Inga Dreimane - sertificēta klīniskā psiholoģe un meža terapijas praktiķe (forest therapy practitionaire).
Jūnija sākumā piedalījos Biedrības Smiltene un Latvija organizētajā meža veldzes pastaigā kopā ar Ingu. Devāmies vadītā pārgājienā pa mežu, lai piedzīvotu meža veldzi, tā ir apzināta došanās un atrašanās dabā, lai uzlabotu labsajūtu ikdienā. Atceros kā rosīgais prāts šaudījās – ikdienas pienākumi, mājas, ko gatavot, utt.! Bet sekojot Ingas norādēm, uzdevumiem, prāts kļuva aizvien klusāks un klusāks - līdz pavisam pierima. Tā bija iespēja pabūt ar sevi, dabu, vērst uzmanību uz skaņām, krāsām, garšām, smaržām dabā. Iestājās miers. Pārsteidzoši, cik ātri paskrēja vairāk kā divas stundas.
Definīcija meža terapijai ir atbalsta terapijas metode individuālu grūtību risināšanā. Tiešām var teikt, ka psihologs ir pārcēlies uz mežu. Ejot cauri definīcijai – atbalsta terapija – meža terapija nav galvenā metode/instruments, kas tiek izmantots cilvēka atveseļošanās procesā, svarīga ir speciālista klātbūtne: vai ārsta vai psihologa, psihoterapeita, fizioterapeita, ergoterapeita. Galvenā Atšķirība starp klasisko terapeitisko procesu kabinetā un terapeitisko procesu mežā, ir speciālista iesaistes līmenis, proti, kabinetā pirmajā vietā ir klienta un speciālista sadarbība klienta grūtību risināšanai, savukārt mežā pirmajā vietā ir klienta un meža vides sadarbība, speciālista uzdevums ir nodrošināt telpu un laiku to darīt. Cilvēks pats sajūt cik daudz un cik dziļi spēj sevi ieklausīties attiecīgajā reizē. Nākošā vārda kopa – individuālu grūtību risināšana – atbalsts kompleksā atveseļošanās procesā, kas palīdz stiprināt imunitāti, atjaunot fizisko aktivitāti, palīdz risināt grūtības kā trauksmi, depresiju, emociju pārvaldīšanas grūtības, hronisku stresu, bipolāros traucējumus, šizoafektīvos traucējumus, uzvedības grūtības, novecošana. Biežāk sastopamās psiholoģiskās un psihiskās saslimšanas, tajās visās meža terapija var darboties papildus, kā atbalsta metode. Tā palīdz atjaunot noteiktas prasmes, kapacitāti. Tātad meža terapijas praktiķim jābūt zināšanām par galveno jomu.
Tā palīdz mazināt stresa simptomātiku, atjaunot miega kvalitāti, spriedzi, haotiskas, intensīvas domas, emociju intensitāti, paaugstinātu fizisko spriedzi. Lai varētu notikt kāds atveseļošanās process, cilvēkam ir jāiemācās, kā ikdienā stresa simptomātiku samazināt. Meža terapija palīdz veidot emociju pārvaldību un pašregulāciju, lai cilvēks ikdienā spēj pārvaldīt emocijas, nevis pakļauties tām, piem. dusmām vai bailēm, tad lēmumi dzīvē tiek pieņemti baiļu/dusmu ietekmē. Terapija palīdz samazināt domu intensitāti, kas daudziem ir raksturīgi - “overthinking” – domu virpuļi, domu malšana – atkal un atkal par vienu un to pašu. Psihologa kabinetā cilvēks cīņā ar domām ir viens pats. Viena no stratēģijām ir konkrēta domu virzīšana uz kaut ko citu. Dabiskā meža vide ir ļoti atbalstoša, lai novērstu uzmanību no domu cīņām. Meža terapijas praktiķis ir izzinājis cilvēka dzīves, simptomu vēsturi un saprot kāda veida programma būt jāveido, izvēloties vietu, uzdevumus, lai mazinātu simptomātiku.
