Šīs nedēļas populārākais

Piedāvājumi

Apzinātība dabā ved uz dzīvošanu ar pilnu krūti

Daba palīdz atvilkt elpu visdažādākās nozīmēs: elpa, diafragma, sirds atvērtība, dzīves kustīgums un veselība (un nereti šie aspekti ir tieši saistīti ar finanšu plūsmu: kā elpojam, tā dzīvojam, vai elpojam taupīšanas režīmā vai pilnu krūti, vai pārmērībā).

Apzināta iegremdēšanās dabā, savvaļīgā mežā nāk ar vienkārši lielu atklāsmi: tā ir saistīta ar uzmanību, savienošanos ar dabiskiem modeļiem, kas veicina pašatjaunošanos.

Arvien izjustāk, dodoties apzinātās pastaigās, sāku just kādu efektu, kurā iesaistīta diafragma un, protams, sirds plešanās procesi. Atverot jūtīgumu, atveras dzīves pieredžu krāsainība, miers un iespējas.

Diafragma nodrošina kustību jeb dzīvi. Diafragma koordinē elpošanu. Tas ir mūsu galvenais elpošanas muskulis un vienīgais skeleta muskulis, kas strādā 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, lai uzturētu mūsos dzīvību. Sirds balstās uz diafragmu. Kad elpojam, mainās spiediens krūšu dobumā. Šīs izmaiņas stimulē asinsriti caur sirdi. Kad ieelpojam, tiek pastiprināta venozā attece uz sirdi, kad izelpojam, tas stimulē asiņu izsūknēšanu no sirds uz visu ķermeni.

Tā kā emocijas tieši un kodolīgi ietekmē elpu, diafragma ir vieta, kur uzkrājas spriedze.

Diafragma bieži ir neapzināti uzkrāto ilgošanās, skumju un bēdu vieta. Tomēr tā ir unikāla ar to, ka var darboties kā katalizators, lai izteiktu vai nomāktu emocijas. Emociju ilgstoša apspiešana noved pie jūtu apspiešanas, kas maina kustību modeļus un izsmeļ dzīvības enerģiju.

Garīgi saspringta diafragma atspoguļo nespēju paļauties uz dabisko lietu kārtību, neticību sev un Visumam. Dziedināšanas ceļš aicina, lai atlaistu savu vajadzību kontrolēt, lai ļautu plūst Dzīvības enerģijai. Atspoguļojot diafragmu kā kodola fizisko un funkcionālo lomu, nespēja uzticēties ir arī galvenā problēma ciešanu jomā, kas veidojas no emociju turēšanas.

Kāpēc doties apzinātā pastaigā savvaļīgā dabā?

Primāri, mēs esam daba ar savu iedzimto ķermenisko viedumu, ķermenis, tāpat, kā daba zina, kā pašlīdzsvaroties un atjaunoties, ja vien ļaujam un paļaujamies. Un savienojoties ar dabu, pastiprinās šīs spējas, daba baro un atbalsta. Tā dabiski aicina kustēties, elpot, atbrīvoties, just.

Saikne ar dabu mazina stresu un nomierina nervus. Tas var pazemināt kortizola koncentrāciju, samazināt pulsa ātrumu un asinsspiedienu.

Vingrinājumi, miers un klusums uzlabo garastāvokli, vairo ticību dabiskajiem procesiem, palīdz savienoties ar sevi, savām maņām un patiesajām vēlmēm. Šajā mierīgajā, klusajā stāvoklī var uzplaukt radošums un jauni risinājumi.

Koki, augsne izdala ēteriskās eļļas, kas labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu.

Lai gūtu jaunu pieredzi dabā, dodies dabā un veic kādu no šiem vingrinājumiem:

  1. Vēdera elpošana: ja vēlies atpūsties un atslābināties vai jūties tā it, kā visu dienu būtu elpojis ar seklu elpu. Lai sāktu, aizver acis, novieto vienu roku uz vēdera un vienu uz krūtīm un dziļi ieelpo. Sajūti, kā vēders piepildās un piekļaujas rokai (ribas nekustas). Pēc tam, lēnām izelpo, jūtot, ka vēders iztukšojas. Turpini šo procesu 10 elpas, koncentrējoties tikai uz savu elpošanu. Ja prāts aizklīst, uzmanīgi virzi to atpakaļ uz elpošanu. Pēdējā ieelpā atver acis.
  2. Skaļš lauva: ja jūti sasprindzinājumu mutē un žoklī, īpaši pēc aktīvas runāšanas vai nepieciešams "izlaist tvaiku".Dziļi ieelpo caur degunu, pēc tam atver muti, cik vien iespējams, izbāz mēli un izelpo ar spēcīgu hhhhhhhh skaņu.Veic 5 pilnas elpas.
  3. 4-7-8 elpošana: relaksējoši, nomierina nervu sistēmu. Ieelpo lēni saskaitot 4, aizturi elpu 7 un izelpo 8. Turpini tik ilgi, cik vajadzīgs.


Raksta autore: Dace Vaitekūna, Esības pastaigas dabā

Citi Raksti