Šis ir otrais raksts rakstu sērijā - Psihoterapija.
Pirmajā runāju par to, kas tas ir un ar ko sākt? Apskatīju psihoterapijas un speciālistu veidus, iemeslus, virzienus un metodes, un minēju kritērijus, ko apsvērt, lai atvieglotu speciālista izvēli. (Lasi ŠEIT vai FB lapā "Ziemeļu Vārti")
Šajā rakstā runāšu par par to, kas ir un kas nav psihoterapija, kā to uzsākt, ko no tās sagaidīt, ar kādām sajūtām var nākties sastapties procesā. Kā rīkoties situācijā, ja terapeits nepatīk, vai ir sajūta, ka nevari līdz galam uzticēties. Trešais, noslēdzošais raksts būs par psihoterapijas rezultātiem. Kad tos gaidīt, no kā atkarīgi un cik noturīgi tie ir, cik ilga ir terapija, kāpēc procesā varētu šķist, ka tā nestrādā.
Kā jau minēju pirmajā rakstā, psihoterapija ir mērķtiecīgas attiecības starp terapeitu un klientu, kas balstītas uz partnerattiecību principu un ir vērstas uz klienta mentālās, psihiskās un garīgās veselības uzlabošanu. Terapeits lieto savas psihoterapeitiskās prasmes, pieredzi, darba instrumentus, metodes un tehnikas ar mērķi palīdzēt klientam apzināties savas izaugsmes iespējas, psiholoģisko un emocionālo problēmu apzinātos un neapzinātos cēloņus, vedinātu klientu uz to izstrādi, dziedinājumu, optimālu risinājumu un vēlamo rezultātu. Psihoterapija “ārstē” ar vārdiem un attiecībām.
Terapeiti ir pavadījuši vairākus gadus teorijā un praksē mācoties veidot šādas attiecības. Laba terapeita darbs nav tikai pārzināt metodes un tehnikas un tās burtiski pielietot, bet arī spēt būt klātesošam, spēt radīt drošu fizisko, garīgo un emocionālo vidi, kur klients jūtas pieņemts, saprasts un brīvs izpaust savas sāpīgākās atmiņas, emocijas, pārdomas un sajūtas. Labs terapeits neizjutīs pret klientu nosodījumu, vērtējumu vai pārākuma sajūtu, viņš spēs sevī atpazīt signālus, kas varētu traucēt terapeitiskajam procesam un tos izstrādāt pie sava supervizora vai terapeita.
Psihoterapija ir vieta un laiks, kur cilvēks var atklāties savos dziļākajos slāņos, kopā ar terapeitu dziedināt sāpīgos pagātnes notikumus, veidot jaunus domu un uzvedības modeļus, attīstīt savu personību un pašapziņu, atrast risinājumu savām problēmām, tādejādi mērķtiecīgi pats veidojot savu dzīvi apzinātāku, piepildītāku un harmoniskāku.
Pirmais solis - izvēlēties psihoterapijas veidu un speciālistu. Par to sīkāk rakstīju sērijas pirmajā rakstā. (Lasi ŠEIT vai Facebook Ziemeļu Vārti). Kad esi atradis speciālistu sazinies ar viņu un droši vaicā visus sev interesējošos jautājumus - par pieņemšanas vietu, laikiem, sesijas garumu, cenām un citas lietas, kas Tev šķiet svarīgas. Piemēram, sesijas garumi mēdz svārstīties no 45 minūtēm līdz divām stundām, atkarībā no psihoterapijas virziena, pielietotajām metodēm un speciālista darba stila. Jo vairāk vaicāsi, jo mazāk būs nezināmā un veiksmīgāk varēsi visu saplānot. Vienojaties par pirmo vizīti tev ērtā laikā. Satraukums pirms pirmās vizītes ir normāla sajūta, sevišķi, ja terapeitu nekad iepriekš neesi apmeklējis.
Vērtīgi ir pie sevis apdomāt un noformulēt savus motīvus - ko vēlies iegūt un kurus jautājumus risināt. Nereti palīdzoši ir tos pierakstīt.
Pirmajā vizītē parasti notiek iepazīšānās. Neuztraucies par to, ko un kā teiksi, vai varēsi visu “pareizi” izstāstīt. Labs terapeits pats uzturēs un vadīs sarunu tā, ka varēsi justies ērti, droši un atbrīvoti. Sākumā viņš iepazīstina ar sevi, savu izglītību, pieredzi, informē par terapijas gaitu, noteikumiem un darba metodēm (ja vien tas nav izdarīts jau iepriekš). Tad terapeits uzklausa klienta stāstu un uzdod precizējošus jautājumus. Tie var būt par klienta iepriekšējo psihoterapijas pieredzi, par garīgās un fiziskās veselības stāvokli, apetīti, miegu, lietotiem medikamentiem, par attiecībām ar ģimenes locekļiem šobrīd un bērnībā, vērtību sistēmu, pasaules uzskatu utml. Vienvārdsakot, terapeits iepazīstās ar klienta dzīvi. Tomēr šī nav policijas nopratināšana un klients vienmēr drīkt teikt - nē, šobrīd es par to nevēlos runāt. Terapija nenotiek tāpēc, lai terapeits demonstrētu savas metodes, bet gan tāpēc, lai sniegtu labāko iespējamo atbalstu un palīdzību kientam konkrētās sesijas laikā. Tāpēc ir svarīgi šo procesu nesasteigt un nereti terapijas mērķa noformulēšana prasa vairāk kā vienu sesiju.
