Rakstā par Orbs uzlīmēm jau pieminēju to, cik daudz ir pieaudzis mākslīgais elektromagnētiskais lauks uz šīs zemes. Tas ietekmē ne tikai dzīvos organismus kā organismus, bet arī ūdeni. Pēdējie atklājumi liecina par to, ka ūdens vairāk ir kā dzīva būtne, nevis kā viela, Jo ūdens ne tikai reaģē, bet arī atbild kā dzīvs organisms.
Pēdējo sešdesmit gadu laikā elektroierīču skaits ir pieaudzis uz Zemes miljoniem reižu un līdz ar to elektromagnētiskā lauka radītā smoga ietekme uz visu dzīvo ir pieaugusi grandiozi. Taču pagājušā gadsimta sešdesmitie gadi ir arī laiks, kad sāka ražot sintētiskos medikamentus, sintezētus no naftas. Tas ir laiks, kad aiz lidmašīnām sāk parādīties aizdomīgas baltas strīpas, kuras nevis izgaist, bet pārvēršas miglā. Tas ir laiks, kad izgudro gumiju un kaučuku, un mēs sākam staigāt apavos, kuri mūs pilnībā noizolē no zemes elektromagnētiskā lauka.
.jpg)
Notiek milzīga tehnoloģiju attīstība un pārtiku neražo vairs kā agrāk, bet gan kā lētāk. Kā piemēram, eļļu vairs nespiež no sēklām, bet sēklas izšķīdina ķīmijā un tad to ķīmiju kaut kā atdala no eļļas. Un tas ir tikai pārtikas eļļas ražošanā. Kas notiek katrā no nozarēm, mēs pat iedomāties nevaram. Tas ir laiks, kad sāk būvēt atomelektrostacijas un eksperimentēt masveidā ar atombumbām. Tagad vēl elektromobīļi un visas citas lietas, kam vajadzīgas baterijas, saules baterijas vai vēja ģeneratori. To visu ir nenormāli dārgi utilizēt. Un lai to saražotu, tiek piesārņots miljardiem tonnu dzeramā ūdens.
Sešdesmitie gadi ir arī raundapa un sintētiskā insekticīda DDT dzimšanas laiks. Tas ir interesanti, ka tas viss notiek vienlaicīgi, taču tas iedod dramatisku efektu visai dzīvībai, tai skaitā ūdenim uz zemes.
Pacentieties vizualizēt to piesārņojumu, ko radījuši ražotāji kaut vai tikai tām lietām, kas ir jūsu mājās. Piemēram, sadzīves ķīmija, visa plastmasa, visi ar litija baterijām aprīkotie gadžeti. Audumi, sākot ar super toksisko kokvilnas audzēšanu un pēcapstrādi, kas atkal piesārņo miljardiem tonnu ūdeni. Pat tas, kas nerada ķīmisku piesārņojumu - tas rada elektromagnētisko piesārņojumu, un tas ir daudz bīstamāks par ķīmisko, jo piemēram, ūdenī atstāto nospiedumu no elektromagnētiskā lauka neviens neredz, atšķirībā no ķīmiskā.
Un tieši elektromagnētiskais piesārņojums mūs ietekmē no attāluma. Raidītājs vai uztvērējs, vai vienkārša elektroierīce var nebūt tuvu mums, taču, ja tā tur ir regulāri, tad atstās milzīgu nospiedumu mūsu ķermenī. Jo mūsu ķermenis funkcionē, pateicoties elektromagnētiskajam laukam, kurš ir ap atomiem, šūnām, orgāniem un pašu ķermeni.
.jpg)
Ietekmi no elektromagnētiskajiem laukiem zinātnieki jau pēta un ir daudz atklājumu par onkoloģiju utt. Taču par ūdeni neviens neko neatklātu, iespējams, vēl pat līdz šodienai, ja vien Kazahstānas zinātniekam, biofiziķim Viktoram Iņušinam, nebūtu iedots uzdevums atklāt to - kāpēc Semipalatisnskas poligona apgabalā pēc katra atombumbu izmēģinājuma ir milzīgs pašnāvību vilnis un daudzas citas anomālijas.
