Dvēsele te ir atnākusi mācīties. Tātad strādāt un risināt sev uzliktos uzdevumus. Tā ir ieplānojusi izaugsmi, kuru iepriekš tai kādu iemeslu dēļ nav izdevies sasniegt. Tā izveido kaut ko scenārijam līdzīgu un sāk savu iemiesojumu pašas izveidotajā spēlē.
Pieredzēt inkarnāciju uz Zemes ir privilēģija. Ne visas Dvēseles jeb gribētāji tiek pielaisti. Pirms iemiesojuma notiek ļoti cītīga gatavošanās un, tāpat kā tu gatavojies kādam lielākam pasākumam, arī Dvēsele intensīvi un cītīgi apsver, izvēlas savas pieredzes un apskata iespējas tās realizēt.
Saliekot visu “stāstu” kopā, pirms iemiesojuma tā redz kopainu un izsaka piekrišanu visam, ko tu šobrīd pieredzi. Jau tagad, atskatoties uz savu dzīvi, varam vien pabrīnīties par savas Dvēseles drosmi un spēju veidot pārsteigumus, kuri ne vienmēr ir cilvēka uztverei tīkami. Jebkurā gadījumā, Dvēselei interesē tikai un vienīgi pieredze.
.jpg)
Stagnācija ir Dvēseles plāna enkurs. Tā ir kā slimība, ar kuru saskaroties, ir ļoti liels risks iestrēgt uz ilgāku laiku. Stagnācija ir tava prāta komforta zona un mēs visi tur ik pa laikam iekrītam. Tad, kad īsti nekas nenotiek un viss liekas diezgan vienādi un samērā ērti. Šajā stāvoklī nav ne radītāja, ne dzīvības… Eksistence instinktu līmenī. Stagnācija rada lielu apdraudējumu Dvēseles plānam attīstīties un augt. Šī “slimība” var izjaukt visu inkarnāciju un Dvēselei nāksies atgriezties bez lolotās pieredzes.
Tiklīdz šis simptoms ir ievilcies, Dvēsele sāk darīt visu iespējamo, lai izvilktu tevi no šī stāvokļa. Tavā dzīvē sāk notikt lietas, notikumi, situācijas, it kā maigi norādot un aicinot atstāt ierasto, pierasto un doties uz jauno. Tās var būt attiecības, darbs, veselība…
Dvēsele sāk maigi šūpot tavu emocionālo un mentālo ķermeni, piedāvājot jaunas pieredzes. Ja cilvēks ignorē notiekošo, kādu iemeslu dēļ slēpjoties, baidoties, tad emocionālās šūpoles sāk parādīties arvien biežāk. Sāk parādīties depresija, apātija, slimības vai citas izpausmes, kuru mērķis ir tikai viens - pievērst tavu uzmanību sev pašam, likt tev sajust un izvēlēties sevi.
Ja arī tas tiek ignorēts, un Dvēsele jūt, ka avatārs nereaģē, tad tā iekļūst tā saucamajā ciklā. Notikumi, situācijas atkārtojas ik pēc laika, praktiski identiskā secībā ar identiskām sajūtām. Vienīgā izeja no cikla ir atpazīt to un sākt darīt savādāk!
.jpg)
Kā es jūtos? Ko es patiesībā vēlos? Kas man jāsaprot no šī visa? No kā es patiesībā baidos?
Kas mani bremzē? Kā es varu izdarīt savādāk nekā līdz šim?
Brīdī, kad rodas vēlme uzdot šos jautājumus, pietuvojas gatavība iziet no cikla. Taču, lai to pieredzētu, ir jāsper solis pretī bailēm, nedrošībai, vientulībai, neziņai, - kas nu kuram pēc plāna. Ar saprašanu te nebūs līdzēts, ir nepieciešama rīcība, kā apstiprinājums gatavībai un pieaugšanai.
Evolūcija - tā ir kustība uz priekšu. Kustību veido tava uztvere. Mainot savu attieksmi un uztveri pret sevi pašu, krīt ilūzijas un maskas. Jā, var būt kaut kur sāpīgi un nepatīkami, taču tas stiprina un pamodina tevī jaunu potenciālu, dod sparu dzīvot un enerģiju radīt.
.jpg)
Evolūcija ir par soļiem, un nav nozīmes, vai tie ir pārliecināti vai vēl īsti nav, taču tie ir! Evolūcija ir par izaugsmi, par pamošanos un apzināšanos. Evolūcija ir par pieaugšanu un par gatavību doties uz jauno, neskatoties ne uz ko. Tā ir sekošana savai sirdsbalsij un dzīvošana saskaņā ar savu Dvēseli, lai cik crazy tas arī neizklausītos. Tā ir par paļaušanos un par kontroles atlaišanu. Evolūcijā nav garantiju, tur ir totāla uzticība un sevis pieņemšana! Nav nozīmes, cik ātri vai lēni, bet tu ej!
Nomaini vārdu “bail” uz “interesanti” …
Ar mīlestību pret sevi!
Raksta autore: Irīna Bērziņa / Piesakies konsultācijai
