Parunāsim par ājurvēdu. Kas tā ir? Ājurvēda ir zinātne par dzīvi, par to, kā dzīvot saskaņā ar dabu, dabas ritmiem, par to, kā ilgāk uzturēt jaunu un veselīgu ķermeni, kā efektīvi atveseļoties un aizkavēt novecošanās procesu.
Ājurvēda uzskata, ka mums nav jābūt veciem un slimiem, mēs varam justies jauni un būt veseli arī 70, 80 un 90 gadu vecumā. Akcents tiek likts uz ēšanas, gulēšanas, ikdienas paradumiem un garīgo līdzsvaru. Ājurvēda ir efektīva, jo tā atrod slimības sakni un ārstē to, nevis sekas un simptomus.
Tā ir sena zinātne, kas radusies jau pirms 5000 gadiem (dažādos avotos minēti atšķirīgi dati), taču vai tam ir nozīme? Svarīgāk ir saprast, ar ko tā ir tik īpaša un ko labu mums tā var iedot.
Sāksim ar pašu pamatu, proti, pieciem pirmelementiem, jeb Pancha Maha Bhutas – Ēters, Gaiss, Uguns, Ūdens un Zeme.
Šie elementi veido trīs tipus jeb doshas – Vāta (Ēters, Gaiss), Pitta (Uguns, Ūdens) un Kapha (Ūdens, Zeme).
Tad ir trīs matērijas (apziņas) stāvokļi jeb gunas – sattva, radžas un tamas.
Un vēl viens no svarīgākajiem principiem ir 6 garšas – salda, skāba, sāļa, asa, rūgta un savelkoša.
Pirms apskatām sīkāk iepriekš minētās lietas, pastāstīšu par gremošanas sistēmu. Ājurvēdā to sauc par jatharagni (džataragni). Tā ir mūsu iekšējā uguns. Gremošanas sistēmai ir divas funkcijas, tā ne tikai pārstrādā ēdienu, bet arī atbild par imunitāti. Tāpēc ir svarīgi to nepārslogot ar ēdienu! Vai ir bijis tā, ka jūties apslimis un nav apetītes? Tas nozīmē, ka gremošanas sistēma cīnās ar slimību, tai nav laika pārstrādāt ēdienu. Šajā laikā nevajag ēst, ļauj, lai tava gremošanas sistēma parūpējas par ātrāku atveseļošanos. Dzer daudz šķidruma un zāļu tējas, skalo projām visu lieko un nevajadzīgo no organisma. Ir vērtīgi ik pa laikam uztaisīt atslodzes dienas, tā teikt – pabadoties. Tā mēs stiprinām savu imunitāti.
Un tagad parunāsim sīkāk par katru no iepriekš minētajiem principiem.
Vāta dosha – auksta, sausa, viegla un dinamiska, jo elementi, kas atbild par Vāta doshu ir Ēters un Gaiss. Vātas tipa cilvēki parasti ir tievi, kalsnēji, var būt pat izteikti kaulaini, viņiem vienmēr salst, tāpēc mīl siltumu, vasaru. Raksturīga sausa, plāna āda. Vienmēr atrodas kustībā, daudz runā, mēdz būt aizmāršīgi, stresaini (ja vāta ir disbalansēta), bet ir radoši un labi ideju ģeneratori. Ēd maz un neregulāri, raksturīga vēdera pūšanās un aizcietējumi.
Pitta dosha – karsta, slapja, ugunīga, emocionāla, jo elementi, kas atbild par pitta doshu ir Uguns un Ūdens. Pittas tipa cilvēki parasti ir vidējas miesas būves, muskuļots augums, patīk sports, kustība, ļoti disciplinēti, mīl kārtību, mēdz būt dusmīgi un agresīvi (īpaši ja ir izbadējušies). Viņiem gandrīz vienmēr ir karsti, tāpēc mīl vēsumu. Pittām raksturīgas regulāras ēdienreizes, ideāli, ja ir vienā un tajā pašā laikā. Mēdz būt problēmas ar ādu – pinnes, pūtītes, apsārtumi, ekzēmas utt.
Kapha dosha – auksta, slapja, lēna, jo elementi, kas atbild par kapha doshu ir Ūdens un Zeme. Kaphas tipa cilvēki parasti ir apaļīgi, ar noslieci uz lieko svaru. Parasti ir mazkustīgi, jūtīgi, emocionāli, empātiski, viņos ir daudz mīlestības, un kaphas ir ļoti pacietīgas. Arī ir salīgas, patīk siltums. Āda bieza, blīva, auksta un nedaudz mitra. Ļoti laba apetīte, visu laiku kaut ko ēd.
