Retrīts ir apzināta sevis atvienošana no ikdienas norisēm ar nolūku noteiktu laika posmu pabūt nomaļus, prom. Retrītu prakse ir sastopama teju visās reliģiskajās un garīgajās tradīcijās. Mēdz atšķirties tikai to forma. Dažkārt atslēdzamies no darba un pienākumu haosa, lai sevi sadzirdētu caur kalpošanu citiem. Viens no dharmas aspektiem manifestējas tieši caur nesavtīgu kalpošanu. Dažkārt mūsu pirmais retrīts sakrīt ar pirmo jogas pakāpi jeb jāmu, kas paredz atteikšanos no pārmērībām. Tad izvēlamies gavēt, attīrīties un kļūt uz brīdi par savas dzīves vērotājiem. Dažkārt, savukārt, mūsu ceļš ir aizvedis tālāk un izvēlamies dziļākas, labā šī vārda nozīmē, izaicinošākas meditācijas prakses. Tā varam nonākt klusuma retrītā jeb vipāsanas (Vipassana) praksē.
Vipāsana ir viena no senākajām meditācijas tradīcijām, kuras saknes, protams, meklējamas Indijā. Ilgstoši tā bija zudusi prakse, bet Gautama Buda pirms vairāk kā 2500 gadiem šai tehnikai piešķīra jaunu dvašu. Vārds Vipassana nozīmē aicinājumu ieraudzīt un redzēt lietas tādas, kādas tās ir patiesībā. Tas ir pašattīrīšanās, transformācijas process caur sevis novērošanu. Uzmanība ir vērsta uz dziļas un noturīgas saiknes izveidošanu starp prātu un ķermeni. Pavisam vienkāršoti sakot, tās ir desmit dienas pilnīgā klusumā. Bieži gan šīs klusums ir skaļāks par audiāli uztveramu, jo mūsu domas, īpaši pirmajās dienās, mēģina izstrādāt dažādus jokus, likt lamatas, krist panikā, dauzīt iedomu traukus un boikotēt pašas sevi.
Kopš Budas laika, vipāsana ir mācība, kas tiek nodota no skolotāja skolotājam veidojot nepārtrauktu, dzīvu informatīvo ķēdi un spēcīgu enerģētisko egregoru. Mūsdienās zināmākais un daudzu praktiķu sastapts vipāsanas tehnikas guru bija Satja Narajans Goenka (Satya Narayan Goenka). Pēc viņa izstrādātās metodikas joprojām vadās liekākā daļa klusuma retrītu un šī prakse kļuvusi pieejama un izplatīta visā pasaulē.
.jpg)
Cilvēks, būdama sociāla būtne, izjūt dabisku nepieciešamību komunicēt izmantojot verbālos izteiksmes līdzekļus. Tieši tāpēc klusēšanas praksē dalībnieki tiek aicināti apzināti izslēgt šo ārējo izpausmi, tā vietā visu uzmanību koncentrējot uz norisēm savā iekšējā pasaulē, savā ķermenī. Praktiskā nozīmē brīdī, kad mums ir atļauts runāt, mēs uzreiz vēlamies dalīties savā pieredzē, salīdzināt to ar citiem, bet vipāsanas prakse mums aicina tieši uz pretējo – nesalīdzināt, nevērtēt, precīzāk, vienīgā mēraukla esam mēs paši. Vienīgais jautājums - vai šodien man izdevies vairāk disciplinēt savu uzmanību? Vai esmu kļuvis vērīgāks pret norisēm sevī? Vai šie novērojumi kļūst niansētāki, smalkāki?
.jpg)
Vipāsanas meditācijas augstākais mērķis, protams, ir pilnīga atbrīvošanās, apgaismība jeb samādi, bet pirmie un, iespējams, sākumā vienīgie rezultāti ir mazliet piezemētāki un skar fizisko plānu. Badošānās vai gavēņa laikā mēs attīrām fizisko ķermeni, bet klusēšana detoksificē arī mūsu prātu. Pastāv uzskats, ka vipāsanas laikā izskaužam trīs lielo nelaimju cēloņus: alkas, neapmierinātību un vienaldzību. Mēs mācāmies un pārmācāmies neskaitāmus vecos ieradumus, veidojam jaunus neironu savienojumus un tos nostiprinām.