Prakse, kur cilvēki var stiprināt savu veselību. Daži speciālisti lieto jēdzienu meža pelde. Abi ir līdzvērtīgi. Meža veldze ir veselības stiprināšanas prakse ļaujoties dabas ietekmei. Es stiprinu savu veselību un tas ir svarīgi visas dzīves garumā. Kaut kas, ko es daru pietiekoši regulāri, dažreiz speciālistu pavadībā, bet pēc tam patstāvīgi. Ļaujoties dabas ietekmei, vēršu uzmanību uz dabas procesiem un vēroju kā tas ietekmē mani: vēsums, mitrums, krāsas, smaržas. Meža veldze ir piemērota visiem cilvēkiem, tā stiprina fizisko, psihoemocionālo veselību. Veselība jau nav tikai par funkcionēšanu vai asinsspiedienu, tā ir laba jušanās, dzīves piepildījuma sajūta, kas savukārt veicina radošumu, vitalitāti, dzīves elastību, spēju pielāgoties pārmaiņām, nepazaudējot sevi. Viens ikdienā aizmirsts aspekts, kam meža veldze pievērš savu uzmanību, ir planetārā jeb dabas veselība. Nav iespējams būt veselam cilvēkam slimā vai traumētā dabā. Mums ir nepieciešama veselīga ekosistēma (tīrs ūdens, tīrs gaiss, bioloģiskā daudzveidība, dzīves cikla daudzveidība, paredzami laikapstākļi, kuriem spējam vai paspējam sagatavoties, pielāgoties), lai arī paši varētu būt veseli. Meža veldzes pastaigas palīdz cilvēkam psiholoģiski pielāgoties karstumam un aukstumam. Lielāks diskomforts bieži vien rodas no psiholoģiskajām grūtībām – atkal ir karsts, es nevaru pastaigāt, es jūtos tik lēns, rodas papildus slodze. Mežā karstuma, saules dūriena risks ir krietni vien mazāks. Ar meža veldzes palīdzību varam atbrīvot sevi no šīs slodzes.
Meža veldzes pārgājiens parasti ir maksimums līdz 3 km un 2-3 stundu garš. Distance nav gara un temps ir lēns. Galvenais uzdevums ir ļaut būt sev dabā. Dodam sev laiku pamanīt, kas notiek apkārt, skaņas ko dzirdam, ko redzam, ko varam sataustīt ar visu ādu – ne tik ar plaukstām vai pēdām, ko varam saost, sagaršot. Pieslēgt visas maņas, lai mēs būtu šeit un tagad, tas prasa laiku. tas ir tas, ko cilvēks var darīt ikdienā, bez speciālista pavadības, katrai maņai veltot no 2-5 minūtēm, piem. 5 minūtes klausos kādas es dzirdu skaņas, ko es redzu, kāds krāsa, formas, ēnas, ar smaržu, ar tausti izzinām mežu, pļavu, birzi. Apzināti, nevis fonā, ka es kaut ko turu rokās, bet es visu savu uzmanību veltu šim procesam, lietai. Ļauju sajust kā akmens guļ man rokās, formu, smagumu, akmens temperatūru.
Kad šādi ir aktivizētas maņas, izvēlies vienu vietu, kur 10-15 minūtes pasēdēt. Ļauj šo vietu novērot ar visām maņām. Uz lapiņas vai nelielā blociņā pieraksti vai uzzīmē galvenās sajūtas, domas, kas ir notvēris manu uzmanību 15 minūtēs. Varbūt tā bija slieka vai koka sakne, kura ir izliekusies. Izcili, ja šai vietā vari atgriezties divas, trīs reizes nedēļā un ļaut sev katrreiz piefiksēt sajūtas, domas, kas tur rodas. Tā veidojas neliela dienasgrāmata, kas ļauj pamanīt, cik vienā vietā, dažādos laikos notiek dažādi procesi.
Dabā ir visi procesi, kurus piedzīvo arī cilvēks. Mēs piedzīvojam, ka mums ir daudz enerģijas, esam tās piepildīti, piedzīvojam izsīkumu, nogurumu, ir svarīgi ļaut procesus sev novērot.
Kā viņi notiek, kā mainās. Dabā – viss plaukst, atdod ražu, novīst, nokalst. Dabā var novērot visu dzīves ciklu. Vēl dabā ir estētikas harmonija. Dabā pārmaiņas notiek daudz lēnāk, nekā to izdara cilvēks. Dabā notiek savstarpēja pielāgošanās. Kas būs lielāks, kas būs mazāks. Lai mūsu psihe varētu nomierināties, ir svarīgi piedzīvot estētikas harmoniju, līdzsvari, skaistumu. Šādā vidē prāts, dvēsele kļūst mierīgāka. Ikdienā harmonija ir grūti pieejama. Ir steigas, izsīkuma sajūta. Vai cilvēki strādā specifisku darbu, kurā redz sašaurinātu cilvēku grupu, piemēram ārsti, pie viņiem jau veseli cilvēki neiet. Vai policisti, ugunsdzēsēji.
