Kas ir garīgums?

Aicinājumi pamosties, atvērt acis, dzīvot apzinātu dzīvi. Par ko tas patiesībā ir?

Garīgs cilvēks - tas nav par nonstop sēdēšanu meditācijās, tas nav par lūgšanām, tas nav par veselīgu dzīvesveidu, askēzēm, tas nav par veģetārismu, tas nav par Dievu, eņģeļiem vai Absolūtu.

Garīgs cilvēks ir cilvēks, kurā ir atmodies gars, tā spēks un varenība! Garīgs cilvēks nebaidās dzīvot un nebaidās mirt, jo tas nebaidās mainīties. Garīgums ir uzticība, paļāvība un ticība sev un apkārtnei. Garīgums ir nevis sevis ierobežošana, atteikšanās un aizliegumi, bet tieši pretēji - ļaušana beidzot būt sev!

Patiesais garīgums ir beigt darīt sev pāri un melot sev.

Garīgums ir par īsto tevi. Pilnīga sevis pieņemšana un saplūšana ar saviem impulsiem. Tur pazūd jautājumi, tur notiek dzīve - notiek ļaušanās.

Tu nāci šajā laikā, jo esi viens no teicamniekiem neskaitāmo dvēseles aspektu dalīšanās procesā. Tu esi te un līdz ar to esi pilnībā gatavs dzīvot pa īstam, izslēgt visas savas programmas, izšķīdināt sastāvējušos blokus un nomest lieko smagumu, ko nes kopš dzimšanas. Tev šajā dzīvē jau ir viss nepieciešamais, lai mainītos. Viss, lai mainītu sevi un sāktu dzīvot tā, kā dvēsele lūdz.

Kā tev pietrūkst? Drosmes? Spēka? Enerģijas? Ticības?

Viss jau ir, vienmēr ir bijis, un tu zini, kur to meklēt. Nav iespējams aizmirst to, kas patiesībā nekad nav bijis pazaudēts. Nav iespējams ignorēt to dzīvo tevī. Ir vajadzīga tikai ļaušanās un viss notiks.

Brīdī, kad ļauj savam garam iznākt priekšā, tavā dzīvē aktivizējas transformācijas. Gars ir neiedomājams spēks, kas savā ceļā sagrauj visu neīsto - uzstādījumus, konstrukcijas, programmas, attiecību modeļus. Viss, pilnīgi viss, tiek sagrauts, apgriezts kājām gaisā un tikai tāpēc, lai dotu vietu kaut kam ļoti īstam, patiesam un pilnībā tīram – mīlestībai. To, kurš iziet šim procesam cauri, vairs neuztrauc jebkādas izmaiņas fiziskajā realitāte, tur vairs nav baiļu, nav satricinājuma.

Ja cilvēks izjūt bailes un trauksmi ārējos apstākļos, tad tas ir signāls apskatīties sevī un ieraudzīt to, kas ir gatavs aiziet, mainīties un transformēties tevī pašā. Trauksme ir kā signāls, gatavība pārvērst iekšējo stagnāciju jaunā resursā.

Neapmierinātība, aizkaitinājums ir tiešais signāls tam, ka tev nav teikšanas pār savu dzīvi. Kaut kur esi pazaudējis vadību un vietā ir atnākusi spriedze, saspiestība un ierobežojumi.

Tevī ir milzīgs potenciāls un vienīgais, ar ko tev ir jāsāk - atļaut sev beidzot dzīvot! Esi godīgs pret sevi! Māksla dzīvot ir sinhronizācija ar sevi. Brīdī, kad notiek sinhronizācija, parādās resurss. Resurss ir enerģija, izvēles un palīgi telpā.