Kad terapeits ir iemantojis klienta uzticību un klients spēj būt maksimāli atklāts, tad abi vienojās par terapijas mērķi, metodēm, sesiju skaitu un turpmāko gaitu.
Turpmākais sesiju saturs ir atkarīgs no izvēlētā psihoterapijas virziena. Piemēram, transpersonālā (apziņas, garīgā) psihoterapija, kuru es pārstāvu, strādā ar tradicionālām psihoterapijas metodēm, kā arī tādām, kā apzinātības prakses, elpošanas tehnikas, vizualizācijas, meditācijas, regresīvā terapija, uz ķermeni orientētās tehnikas. Tā ietver visdažādākās cilvēka pieredzes – no dziļākajiem psiholoģiskajiem ievainojumiem un vajadzībām līdz cilvēciskās būtnes eksistenciālām un garīgām krīzēm. Turklāt citos psihoterapijas virzienos strādā vairāk prāta, domāšanas un uzvedības jomās, īpaši neizceļot garīgo dimensiju. Tomēr visos virzienos pamats ir saruna. Savstarpējā mijiedarbība starp terapeitu un klientu vairo klienta uzticēšanos un veido terapeitiskas attiecības, kas arī ir vissvarīgākais procesa aspekts.
Terapijas gaitā klients kopā ar terapeitu dziļāk izpēta savas dzīves jomas un jautājumus, kuros nepieciešamas izmaiņas. Bieži cilvēki jūtas atviegloti no tā vien, ka spēj skaļi kādam izstāstīt savas sāpīgākās, tomēr svarīgās sajūtas, emocijas vai domas. Terapijas laikā tiek meklēti un apgūti alternatīvi domāšanas, uzvedības un emociju pārvaldīšanas veidi. Sesiju laikā var tikt izspēlēti jaunie uzvedības modeļi un klients aicināts tos praktizēt arī ārpus kabineta. Nereti darba gaitā sākotnējais terapijas mērķis tiek pārformulēts vai paplašināts, lai atbilstu aktuālajai situācijai klienta dzīvē.
Tāpat terapijas gaitā tiek apgūtas jaunas prasmes un skatu punkti, kas palīdz raudzīties uz sevi, tuviniekiem un pasauli savādāk. Tiek apgūti jauni problēmu risināšanas mehānismi, spēja atšķirt situācijas, kuras nevari mainīt, no tām, kuras vari mainīt, un kā koncentrēties uz to uzlabošanu.
Terapijā tiek iegūta jauna pieredze, kas arī transformē klienta pašsajūtu, pašapziņu un ikdienas uztveri vēlamajā virzienā.
Tomēr terapija ne vienmēr ir patīkams process, jo nereti risināmā jautājuma saknes ietiecās jomās, kuras klientam ir sāpīgas, nepatīkamas un grūti atzīstamas. Taču labs terapeits procesu virzīs tā, lai tas būtu pietiekami maigs un saudzējošs, lai neradītu retraumatizāciju vai papildus ciešanas. Tāpat var mainīties attiecības ar tuviniekiem, draugiem, kolēģiem, kas sākotnēji ne vienmēr ir komfortabli. Taču, ja terapeitiskās attiecības ir izveidojušās veiksmīgas, tad terapija klientam ir kā stabilais atbalsta un resursa punkts, kas palīdz šīs pārmaiņas izdzīvot un veiksmīgi integrēt klientam labvēlīgā attīstībā.
Tomēr ja jūti, ka terapijas laikā nespēj līdz galam uzticēties, vai kaut kas nepatīk, sadusmo vai rada intensīvas sajūtas pašā procesā, ir ļoti vēlams to terapeitam izstāstīt. Bieži mēs neprotam un nespējam šādas lietas skaļi izteikt, jo iepriekšējā bērnības pieredze liecina, ka saruna var izvērsties graujošā strīdā ar sekojošu sodu vai citām nepatīkamām sekām. Tomēr labs terapeits spēs uzklausīt klienta sajūtas un neuztvert tās personiski, bet gan vadīt sarunu klientam dziedinošā veidā. Dažreiz tas var atvērt jaunus risināmā jautājuma resursus un stiprināt savstarpējās terapeitiskās attiecības un radīt klientam pašam dziļāku izpratni par sevi, savu dzīvi un attiecībām kopumā.
Ja arī pēc savu sajūtu izteikšanas, jūties nesadzirdēts, nesaprasts vai apšaubīts, ja jūti, ka nespēj terapeitam līdz galam uzticēties, vai secini, ka terapijas metode tomēr tev neder, ir normāli meklēt citu psihoterapijas virzienu vai speciālistu. Ne visas metodes visiem der, un pat vienā virzienā strādājošie speciālisti mēdz būt ļoti dažādi dēļ savas personības, pieredzes un redzesloka. Lai terapija būtu veiksmīga ir svarīgi atrast sev piemērotu terapeitu.
Nākamajā rakstā runāšu par psihoterapijas rezultātiem. Kad tos gaidīt, no kā atkarīgi un cik noturīgi tie ir, cik ilga ir terapija, kāpēc procesā varētu šķist, ka tā nestrādā.
Raksta autore: Ilze Zviedrīte -ZIEMEĻU VĀRTI-
Privātprakse transpersonālajā psihoterapijā
