Mūsu ķermenis ir brīnišķīgs, tas ir mūsu labākais draugs. Tas nekad nemelo un vienmēr, vienmēr ir tavā pusē. Tas darīs visu iespējamo, visu, kas ir tā spēkos, lai palīdzētu tev un šķietami atvieglotu tev dzīvi.
Psihosomatikā ķermenis tiek salīdzināts ar bērnu, kurš mīl tevi un paliek uzticīgs tev no tā veidošanās brīža līdz tā fiziskai izdzišanai. Tu esi sava ķermeņa galvenais varonis un ķermenis ir tavs.
Ķermenis pats par sevi ir ļoti advancēta būtne, kurā nepārtraukti notiek ļoti sarežģīti procesi, sākot ar elpu, asinsriti, gremošanas, limfātisko un citām sistēmām. Milzīgs Visums, kurā sadzīvo dažādu veidu mikrobi, vīrusi, baktērijas, šūnas un orgāni. Visam, kas atrodas uz planētas Zeme, uzdevums ir evolucionēt, attīstīties. Arī tavs ķermenis satur daudz un dažādu funkciju, ierakstu, programmu, uzstādījumu, kas tev palīdz. Palīdzība ir vienmēr, tas dzird tevi, mīl un darīs visu iespējamo, lai saimniekam būtu labi. Un tā, kopš tavas ieņemšanas brīža, ieraksts pēc ieraksta, ieraksts pēc ieraksta, un izdzīvošanas programmas un stratēģijas ir gatavas palīdzēt, glābt un aizsargāt savu vienīgo saimnieku.
Stratēģijas veido neironu ceļus, kas ir ieraksti, un tie tiek veidoti tāpēc, lai padarītu saimnieka dzīvi vieglāku. Lieta tāda, ka cilvēkam attīstoties, rodas vēlme un nepieciešamība augt un attīstīties, pārvarēt un sasniegt, taču neironu savienojumi, kas ir izveidojušies bērnībā, ir aktīvi un balstās un toreiz pieņemtiem lēmumiem vai izdarītiem secinājumiem, un tāpēc cilvēks pieaugot jūtas bezspēcīgs un iesprostots, jo bērnības pieredze, kas, protams, sen ir aizmirsta un ir nomaskējusies, ir vēl joprojām aktīva un sargā savu saimnieku, lai gan aktualitāte sen ir zudusi.
Lai cilvēks darītu savādāk, viņam ir nepieciešams regulāri attīstīties, darboties ārpus komforta, veidot savu dzīvi droši, pārliecināti un skaidri, taču aktīvo “neaktuālo” neironu savienojumu dēļ tas nesanāk.
Sesijās nodarbojamies tieši ar to. Klients nāk ar savu problēmu, un mūsu uzdevums ir atrast to neironu savienojumu un tā sakni, sākumu. Transformējot sakni, izirst viss līdz šim “aktuālais” – vai tā ir programma, uzstādījums vai pārliecība, nav nozīmes, taču cilvēkam parādās iespēja iziet no apburtā loka un izveidot šobrīd viņam aktuālo neironu savienojumu, pēc kura tas arī darbosies.
Kā piemēru minēšu kādu sesiju. Ar klienti mums bija trīs sesijas par tēmu migrēna. Migrēna ir stipras galvassāpes, kuru intensitāte dažkārt var nolikt cilvēku uz veselu nedēļu guļus. Praktiski nekādas zāles nepalīdz, vai arī jālieto kaut kas ļoti “reaktīvs”. Katram migrēna izpaužas nedaudz savādāk, taču kopumā šis simptoms nav diez ko patīkams.
Tātad, ar migrēnu viņa cīnās jau kopš desmit gadu vecuma. Migrēna viņai traucē dzīvot, jo nav iespējams paredzēt, kad tā sāksies, un kad beigsies. Tā uznāk, un tad vienīgais, kas klientei atliek, ir gulēt. Viņai zūd redze, dažreiz ir slikta dūša un bezspēcības sajūta. Uz jautājumu, kādos gadījumos tā tiek novērota, kliente piebilda, ka visnepiemērotākajos. Brīdī, kad jāpārvācas, brīdī, kad jāmaina darbs, brīdī, kad jādodas ceļojumā.
Procesā uzgājām situāciju septiņu gadu vecumā, kur mazā meitene ļoti negribēja iet uz skolu un pateica mammai, ka viņai sāp galva. Mamma atstāja mazo mājās, un sajūta palikt mājās, kamēr visi raksta kontroldarbu, bija vienkārši brīnišķīga. Kamēr mazā meitene priecājās par saviem “sasniegumiem”, viņas ķermenis ierakstīja jaunu uzvedības modeli: tiklīdz man jāsaskaras ar grūtībām, galvassāpes ir veids, kā es tev varu palīdzēt. Kopš tā brīža visas dzīves garumā – situācijas. Ķermenis ieslēdz izdzīvošanas instinktus aizbēgt, paslēpties un sarauties, pārklājot to ar fiziskām galvassāpēm.
Izstrādājām šo notikumu, atguvām jaunus resursus, fiziskais ķermenis izjuta milzīgas vibrācijas, un kliente sajuta, kā mainījās viņas neironu savienojumi, kas bija jūtami kā tirpiņas un adatiņas.
Tālāk darbojoties, izrādījās, ka migrēna klientei palīdz stagnēt. Viņa sen grib uzsākt savu biznesu, taču ticības un drosmes nepietiek jau vairākus gadus. Šis simptoms bija kļuvis arī par “glābšanas riņķi” neiet jaunajā. Brīdī, kad kliente to apzinājās, viņa nokļuva situācijā arī bērnībā, kur viņa gribēja pārdot lelles, kuras pati taisīja no sakaltētām puķēm kā kolāžas. Sataisīdama desmit lelles, viņa atcerējās, ka tā arī netika uz skolas tirdziņu, jo māsa viņai bija pateikusi, ka šādas briesmīgas lelles neviens nepirks. Tajā brīdī radās ieraksts: es neesmu pietiekami laba un man nekas nesanāks.
Slāni pa slānim mums izdevās ļoti kvalitatīvi transformēt lēmumus, stratēģijas un programmas, kas stiepās līdzi visas dzīves garumā. Pēc mēneša es saņēmu atgriezenisko saiti: migrēna nav bijusi, viņa jūtas lieliski, kā no jauna piedzimusi. Viņai ir jauna ideja, un enerģijas, kurās viņa šobrīd dzīvo, ir vienkārši neaprakstāmas. Viņa ir uzteikusi darbu un sākusi rakstīt grāmatu. Brīdī, kad esam gatavi uzņemies atbildību par savu dzīvi, atnāk brīvība to beidzot dzīvot pašiem un pa īstam!
Raksta autore: Irīna Bērziņa