Vairāk kā pirms 30 gadiem viņš pieķērās izpētes procesam un pēc laba laika nonāca pie atklājuma, ka vienojošais faktors visur ir ūdens. Un sākās ūdens izpētes process, līdz viņš atrada ūdens molekulā enerģiju vai substanci, kura veidojās no aukstās plazmas. To vēlāk nosauca par hidroplazmu.
Domāju ka nojaušat - kāpēc tāds nosaukums?
Šī plazma ir dzīvības enerģija, tā pati prāna, ēteris vai chi . Un ūdenī tai jābūt konkrētā koncentrācijā, lai ūdens būtu dzīvs un spētu attīrīties no vides kaitīgās ietekmes, plus palīdzēt videi attīrīties no piesārņojuma, tai skaitā no piesārņojuma mūsu ķermenī.
Un šādas koncentrācijas upē, kas tek gar poligonu, nebija, līdz ar to šis ūdens nesa sevī patogēnu atmiņu, kura ir kaitīga mūsu fiziskajam un smalkajiem ķermeņiem. Kā rezultātā daba tika saindēta ar patogēnu, bet ķīmiski tīru ūdeni.
Iņušins atklāja arī to, ka dabā šī dzīvības enerģija spēj atjaunoties. Jo simts kilometru tālāk aiz poligona ūdens bija atjaunojies un dzīvs. Atklājot dzīvības enerģiju ūdenī un spējot to detektēt, Iņušinam pavērās vesela pasaule. Viņš redzēja to, kā ūdeni ietekmē zemestrīce, un izmaiņas tajā ir redzamas jau mēnesi pirms zemestrīce notiks. Viņš ieraudzīja, ka visi kosmiskie notikumi ietekmē ūdeni. Un tieši hidroplazmu. Jo tā ir ļoti trausla un jūtīga enerģija.
.jpg)
Pēcāk tika veikti mērījumi dažādos pasaules ūdeņos un atklājās, ka apkārt atomelektrostacijām vidēji 200-300 km rādiusā ūdens paliek nedzīvs un patogēns. Tas pats no mobilo telefonu bāzes stacijām. Radiācija cita, bet ietekme līdzīga.
Pēc ilgāka laika tika konstatēts, ka pārsvarā pasaules ūdeņos ir atlikusi tikai viena tūkstošā daļa hidroplazmas no viena procenta ūdens masas. Kaut, lai ūdens būtu dzīvs, būtu jābūt vismaz 10 reizes vairāk, vismaz vienai simtajai daļai no viena procenta.
Ir svarīgi šo apzināties, lai saprastu un sajustu tos mērogus, kādus sasniedz Iņušina pētījumi, kuri sākās pirms vairāk kā 30 gadiem.
Protams, ka pirmais, ko Iņušins metās darīt, ir meklēt veidu, kā palielināt hidroplazmas - dzīvības enerģijas koncentrāciju ūdenī. Un viņam tas izdevās jau pirms 25 gadiem. Šo 25 gadu laikā viņš procesu ir pilnveidojis un pilnveidojis, līdz sasniedzis rezultātu, kurā hidroplazma paliek noturīga pat gadiem ilgi un tā spēj atdzīvināt lielus ūdens apjomus. Viens piliens hidroplazmas koncentrāta spēj atdzīvināt līdz pat 200 litriem dzeramā ūdens.
Iņušins sāk gatavot hidroplazmas koncentrātu, lai atdzīvinātu Kazahstānas upes un ezerus. Taču lai ietu plašumā, ir vajadzīgas investīcijas. Un pēc piektā mēģinājuma atrodas kompānija, kura gatava šo produktu tirgot, nest pasaulē un dalīties ar ienākumiem, lai šī tēma varētu augt un attīstīties bez finansiāliem ierobežojumiem. Un pasaules ūdeņi var atkal kļūt dzīvi.
Taču arī mēs katrs esam 80% ūdens, kuru ikdienā ļoti piesārņo kaitīgās vides ietekme. Tie paši elektromagnētiskie lauki, ķīmiskais piesārņojums un patogēnais ūdens, un pārtikas uzņemšana.
.jpg)
Tas viss mūsu šūnām rada milzīgu stresu, kā rezultātā mums var būt depresija, hronisks nogurums, miega traucējumi un daudz kas cits, kas pēcāk pēc ilgākas ietekmes mēdz pārvērsties nopietnās slimībās.
