Manā praksē, vadot RTT sesijas, meditācijas, un runājot arī par naudas un piepildījuma, pašvērtējuma, vērtīguma sajūtu, atkal un atkal atgriežamies pie tā, kam ticam un cik liela nozīme ir tiem vārdiem, ko sev sakām, emocijām, kuras piedzīvojam un rīcībai, kas seko.
Katram stāsti par naudu ir unikāli, īpaši. RTT praksē izmantojam regresijas metodi, lai atgrieztos notikumos, kas veidojuši izpratnes par konkrēto jautājumu. Atgriežamies, lai izprastu un veidotu jaunus secinājumus. Visbiežāk RTT sesijas laikā atgriežamies bērnībā, kad kaut kā nav pieticis, nav bijis iespējams iegūt to, ko sirds kārojusi.
Stāsts no manas prakses, klientes pieredzes, kas nāca ar vēlmi atrast iemeslus, kāpēc kliente uzskata, ka viņai nepienākas nauda, ka nevar paprasīt to, ko vajag sev. Izmantojot RTT/Rapid Transformational Therapy, atgriežoties bērnības dienu notikumos, saistītos ar galveno jautājumu, nonācām piecās epizodēs, saistītās ar pārliecību, ka nauda nepienākas. Kliente atcerējās dažādas epizodes no zīdaiņa vecuma līdz 11 gadiem. Katra atšķirīga, iesaista dažādas situācijas, dažādus ģimenes locekļus, tomēr tās kopā parādīja zināmu musturu – domāšanas veidu, kas izveidojies, pavadītu ar spēcīgām emocijām, kas stāsta, ka:
Visi šie vārdi, vārdu salikumi nākuši no klientes mutes, atceroties senos savas dzīves notikumus. Kāda tiem nozīme, ja piedzīvoti bērnībā? Mana pieredze liecina, ka neapzināti šādas spēcīgas pārliecības turpina vadīt ikdienas domas, vārdus un rīcības. Ja iekšēji valda pārliecība, ka, piemēram, man jau neko daudz nevajag, tad kā šāda pārliecība var izpausties pieaugušā dzīvē? Vai varam iedomāties situāciju, kur pieaugušais, kas piedzīvojis negatīvas situācijas un savā prātā reiz izdarījis augstāk pieminētos secinājumus, atkal un atkal piedzīvo savā dzīvē situācijas, kur nesaņem vai nespēj paprasīt? Kur jāiztiek ar mazumiņu?
Kāds tam visam ir sakars ar vīnogām? Ar klientes atļauju, ieskicēšu situāciju, kuru viņa atcerējās. Kliente atceras, ka ir nonākusi slimnīcā viena ar pieaugušām sievietēm palātā. Šeit ir tikai sajūta, nav konkrētība. Atceras smaržu. Ejot uz priekšu, atceras, ka atgriežoties mājās no slimnīcas, viņas mamma pārmet, kaunina par to, ka viņa prasījusi, lai uz slimnīcu atved vīnogas. Viņa bija izteikusi šādu vēlmi, jo blakus gultā sievietei bija vīnogas, tās tik gardi izskatījās un smaržoja un viņa arī sev vēlējās vīnogas, bet paprasīt nespēja, bet mammai gan palūdza, lai atved. Atgriežoties mājās pēc slimnīcas, tiek piedzīvots liels kauns un vainas sajūta, jo ir prasītas vīnogas. Mamma saka vārdus: “ Kā tev nav kauna man prasīt, tu vispār nesaproti, kur nauda paliek!” utt.
Piedzīvotais pieliek vēl vienu puzles gabaliņu kopējā – “Man nepienākas, neesmu tā vērta, lai man būtu tas, ko vēlos” ainā, kur ne tikai nevar prasīt, nevar saņemt, bet nav arī saņemtas rūpes, ne slimnīcā esot, ne atgriežoties mājās, tikai nosodījums.
Kāpēc šo pieminu? Jo atceroties šo atgadījumu, lai arī daļa klientes apziņas bija tajā notikumā, sajuta tās emocijas, atcerējās tā laika domas, secinājumus, tomēr daļa viņas uzreiz izprata situācijas absurdumu.
Viņa bija turpinājusi savā pieaugušās sievietes dzīvē sevi apdalīt tāpēc, ka reiz viņai tika liegtas vīnogas. Pienāk brīdis, kad, lai augtu, attīstītos, nepieciešams atteikties no novecojušiem uzskatiem par to, kas es esmu, kas man pienākas, kas man nav pieejams. Jo tie ir bieži vien greizi saveidoti.
Ieraugot savas pagātnes notikumus no cita skatu punkta, iespējams pieņemt jaunus, labāk informētus lēmumus. Un mācīties apzināti un mērķtiecīgi par sevi rūpēties, lutināt, sev atļaut un sevi bagātināt tādā veidā, kā pašam šķiet vērtīgi, jo nav vienas formulas, kā vajadzētu būt labklājībā. Lai izprastu savu labklājības formulu, ir sevi jāiepazīst, jāpieņem un aktīvi jādarbojas savu personīgo mērķu un vērtību piepildījuma virzienā.
Pārmaiņu paaudze bieži saskaras ar naudas jautājumiem, jo no vecākiem nav saņemtas zināšanas par naudu - kā to pelnīt, kā uzkrāt. Itin bieži atskan iekšējie uzstādījumi, ka nauda jāpelna grūti, tas ir smags darbs - nopelnīt naudu. Naudu var nopelnīt, strādājot fiziski smagu darbu, piemēram, mākslas vai citas pēc vecāku un vecvecāku standartiem “neskaidras” profesijas, naudu nenes.
Lai izkāptu no šādām pārliecībām, ir labi iepazīt naudas enerģijas plūsmu. Iepazīt tās dabu, kas manā pieredzē mīl kustīgumu, radošumu, prieku, skaistumu.
Tomēr tas var būt tikai mans skatījums uz naudas plūsmu, tavs varbūt ir savādāks!
Ja vizualizē, ka pelni x summu mēnesī/gadā, bet tava iekšējā pārliecība stāsta, ka neesi tā vērta, lai pelnītu tik daudz naudas, ka patiesībā nevari būt patstāvīga, vai pat tā nepieklājas – apmierināt savas vēlmes un vajadzības; ja tevī valda “man jau neko nevajag”, tad, lai kā tu vizualizētu, būs grūti nonākt pie rezultāta, jo tava iekšējā būtība virzīs tevi uz rezultātu, kas tai pazīstams. Rezultātu, kas jau ir modelis – man nav, man nesanāk, man nepienākas.
Ko tu sev novēlētu izprast un izpētīt, lai atbrīvotos no ierobežojumiem?
Raksta autore: Anna Melbārde / Piesakies konsultācijai
