajā, tā savieno cilvēka mikrokosmosu ar apkārtējās pasaules makrokosmosu. Tai nepiemīt materiāla forma, bet prānu uzņemam no visa, kas mums ir apkārt neatkarīgi no objektu un subjektu materiālā blīvuma pakāpes. Prāna ir ēdienā, gaisā, domās. Prāna ir zemes pievilkšanās spēkā un saules gaismā. Cilvēka ķermenī ir neredzama sistēma, kurā prāna jeb dzīvības enerģija cirkulē līdzīgi kā tas notiek, piemēram, asinsrites, elpošanas vai gremošanas sistēmā.

Šo enerģijas plūsmas sistēmu pazīstam kā smalko ķermeni jeb sanskritā sauktu par pranamaijakoša. Prānas plūsmu varam vadīt un kontrolēt caur ķermeņa pozām jeb āsanām, elpas un meditācijas tehnikām. Jogas filozofijā tiek runāts par īpašiem enerģijas kanāliem (nādis), kas caurvij visu mūsu ķermeni. Pa šiem kanāliem, kuru daudzumu lēš no 72 000 – 350 000, arī plūst dzīvības enerģija jeb prāna. Plūsma notiek spirālveidā, bet visvairāk enerģija koncentrējas nādis sastapšanās punktos, kurus pazīstam kā čakras.

Prāna ir faktors, kas nosaka dzīvas būtnes rašanos, esību un sadalīšanos jeb izbeigšanos

Smalkākā prānas izpausme ir domu spēks, bet visbiežāk sastopamā fiziskā izpausme ir mūsu elpa jeb plaušu izplešanās un noplakšana. Ja kustība plaušās pārtrūkst, dzīvība pēc brīža izgaist. Tāpēc jogā tik svarīga ir elpas kontrole caur dažādām tehnikām un vingrinājumiem. Pirmkārt, cilvēkam jāiemācas kontrolēt elpa, tad arī dzīvības enerģijas plūsma pārējā ķermenī, no smalkā līdz fiziskajam, līdzsvarosies. Ja prānas plūsma ir traucēta, psihoemocionālajā formā to jūtam kā nomāktību vai depresiju, trauksmi, intereses zudumu. Fiziskajā plānā to redzam kā dažādas formas saslimšanas.

Dziedināšanās process sākas ar enerģijas plūsmas atjaunošanu un līdzsvarošanu. Pretēji bieži dzirdamajai kritikai, abi šie procesi var un tiem būtu jānotiek roku rokā ar medicīniskajām intervencēm. Zālēs, kuras lietojam, arī plūst prāna, kuru uzņemam ar katru lietoto zāļu iepakojumu.

Ķīnas tradicionālajā medicīnā un taoisma (daoisma) praksēs dzīvības enerģiju dēvē par či (dažos avotos “ci” vai “ki”). Konceptuāli gan či, gan prāna ir līdzīgi jēdzieni. Protams, pētot dziļāk, pastāv nianses un atšķirības, bet sākotnēji iepazīstoties ar aprakstiem, redzam daudz līdzības.

Či ir vitālā jeb dzīvības enerģija, kas plūst cauri katram orgānam ķermenī

Visi orgāni un orgānu sistēmas ir savā starpā saistīti. Ja tiek konstatēta kāda orgāna saslimšana, nepieciešams analizēt visu ķermeni kopumā, lai noteiktu slimības cēloni un līdzsvarotu či plūsmu. Taoisma prakses ir vērstas un dzīvības enerģijas atjaunošanu ar mērķi sasniegt tādu stāvokli, kurā cilvēks var brīvi piekļūt un izmantot debesu jeb kosmosa enerģijas un transformēt tās savām dzīvības uzturēšanas funkcijām un mijiedarbei ar apkārtējo pasauli. Fiziskā plānā pazīstam tādu instrumentu kā akupunktūra, kad iedarbojoties caur noteiktiem punktiem, līdzsvarojam un atjaunojam enerģijas plūsmu kādā orgānā un līdz ar to arī visā ķermenī. Akupunktūras kā terapijas formas ilgums ir atkarīgs no saslimšanas veida, formas un komplicētības pakāpes. Jo ātrāk konstatēts enerģijas plūsmas traucējums, jo efektīvāk un ātrāk var novērst negatīvos cēloņus.