Visbiežāk cilvēkam ir divas dominējošās doshas, piemēram, Vāta-Pitta, vai Pitta-Kapha, vai Kapha-Vāta. Un ir arī atšķirība, kura no doshām dominē, jo salikums var būt “it kā” vienāds – Vāta-Pitta vai Pitta-Vāta, – taču tas daudz ko maina. Piemērs: cilvēkam var būt Pittas miesasbūve, bet paradumi un izpausmes kā Vātai, vai otrādi – Vātas miesasbūve un Pittas izpausmes darbībās, paradumos. Tieši tas pats attiecas uz pārējiem doshu salikumiem.
Cilvēka dzīves periodi, gadalaiki un dienas ritms arī tiek sadalīts doshās. Bērnība ir Kaphas periods, jaunība un vidējie dzīves gadi ir aktīvais Pittas periods, vecumdienas ir Vātas periods.
Ja runā par gadalaikiem, tad vasara ir Pitta, tas ir siltais, karstais laiks. Pēc vasaras iestājas aukstais Vātas laiks rudens-ziemas sākums. Ziemas beigas un pavasaris ir Kaphas laiks.
Dienas ritms ir sadalīts pa pulksteņa laikiem. 7:00 – 11:00 Kaphas laiks, 11:00 – 15:00 Pittas laiks, 15:00 – 19:00 Vātas laiks. Un tieši tāpat vakarā un naktī. 19:00 – 23:00 Kaphas laiks, 23:00 – 3:00 Pittas laiks, 3:00 – 7:00 Vātas laiks.
No rīta celties vislabāk ir pirms septiņiem, jo tad ir Vātas laiks un ir vieglāk pamosties. Pēc plkst. 7:00 iestājas Kaphas laiks, tad ļoti nāk miegs, un ir grūtāk pamosties. Ja tu ikdienā celies ap plkst. 7:00, un tev ir iespēja, paeksperimentē – pāris dienas uzliec modinātāju 10 vai 15 minūtes pirms septiņiem, un pāris dienas mazliet pēc septiņiem, noteikti pamanīsi, ka pēc septiņiem ir grūtāk pamosties un piecelties, lai gan šķietami pagulēji mazliet ilgāk.
No 11:00 līdz 15:00 iestājas aktīvais Pittas laiks, šajā laikā vislabāk uzņemt galveno ēdienreizi dienā, jo Pitta atbild par gremošanu, ēdiens ātri un labi pārstrādāsies. Brokastis vislabāk ēst ir ap 11:00. Attiecīgi pusdienas līdz plkst. 15:00. Ja esi saldumu mīlis, tad saldumus arī vēlams ēst Pittas laikā, lai tie ātri pāstrādājas un nekur neuzkrājas.
No 15:00 līdz 19:00 ir Vātas laiks. Vakariņas vislabāk ēst līdz 19:00, jo pēc tam iestājas Kaphas laiks un ēdiens vairs nepārstrādājas tik labi.
No 19:00 līdz 23:00 ir mierīgais Kaphas laiks. Šajā laikā vēlams aiziet gulēt. Vai ir bijis tā, ka pat ja ļoti nāk miegs, aizejot gulēt pēc plkst. 23:00, ilgi nevari aizmigt? Tas tādēļ, ka iestājies aktīvais Pittas laiks, un tā grib darboties.
Katram, protams, ir savs dienas ritms un režīms, kādam patīk agrie rīti, kādam patīk pagulēt ilgāk… Un tomēr es iesaku pavērot savus gulētiešanas, ēšanas un arī citus ieradumus.
Droši vien ārsti, dietologi un uztura speciālisti mani tagad “nomētās ar akmeņiem”, bet es tomēr pateikšu, ka brokastis nav galvenā ēdienreize. Vēl jo vairāk, brokastis nav jāēd tā, kā mēs esam pieraduši to darīt. Kad cilvēks no rīta pieceļas, viņa gremošanas sistēma vēl kādu laiku atrodas tādā kā snauda režīmā, kuņģis uzreiz nav gatavs uzņemt barību. Visoptimālākais laiks, kad to darīt, ir apmēram četras stundas pēc pamošanās. Tas nozīmē, ja tu celies plkst. 5:00 no rīta, tad 9:00 kuņģis ir gatavs uzņemt pārtiku. Ja celies plkst. 7:00, tad 11:00 var brokastot. Tas nenozīmē, ka dogmatiski jāpieturas pie šāda režīma, bet ieteiktu pamēģināt un pavērot, kā organisms reaģē uz pārmaiņām. Viens no pamatnoteikumiem ir ēst tikai un vienīgi tad, kad ir bada sajūta. Bieži vien mēs to jaucam ar vēlmi našķēties.
