Šis ir trešais, noslēdzošais raksts sērijā - Psihoterapija.
Pirmajos divos rakstos runāju par to, kas ir psihoterapija un kā to uzsākt. Apskatīju terapiju un speciālistu veidus, iemeslus, virzienus un metodes, un minēju kritērijus, ko apsvērt, lai atvieglotu speciālista izvēli. Aprakstīju, kas ir un kas nav psihoterapija, kā to uzsākt, ko no tās sagaidīt, ar kādām sajūtām var nākties sastapties procesā. Kā rīkoties situācijā, ja terapeits nepatīk, vai ir sajūta, ka nevari līdz galam uzticēties.(Pirmo rakstu lasi ŠEIT, otro rakstu lasi ŠEIT vai FB lapā Ziemeļu Vārti)
Šis ir trešais, noslēdzošais raksts sērijā - Psihoterapija. Tas būs par psihoterapijas rezultātiem - no kā tie ir atkarīgi un cik noturīgi, kad gaidīt un kāpēc procesā varētu šķist, ka psihoterapija nestrādā.
Uzsākot terapiju vairumam jauno klientu ir loģisks jautājums - cik ilgi un cik bieži man vajadzēs iet terapijā. Nereti cilvēkiem ir bijusi pieredze ar valsts apmaksātām 10 vizītēm pie psihologa, radot iespaidu, ka psihes dziedināšana ir mehānisks process, ko iespējams iepriekš izplānot un rezultātu paredzēt. K.G.Jungs ir teicis, ka Junga psihoterapijas virzienā nav noteiktu sesiju skaits, cik ilgai jābūt terapijai. Tas viss ir atkarīgs no klienta gatavības atzīt savas iekšējās pasaules faktus un no materiāla, ko viņa zemapziņa spēj attēlot. Lai arī pētījumi rāda, ka akūtu problēmu risināšanai parasti ir pietiekoši ar 6-8 vizītēm, un hronisku lietu risināšanai visbiežāk vajag 14 un vairāk sesiju, tomēr mana pieredze rāda, ka terapijas ilgums iepriekš nav skaidri paredzams. Es, kā terapeits, varu sastādīt dziedināšanas plānu, taču, cik dziļi un ilgi tajā iet, nosaka klients pats. Jo terapija nenotiek tāpēc, lai terapeits demonstrētu savas iemaņas un metodes, bet gan, lai atbalstītu klientu viņa dziedināšanas procesā tik tālu, cik ir nepieciešams un palīdzoši klientam pašam dotajā dzīves situācijā.
.jpg)
Aptaujājot 32 respondentus no Latvijas, kuriem bijusi personiska pieredze psihoterapijā (dažādos virzienos). Šeit ir redzams, ka terapijas ilgums ir no dažām sesijām līdz vairākiem gadiem.
Tāpat aptauja apstiprināja, ka terapijas rezultāti ir atkarīgi no vairākiem faktoriem. Viens no tiem - vai cilvēks terapiju apmeklējis pēc savas iniciatīvas (vajadzības) vai kāda cita (partnera, radu, draugu, kolēģu) pamudinājuma. Bija interesanti, ka pēc savas iniciatīvas psihoterapiju apmeklēja mazliet vairāk kā 90% no aptaujātajiem, nepilni 10% tomēr to darīja cita cilvēka pamudināti.
Papētot sīkāk korelāciju un atbildes uz jautājumu - kā vērtē savas psihoterapijas rezultātu, tad labākus rezultātus pieredzēja cilvēki, kas to darīja pēc paša gribas un vajadzības, atbildot, ka sasniedza terapijas mērķi, un tā būtisi uzlaboja viņu dzīves kvalitāti.
Kopumā labus rezultātus terapijā pieredzējuši vairāk kā 75% aptaujāto, kas atbilst arī lielākiem pētījumiem citās valstīs, kur efektivitātes rādītāji bija robežās no 70% - 90%. Pamanīju saistību, ka jo ilgāks terapijas apmeklējums, jo labāki rezultāti.
ASV Nacionālajā medicīnas bibliotēkā atradu zinātnisku pētījumu, kurā tika apstiprināts, ka psihoterapija maina gēnu ekspresiju, radot ilgtermiņa izmaiņas uzvedībā, kas maina sinaptisko savienojumu stiprumu un struktūru, un tas savukārt pārveido smadzeņu nervu šūnu savstarpējo savienojumu anatomisko modeli.