Či jeb dzīvības spēks patiesībā nozīmē visu – prieku dzīvot un kaut ko darīt, veselību, pašsajūtu, miegu, ēstgribu, mīlestību. Ja šīs enerģijas pietiek, pasaule šķiet skaista, nav lieka stresa, domas ir kārtībā un viegli izvēlēties vajadzīgos vārdus, lai paustu savas vēlmes un vajadzības. Pietiek gan fiziskā, gan mentālā, gan garīgā spēka. Tiem visiem jābūt pastāvīgā mijiedarbībā.

Arī Ķīnas tradicionālajā medicīnā tiek uzskatīts, lai mūsu ķermenis funkcionētu pilnvērtīgi, jātur balansā divu veidu dzīvības enerģijas – fiziskā un mentālā. Mentālo enerģiju līdzsvarojam meditējot, ar lūgšanām, apzinātas elpas, jogas vai ar cigun praksi, bet fizisko enerģiju – ar pareizu uzturu, pietiekamu uzņemtā ūdens daudzumu, fiziskajām aktivitātēm. Ja prāna plūst caur enerģijas kanāliem, kurus pazīstam kā nādis, tad či plūst caur meridiāniem.

Jogas un ajūrvēdas praksēs mācāmies, ka visus ķermeņa procesus nodrošina pieci prānas veidi: prāna, apāna, samāna, udāna un vjāna. Ja šīs piecas prānas manifestācijas ir līdzsvarā, tad harmoniskas ir arī trīs došas jeb fizisko ķermeni veidojošas komponentes: vatta, pitta un kapha (vējs, uguns, zeme).

• Prāna ir svarīgākā enerģijas forma. Tās koncentrācija un aktivitāte visvairāk izpaužas sejas, sirds un vēdera apvidū jeb tur, kur dzīvo elpa. Prāna atbild par skaņas rašanos, valodu, elpu, aizdusu un klepošanu. To vienkāršoti varam uztvert kā ieelpu - informācijas uzņemšanas centru, tur, kur viss sākas un tiek iersonāti visi izrietošie procesi.
• Apāna koncentrējas izvadorgānu apvidū un attiecīgi regulē izvadorgānu sistēmas darbību, bet varam to sajust arī kā CO2 izvadīšanu izelpas laikā, sviedru izdalīšanos, atbrīvošanos no liekā, nevajadzīgā jeb izelpu tās metafiziskajā izpratnē.
• Vjāna kontrolē tās funkcijas, kuras nekontrolē prāna un apāna. Šī enerģijas forma cirkulē visos ķermeņos gan fiziskajā, gan mentālajā, gan smalkajā.
• Samāna jeb “līdzsvarojošais gaiss” jeb bada uguns, cirkulē cauri visiem 72 000 nadi kanāliem un fiziskā formā palīdz gremošanas, asimilācijas procesos, mentālā formā izpaužas kā kognitīvo procesu un sensorās informācijas sinhronizāciju, bet garīgā formā kā nemitīgu, apzinātu augšanu.
• Udāna tulkojumā nozīmē “augšup virzošais gaiss” ir tā enerģija, kas nodrošina izaugsmi, attīstību, spēju pielāgoties. Tā koncentrējas locītavās un kakla apvidū, tāpēc ietekmē arī mūsu spēju komunicēt, paust savas domas un gribu.

Kā varam atjaunot un līdzsvarot dzīvības enerģijas plūsmu ķermenī?

Tāpat kā ir viedāks, nobriedušāks prāts un jauns, vēl nenobriedis, nepieredzējis prāts, arī prānai un či ir atšķirīgas vieduma pakāpes. Kad cilvēks iemācās kontrolēt un sajust dzīvības enerģiju, tad intuitīvi izvēlēsies vidi un cilvēkus, ar kuriem viņam ir saskanīgāks enerģijas līmenis, bet izvairīsies vai aizsargāsies no tiem, ar kuriem enerģijas plūsma nesaskan.