Pieejama, tikai laukos cilvēki par to aizmirst. Piecos no rīta kā ceļas, tā vakarā atkrīt gultā. Cilvēki skrien darbos, kas ir jāizdara. Kāds ir cilvēka dzīvesveids laukos, vai ir praktiska saskarsme ar dabu? Vai pašam izdodas nopļaut zāli, sagrābt, sajust tās smaržu. Vai viss ir motorizēts, moderns. Protams, ir arī otra galējība, kad ir līdz spēku izsīkumam jāpļauj, tad ar nav vaļas baudīt procesu. Noplūc zemeni, tomātu, melleni, ķirsi pasmaržo, pavēro, ļaut piedzīvot ikdienā šos procesus. Tā varbūt nebūs meža veldze, bet klātbūtne dabā, kas arī ir ļoti svarīga. Es teiktu, ka sajust sevi piederīgu dabai, kā daļu no dabas, ir viena no atslēgām labai dzīves kvalitātei un dzīves piepildījuma sajūtai.
Meža terapija ir aizsākusies no meža veldzes, tās pirmsākumi meklējami Japānā "Shinrin-yoku" (tulkojumā – meža pelde, meža veldze) kustībā. "Shinrin-yoku" - ļauties dabas ietekmei, iegremdējoties meža vidē, saplūšana, iekļaušanās dabiskajā vidē, ļaujoties vides procesiem. 1980./82. gadā pēc valdības iniciatīvas metode tika popularizēta sabiedrībā ar mērķi mazināt stresa negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju garīgo un fizisko veselību.
Meža dziedinošais, veselību stiprinošais efekts, mums ir zināms gadu tūkstošiem. Mūsu senčiem ir bijušas svētās birzis uz kurām dodas, dara noteiktus rituālus vai vienkārši būšana, ar domu, ka cilvēks tur atjaunojas. Dainās aprakstīti mirkļi, ka ar vērību, uzmanību jāattiecas pret dabu: caur sidraba birzi gāju, ne zariņa nenolauzu. Lai es ietu tik uzmanīgi, prātīgi – man ir jāiet ļoti lēnām, vērīgi.
Ķeltu kultūrā - druīdu praksēs arī bija svētie meži uz kuriem devās psiholoģiski, garīgi atjaunoties. Amerikas pamatiedzīvotajiem dabai bija milzīga nozīme cilvēka dzīvē. Iniciācijas procesi - no bērna kļūstot par pusaudzi, no pusaudža par pieaugušo, no pieaugušā ieejot vīra/sievas kārtā. Katrs šis iniciācijas process ir saistīts ar aktivitātēm dabā. Pusaudzim – no impulsīva, kustīga bērna uz pieaugušo, ka viņam ir jānosēž mierīgi vienā vietā – impulsu pārvaldība. No kustīgā bērna uz pusaudzi – devās īpašā skrējienā, atdaloties no vecākiem, iepazīstot apkārtni, dabu.
Meža terapija kā atbalsta metode šobrīd pasaulē ļoti strauji izplātās. Tiek veikti daudz pētījumi, uzkrāta cilvēku pieredze, tiek mērīta metodes ietekme un efektivitāte.
Latvijā meža veldzi/trapiju klātienē apgūt nevar. Šobrīd plānojam kā meža veldes elementus varētu integrēt savā darbā skolotāji, ergoterapeiti, psihologi, fizioterapeiti. Kaut kad tas būs pieejams latviešu valodā – klātienē. Es apguvu šo metodi attālināti un kad radās iespēja apguvu to arī klātienē – Portugālē. Rīt lidošu atkal uz vasaras skolu – meža terapijā. Tas pie kā mēs biedrībā strādājam (Latvijas Meža terapijas biedrība, facebook.com atrodama ar nosaukumu Latvijas Meža terapijas biedrība) pašreiz – lai ir pieejama informācija, tulkot uz latviešu valodu, attīstīt mācību platformas. Esmu pašreiz starptautiska mācību centra komandā, (Forest Therapy HUB, www.foresttherapyhub.com) kur online apmācam cilvēkus no visas pasaules – Austrālijas, Kanādas, Āfrikas, Norvēģijas, Ķīnas, Argentīnas.
Lai Top Latvijā iespējas apgūt šo metodi! PALDIES!
Sarunu sagatavoja Laura Grīnvalde