Dzerot dzīvo ūdeni, kuru iegūst, pievienojot dzeramajam ūdenim hidroplazmas koncentrātu, pats ūdens attīrās no visas liekās un nedabīgās informācijas, kā arī mūsu ķermenī ūdens attīrās no visa liekā. Tas veicina toksīnu izvadīšanu, smago metālu un patogēnu izvadīšanu, tas bremzē vīrusu un baktēriju attīstību. Tas veicina vitamīnu un minerālu uzņemšanu.
Šāds dzīvs ūdens atjauno šūnu membrānas un veicina visa ķermeņa reģenerēšanos, kā arī atjauno šūnu membrānas. Tas viss mūsu ķermenim palīdz atjaunot resursu un padarīt mūsu lauku daudz spēcīgāku, kā arī noturīgāku pret elektromagnētiskajiem laukiem, kā piemēram, 3G, 4G, 5G starojumiem un visu citu kaitīgo ietekmi.
Tiklīdz ķermenis sāk uzskaņoties uz savu dabisko stāvokli, tā uzlabojas intuīcija, parādās dzīves prieks un enerģija, lai darītu to, kas nepieciešams. Nopietnas veselības problēmas ir ilgtermiņa process, kas aizņem gana daudz laiku un piepūles. Piemēram - ķermeņa ūdens nomainās pilnībā 8 mēnešu laikā. Un daudzas veselības problēma izzudīs, tiklīdz nomainīsies četras šūnu paaudzes. Jo informāciju tālāk nodod ne tikai ūdens, bet arī šūnas. Un dzerot tīru ūdeni, šūnas spēj četrās paaudzēs atjaunoties līdz dievišķajiem vai dabas uzstādījumiem. Tā teikt, viss atgriežas normas robežās. Jo dzīvais ūdens neitralizē visu kaitīgo.
Man personīgi bija milzīgs enerģijas pieplūdums, kad sāku dzert dzīvu ūdeni, un uz tāda viļņa arī turos. Protams, ir kāpumi un kritumi, un var just, kad tīrās dziļāki slāņi, - tad paliek grūtāk, un tad atkal ir tāds kā enerģijas pieplūdums. Taču šo visu ir pagrūti nomērīt un pierādīt. Taču tas, kā sadzīst apdegumi, grieztas, plēstas, nobrāztas brūces, kā pāriet infekcijas slimības, kad izmanto dzīvo ūdeni, tas ir acīmredzami un neticami. Kā piemēram, dēls ar karstu dzērienu apdedzināja visu vēderu. Regulāri uzsmidzinot dzīvo ūdeni ar augstu hidroplazmas koncentrāciju uz apdeguma, katru reizi kā sāka sūrstēt un sāpēt, tas ir aptuveni ik pēc 2-5 minūtēm, - pēc stundas jau no apdeguma bija tikai atmiņas. Kaķu plēstas brūces sadzīst nepilnas dienas laikā. Regulāri pilinot kaklā vai nāsīs tīru hidroplazmas koncentrātu, infekcijas slimības pāriet pat vienas dienas laikā.
Es personīgi biju ļoti jūtīgs pret elektromagnētiskajiem laukiem. Sākot dzert dzīvu ūdeni, no pirmās dienas nejūtu elektromagnētisko starojumu kaitīgo ietekmi. Tas nozīmē, ka ķermenim pietiek resursa, lai to spētu harmonizēt.
Man personīgi, un daudziem citiem cilvēkiem, kuriem veselība vai emocionālais stāvoklis ir bijis depresīvs, dzīvais ūdens ir atgriezis dzīves prieku un izcēlis no bedres.
Hidroplazmas ietekmi labi var redzēt uz mājdzīvniekiem, bērniem un augiem. Piemēram, augi spēj augt pat līdz divām reizēm labāk, ja tos laista ar dzīvo ūdeni, ūdens akvārijos tik ātri nepiesārņojas. Dzīvnieki kļūst aktīvāki un dzīvespriecīgāki. Bērni harmoniskāki un labāk jūt, ko tie vēlas.
Mums kādreiz visiem šāds ūdens bija no dabas pieejams. Taču, kopš sākās tehnokrātiskā attīstība, šāda ūdens pieejamība ļoti strauji samazinājusies.
Raksta autors: Ansis Tenteris / tatate.lv
Vēl par ūdens spēku lasi intervijā ar Dr. Emoto Miera projekta globālo direktori Mičiko Hajaši