1. Esiet uzmanīgi ar dzīvības enerģijas izšķērdēšanu

Kļūstiet par vērotājiem. Kam jūs atdodat savu dzīvības enerģiju un uz kādiem nosacījumiem? Ja jūtaties vāji, sāciet ar spēku atgūšanu un tikai tad turpiniet savu kalpošanu apkārtējai pasaulei. Ikdienā palīdz jau pieminētās prakses: meditācija, apzināta elpa, cigun, joga vai pastaigas svaigā gaisā.

2. Dzīvības enerģijas uzkrāšana un izšķērdēšana

Maldīgi domāt, ka baudas pieredze nozīmē tikai dzīvības enerģijas uzkrāšanu un pavairošanu. Arī te ir jāievēro līdzsvars. Pat gurmānu cienīgas maltītes, skaisti apģērbi, rotu vai auto iegāde ir baudas, kurās mēs atdodam dzīvības enerģiju. Ir svarīgi, lai mēs mācītos un prastu kultivēt enerģiju arī iekšēji, proti, atkal jau izmantojot meditācijas, vizualizācijas un citas kontemplatīvas prakses. Dažādojiet savu ikdienu nomainot runāšanu ar klusēšanu, sabiedriskas aktivitātes ar vienatnes pieredzi, kalpošanu citiem ar kalpošanu sev.

3. Mācāmies vērot un analizēt

Vērojiet sevi dažādos līmeņos: fiziskā, mentālā un garīgajā. Sajūtiet, kurā formā šobrīd nepieciešams enerģijas līdzsvars un veltiet laiku un uzmanību atbilstoši saņemtajiem signāliem, nevis tāpēc, ka tā vai citādi ir pareizi vai nepareizi. Esam saņēmuši či jeb dzīvības enerģiju pirms dzimšanas no mūsu vecākiem, bet arī dzīves laikā turpinām kultivēt enerģiju mijiedarbojoties ar visu, kas mums ir apkārt. Mūsu uzdevums ir mācīties būt taupīgiem, bet ne skopiem, devīgiem, bet ne izšķērdīgiem.

Pēcvārds

Vārdi prāna un či ir svešvārdi tikai tāpēc, ka to skanējums ir jauns un vēl neierasts. Tie pārstāj tādi būt, kad vārdus tulkojam un pielīdzinām ikdienas pieredzei un situācijām. Piemēram, tā vietā, lai domātu par prānu un či tikai kā par Austrumu dzīves filozofijas konceptiem, tos varam uztvert arī pavisam praktiski. Diriģents, kurš stāv orķestra priekšā, nelasa tikai notis. Diriģents vada prānas un či plūsmu: caur sevi uz katru no mūziķiem un atpakaļ. Ja šī smalkā mijiedarbe ir veiksmīga, klausītājs zālē to jūt kā neredzamu lādiņu, pieredz kā tirpiņas, kā aizturētu elpu, kā mūzikas brīnumu.

Mālers, Čaikovskis, Rahmaņinovs un citi komponisti savos ģeniālajos darbos arī strādāja ar dažādām matērijām: smalkās enerģijas formas jeb pieredzi, kas gūta no dabas skatiem, smaržām, skaņām, viņi materializēja nošu salikumos, kurus dzirdot, varam pārcelties tajās pļavās, ezeru krastos vai okeāna krācēs. Līdzīgi kā Monē ainavās un Aivazovska vētrās. Tās taču nav tikai gleznas, tie ir daudzslāņaini pieredzes stāsti, kurus uztveram jeb nolasām atbilstoši savai šī brīža spējai uzņemt un tulkot informāciju.

Kad par enerģiju domājam šādā plāksnē, tad taču daudz labāk varam sevi iedomāties kā daļiņu no visa, bet visu kā daļiņu no sevis.

Raksta autore: Kristīne Kutuzova