Svarīga lieta, ko vajadzētu darīt no rītiem pēc pamošanās, ir dzert siltu ūdeni. Kāpēc siltu? Jo ar aukstu ūdeni mēs palēninām vielmaiņas procesu. Ūdenim jābūt vismaz ķermeņa temperatūrā, t.i., 37 grādi. Pitta doshām var mazliet vēsāku, jo tām tāpat visu laiku ir karsti, taču Vatām un Kaphām – jo siltāks, jo labāk.
Atgriežoties pie brokastīm, izņēmums ir bērni, viņiem jāļauj ēst tad, kad viņi grib, jo viņiem šie procesi ir ļoti dabiski, viņi ēd tikai tad, kad ir izbadējušies un patiešām grib ēst, kamēr pieaugušie nav viņus samaitājuši (piedodiet par šo piezīmi). Ļoti bieži novēroju, ka bērni atsakās ēst brokastis: nevajag spiest to darīt, labāk ielikt skolas somā līdzi ābolu, banānu vai sviestmaizi, vai vienalga ko, kas bērnam garšo un ir daudz maz veselīgs. Kad sagribēs ēst, viņš to apēdīs. Savukārt, ja bērns no rīta prasa ēst un grib brokastis, ļoti labi, droši var to darīt. Kā jau teicu, viņiem šie procesi ir dabiski. Bērni ir aktīvi, viņiem ir aktīvs augšanas process, tāpēc patērē daudz enerģijas. Protams, ir daudz un dažādi izņēmumi gan bērniem, gan pieaugušajiem, taču šeit es apskatu vispārējos principus.
Ājurvēdā liela nozīme ir garšām. Katrai doshai ir piemērotas garšas, kas to sabalansē, un nepiemērotas, kas var disbalansēt.
Šis ir svarīgi, lai saprastu, kurai doshai kura garša ir piemērota, un kura nepiemērota. Piemēram, Vāta doshai (Gaiss, Ēters) visnepiemērotākā ir rūgtā garša, jo tā sastāv no tiem pašiem pirmelementiem un vēl vairāk pastiprina un disbalansē Vātu. Tai vispiemērotākās garšas ir salda, sāļa un arī skāba. Šīs garšas vieglo, auksto un vienmēr trauksmaino Vāta doshu sazemēs un sasildīs. Tāpat ar pārējām doshām – tās garšas, kas satur tos pašus pirmelementus, kas ir doshai, disbalansēs to. Paradokss ir tāds, ka doshām bieži vien tieši šīs garšas arī patīk visvairāk.
Kaphas ļoti mīl saldumus, taču saldā garša ir tā, ko tai nevajadzētu vispār. Kaphas elementi ir ūdens un zeme, un saldā garša arī ir ūdens un zeme. Ja Kapha dosha ēd saldumus, tas padara viņu vēl mazkustīgāku, veicina gļotu uzkrāšanos organismā. Kaphas visbiežāk slimo ar saaukstēšanās slimībām: iesnām, klepu utt. Kaphai vispiemērotākā būs rūgtā, savelkošā un asā garša. Tās mazinās gļotu uzkrāšanos organismā un sasildīs vēso Kaphu.
Pittai derēs salda, rūgta un savelkoša garša. Tās ugunīgo Pittu nomierinās. Bieži vien Pittām ļoti patīk asa, sāļa un skāba garša, kas visvairāk disbalansē Pittu un var radīt gremošanas traucējumus, agresijas uzplūdus, problēmas ar ādu utt.
Ir vēl kāds interesants faktors, ko būtu jāņem vērā – ēdiena izvēle atkarībā no laikapstākļiem. Lai līdzsvarotu labsajūtu organismā, ēdienu jāizvēlas pretēju laikapstākļiem. Piemēram, ja ārā ir auksts un sauss laiks, tā ir izteikta Vāta – šajā gadījumā izvēlamies siltu vai karstu un slapju ēdienu. Silta un sātīga zupa būs pašā laikā. Taču, ja ir auksts un lietains laiks, tad izvēlamies siltu un sausākas konsistences ēdienu, piemēram cepeškrāsnī pagatavota maltīte. Tāpat arī karstā laikā – ja ir karsts un sauss laiks, tad vislabāk būs auksts un slapjš ēdiens (piemēram, aukstā zupa) vai jebkas, kas ir vēss un pēc iespējas slapjāks. Ja karsts un lietains laiks, tad vēss un sausāks ēdiens (piemēram, salāti) būs vispiemērotākais.