Citiem vārdiem sakot, psihoterapija ne tikai maina cilvēka domāšanu, uzvedību un emocijas, bet arī gēnu izpausmes un smadzeņu struktūru. Tāpēc gan objektīvi zinātniski, gan subjektīvi personiski raugoties, nav šaubu par psihoterapijas efektivitāti.
Tomēr aptaujas uzrāda aptuveni 75% nevis 100% efektivitāti. Tad kāpēc aptuveni 25% aptaujāto uzskatīja, ka terapija vai nu nepalīdzēja vispār, vai no tās bija maza jēga?
Terapeita kompetence un pārstāvētais virziens - terapeita izglītība, pieredze un specializācija spēlē lielu lomu konkrētās problēmas risināšanā. Tāpēc ir svarīgi iepriekš rūpīgi izvēlēties terapeitu, kas atbilst konkrētā cilvēka terapijas mērķiem, prasībām un vajadzībām. (Kā to izdarīt lasi iepriekšējā rakstā).
Terapeitiskā alianse jeb citiem vārdiem, kā izveidojās vai neizveidojās kontakts un attiecības ar terapeitu. Šis ir ļoti svarīgs faktors, kas savukārt veicina vai bremzē pārējos. Piemēram, ja man nav sajūta, ka varu terapeitam uzticēties, tad baidīšos būt pilnīgi atklāta, un ja nevaru būt patiesa pret terapeitu, tad terapeitiskais process tiek traucēts.
Klienta motivācija - var būt izšķirošs faktors, jo tā nosaka, cik aktīvi klients pats ir gatavs iesaistīties un līdzdarboties terapijas procesā. Tie, kuri ir apņēmības pilni un atvērti gan terapeitam, gan procesam, parasti gūst labākus un noturīgākus rezultātus.
Psihoemocionālā stāvokļa smagums - ir ļoti svarīgi apzināties garīgās veselības problēmu niansēto raksturu. Problēmu nopietnība un sarežģītība var ietekmēt nepieciešamās ārstēšanas ilgumu un intensitāti, un smagākos apstākļos bieži vien ir nepieciešama visaptveroša un ilgstoša pieeja. Nereti klienti vēlās ātrus rezultātus, tomēr jo senāka un sarežģītāka problēma, jo vajadzīgs ilgāks laiks, lai notiktu psihes atveseļošanās.
Konsekvence - veiksmīgāki rezultāti bieži vien ir saistīti ar konsekvenci un terapeita norādījumu ievērošanu. Regulārs sesiju apmeklējums, aktīva līdzdalība un terapeitisko stratēģiju īstenošana ārpus sesijām veicina ilgstošu progresu.
Atvērtība pārmaiņām - garīgās veselības ārstēšanas transformējošais spēks palielinās, ja klients ir atvērts pašrefleksijai, personīgajai izaugsmei un gatavsi veikt nepieciešamās dzīvesveida izmaiņas.
Atbalsta sistēma - saprotoša un iejūtīga attieksme no ģimenes, draugiem un citiem tuviem cilvēkiem rada labvēlīgu un drošu vidi psihes dziedināšanai.
Citi faktori - fiziskā veselība, sociālekonomiskie, ģeopolitiskie apstākļi vai apkārtējās dzīves notikumi arī var būtiski ietekmēt terapijas gaitu un rezultātus.
Kā redzams no iepriekš rakstītā, psihoterapija ir smalks, niansēts process ar daudziem mainīgajiem faktoriem. Bieži atvieglojumu, atbalsta sajūtu un cerību jūtam jau pirmajās sesijās, tomēr citreiz senākām un sarežģītākām traumām ir vajadzīgs ilgāks laiks. Tāpēc dažreiz procesā var rasties iespaids, ka terapija nestrādā, taču iespējams, ka redzamiem rezultātiiem gluži vienkārši ir nepieciešams ilgāks laiks. Katra cilvēka ceļš uz atveseļošanos ir unikāls un prasa individuālu pieeju. Tomēr, ja terapeits ir profesionāls un klients - motivēts, tad psihoterapijas rezultāti ir neizbēgami.
Raksta autore: Ilze Zviedrīte, sertificēta transpersonālās psihoterapijas speciāliste / Z I E M E Ļ U V Ā R T I