Sevis attīrīšanas process notiek caur introspekciju – pieeju, kuru izmanto arī tradicionālajā psihoanalīzē, taču šoreiz pretim nav terapeita, kas vadītu refleksijas procesu. Dalībnieks ir viens pret viens ar savām atklāsmēm. Piekritīsiet, mūsdienās, kad mēs esam pieraduši saņemt gatavas atbildes un risinājumus uz visiem mūs interesējošiem jautājumiem vai problēmām, šis ir pietiekami izaicinoši. Kā teica mans vipāsanas skolotājs, vienreiz izbraucot maršrutu, nākamajā reizē tev nevajadzēs navigāciju, jo vairāk uzticēsies iekšējām sajūtām un intuīcijai. Sākumā tiešām domāju, ka viņš runā par ceļu, bet pēc tam, protams, stūrītī nokaunējos. Vipāsana var būt arī vienreizēja pieredze, tomēr lielākā daļa praktiķu, kas šajos retrītos nonāk apzināti, nevis nejauši, tajos atgriežas vēl un vēl. Tas ir līdzīgi kā ar niršanu. Sākumā izpētām dažus metrus zem ūdens virsmas, tad laižamies arvien dziļāk, dziļāk, līdz pavisam komfortabli jūtamies arī šķietami tumšajā dzelmē. Kāpēc? Jo tā nav sveša dzelme. Tā ir mūsējā un mums tajā arī peldēt.
.jpg)
Klasiski vipāsanas meditācija ilgst vismaz desmit dienas un dalībnieki jau sākumā tiek aicināti iepazīties ar noteikumiem, tostarp, nosacījumu nepārtraukt praksi un nepamest retrītu, teiksim, trešajā dienā. Jā, tādi lūzuma punkti gadās ļoti daudziem. No ilgstošās sēdēšanas sāp mugura, gūžas, velk plecu daļā, nerunājot par biežajām galvassāpēm un aizkaitinājumu, kas it kā rodas bez pamata. Šie faktori liek pašiem sev vaicāt, vai izvēle klusēt bijusi pareizā? Vai tas vispār ir priekš manis? Aizliegums vai, precīzāk, aicinājums palikt meditācijas vietā visas desmit dienas mūs atstāj bez šīs izvēles. Ir jāpaliek. Sevis un citu dēļ. Lūk, viens no mazajiem kalpošanas darbiem – neizjaukt grupas enerģētisko lauku ar savu nesavaldību, nepaklausību un vēlmi padoties pusceļā.
.jpg)
4.00 rīta zvans
4.30 – 6.00 meditācija kopīgajā zālē vai savā istabā
6.30 – 8.00 brokastis
8.00 – 9.00 kopīgā meditācija
9.00 – 11.00 meditācija kopīgajā zālē vai savā istabā
11.00 – 12.00 pusdienas
12.00 – 13.00 atpūta, sarunas ar skolotāju
13.00 – 14.30 meditācija kopīgajā zālē vai savā istabā
14.30 – 15. 30 kopīgā meditācija
15.30 – 17.00 meditācija kopīgajā zālē vai savā istabā
17.00 – 18.00 tējas pauze
18.00 – 19.00 kopīgā meditācija
19.00 – 20.15 skolotāja lekcija kopīgajā zālē
20.15 – 21.00 kopīgā meditācija
21.00 – 21.30 jautājumi/atbildes ar skolotāju
21. 30 došanās pie miera
Svarīgi visas desmit dienas pavadīt bez viedierīcēm, tās nepieciešams nodot glabāšanā jau pirmajā dienā. Tāpat dalībnieki neveic arī pierakstus. Visi novērojumi paliek tikai domu, sajūtu, emociju līmenī. Grāmatu lasīšana, jogas prakses arī vipāsanas laikā nav paredzētas, proti, jebkura aktivitāte, kuras rezultātā mūsu fokuss tiek pārnests uz citu priekšmetu vai darbību, nav ieteicama.
.jpg)
Bieži dzirdēsit no cilvēkiem, kuri ir bijuši vipāsanas praksē, ka viņu pieredze ir ļoti personīga un intīma, ka dalīšanās ar to nav vēlama. Protams, ar izņēmumiem. Tā arī ir. Katram šī pieredze ir ļoti individuāla, svētīga, transformējoša, bet tik ļoti dažāda. Vienīgais ieteikums, sagatavojieties. Lasiet iepriekš, apmeklējiet citas elpas, jogas, meditācijas prakses. Jūs aiztaupīsiet sev lieku satraukumu un sevis šaustīšanu. Klusuma retrīts jūs sagaidīs.
Klusums ir bezgalīgs.
.jpg)
Raksta autore: Kristīne Kutuzova