Te, protams, ir daudz un dažādas nianses, bet vari pamēģināt paeksperimentēt un pavērot, kas notiek ķermenī, kā organisms reaģē.
Guna ir matērijas jeb apziņas stāvoklis. Kas tas tāds ir un ko tas nozīmē?
Ir trīs gunas – sattva, radžas un tamas. Sattva un tamas ir statiskās gunas, un radžas ir dinamiskā guna.
Šīs gunas pastāv Visumā un mijiedarbojas savā starpā. Minēšu vienkāršu piemēru. No rīta pieceļamies izgulējušies, jūtamies moži: patīkams satvisks stāvoklis. Pa dienu ejam uz darbu, darām savas lietas – aktivizējas radžas. Vakarā, kad jūtam nogurumu, ir iestājies tamas un laiks doties gulēt.
Šeit būtu vērtīgi pavērot, kā mēs ikdienā jūtamies, kura no gunām visvairāk dominē mūsu dzīvē un ikdienā? Ja dominē sattva guna, tad viss ir kārtībā, viss ir absolūti skaidrs, dzīvojam mierā un saskaņā ar sevi, ir laba veselība utt. Ja dominē radžas, tad esam nepārtrauktā skrējienā, visu laiku ir steiga, dinamika, sajūta, ka nekad un nekam nav laika. Ja dominē tamas, tad ir apātisks un depresīvs stāvoklis, darbojamies pēc inerces, nav īsti intereses par dzīvi vai jebko citu. Lai tiktu ārā no tamas gunas, jāaktivizē radžas guna – dinamika un kustība palīdzēs tikt ārā no šī stāvokļa.
Atgriežoties pie ēdiena, arī to var iedalīt gunās. Svaigs, veselīgs, tikko pagatavots ēdiens ir satvisks, tas mūsu organismam, ķermenim un apziņai būs kā zāles, veicinās labsajūtu, atveseļošanos un atjaunošanos. Ass un ļoti pikants ēdiens ir radžisks, var izraisīt gremošanas problēmas, sakāpināt emocijas, dusmas utt. Nostāvējies, nesvaigs, iebojājies vai smakojošs ēdiens ir tamisks. No šāda veida ēdiena labāk izvairīties, jo neko labu tas mums neiedos. Apēdot šādu ēdienu, var parādīties nogurums.
Ēdiens ir vai nu zāles vai inde. Un te ir interesanta lieta – nav neitrāla ēdiena! Vai nu tas darbojas kā zāles mūsu organismam un dod visu nepieciešamo, kas tam vajadzīgs, vai nu darbojas kā inde un kaitē organismam.
Droši vien esi dzirdējis populāro frāzi – tu esi tas, ko tu ēd! Tā tas ir. Iedomājies, jebkas, ko tu apēd, veido katru tavu ķermeņa šūnu, katru audu… Tas ir ļoti, ļoti svarīgi – pievērst uzmanību tam, ko mēs ēdam, jo no tā vistiešākajā viedā ir atkarīga mūsu veselība un labsajūta.
Ājurvēdā ir arī daudz un dažādas procedūras, kas palīdz attīrīt un atjaunot organismu. Populārākās ir attīrīšanās procedūras, tādas kā pancha karma vai purva karma. Un ir arī eļļas masāžas gan visam ķermenim, gan atsevišķām ķermeņa daļām. Viena no populārākajām ir champi, kas ir galvas masāža ar eļļu. Ļoti nomierinoša procedūra, labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu, noņem stresu, atjauno galvas ādu un matu struktūru.
Ājurvēda iet roku rokā ar jogu un citām vēdiskajām zināšanām un praksēm. Tas ir kā viens vesels organisms. Mums ir dots ķermenis, kam ir galva, divas rokas, divas kājas, rumpis, iekšējie orgāni, kuri katrs pilda savu funkciju. Nav tā, ka mēs lietojam tikai labo roku vai kreiso kāju, vai, piemēram, nelietojam kādu no iekšējiem orgāniem… Tieši tāpat ir ar jogu, ājurvēdu, džoitišvēdu (vēdiskā astroloģija), vaštu šastru (zinātne par telpu un tās iekārtojumu) un citām vēdiskajām zinātnēm. Tās visas ir saistītas un papildina viena otru.
Raksta autore: Līga Vilciņa
