Ir jūlijs, pats vasaras viducis, kad dārzos sāk ienākties raža - briest burkāni un sīpoli, salāti jau pārauguši un zemenes nolasītas. Krūmu zari liecas no ogu smaguma, saule lutina un ūdens upēs un jūrā ir iesilis līdz ziemeļu vasaras patīkamai temperatūrai. Ir atvaļinājumu laiks, ko nereti cilvēki gaida visu gadu ar ilgām pēc atpūtas un atjaunošanās. Dažs atpūšas tepat savos laukos vai dārzā, cits dodas pāri robežām, un mērķis visiem viens - atslābt, piedzīvot ko patīkamu un jaunu, nedomāt par ierastajām problēmām. Atpūsties.
Mēs visi zinām, ka atvaļinājums nāk mums par labu, tomēr realitātē mēs bieži atsakāmies no atpūtas vai arī tās laikā turpinām strādāt. Hārvardas biznesa apskata (Harward Business Review) pētījumā tika atklāts, ka vairāk nekā puse amerikāņu atsakās no apmaksāta atvaļinājuma. Saskaņā ar ASV Tūrisma asociācijas datiem 2018. gadā tas veidoja 768 miljonus neizmantoto atvaļinājuma dienu, un vairāk nekā 30% no tām tika pilnībā zaudētas. Likumsakarīgi, ka vairāk nekā 50% vadītāju Amerikā jūtas izdeguši.
Latvijā neatradu datus par neizmantotām atvaļinājuma dienām, tomēr, ņemot vērā, ar kādu dedzību pārņemam amerikāņu kultūru, vērtības un biznesa principus, pieļauju, ka Latvijā privātajā sektorā šie skaitļi procentuāli varētu būt līdzīgi. Tomēr atradu vadošās pētījumu kompānijas “Kantar” aptaujas rezultātus par profesionālo izdegšanu Latvijā, kas uzrāda, ka 2023. gadā 41% darbinieku piedzīvojuši izdegšanas pazīmes, kas izpaužas ka pastāvīgs fizisks un emocionāls nogurums, nevēlēšanās uzņemties jaunus pienākumus, nespēja koncentrēties, trauksme, bezmiegs darba dēļ, paaugstināta agresivitāte. 25% stresa mazināšanai lieto alkoholu vai ir saskārušies ar ēšanas traucējumiem, savukārt 20% stresa mazināšanai lieto recepšu medikamentus vai regulāri slimo, katrs desmitais apmeklē psihologu vai psihoterapeitu. Interesanti, ka no izdegšanas biežāk cieš sievietes nekā vīrieši.
Tajā pat laikā citos pētījumos atklāts, ka pat viena brīva diena paaugstina darbinieka produktivitāti par 8%, un pilnvērtīgs atvaļinājums paaugstina darbinieka sniegumu līdz pat 80%.
Šeit veidojas paradokss - darba devēji vēlas, lai darbinieki būtu produktīvi un kāpinātu uzņēmuma efektivitātes rādītājus, tomēr tajā pat laikā ne paši izmanto atpūtu, ne aicina to darīt darbiniekus.
Atpūta ne tikai kāpina mūsu produktivitāti, bet arī uzlabo smadzeņu un prāta darbību, veicina radošumu, fizisko un garīgo veselību. Pētījumi (Harward Bussines Review) apstiprina, ka atvaļinājuma izmantošana dod labumu trīs veidos - mentāli, fiziski un dvēseliski. Tātad, lai atpūta būtu pilnvērtīga, mums jāpievērš uzmanība prātam, ķermenim un dvēselei.
Tāpēc jau doma vien par atvaļinājumu vai tā plānošana mūsos veicina baudas un apbalvojuma hormona dopamīna un laimes hormona serotonīna izdali, kas savukārt regulē noskaņojumu, apetīti un miegu, ļauj mums atslābt un izjust vispārēju labsajūtu. Dodoties atvaļinājumā, ir lielāka iespēja atpūsties un labāk izgulēties. Bieži vien miegs tiek uzskatīts par tādu kā laika tērēšanu un mēs esam gatavi uz miega rēķina noskatīties vēl vienu seriāla sēriju, paskrollēt soctīklu smieklīgos video vai arī vēl paspēt kaut ko sagatavot nākamajai darba dienai.
Tomēr tieši miegā tiek aktivizēta glimfātiskā sistēma, kas attīra mūsu centrālo nervu sistēmu (t.sk., arī galvas smadzenes) no neirotoksīniem un mirušajām šūnām. Ja šī attīrīšanās nenotiek vai notiek nepilnīgi sliktas miega kvalitātes vai nepietiekama daudzuma dēļ, tad nākamajā dienā nejūtamies atpūtušies un mūsu kognitīvās spējas ir ierobežotas. Papildus tam nepilnīgs miegs veicina sliktu noskaņojumu - skumjas, dusmas, izmisumu un aizkaitinātību, savukārt ilgtermiņā var veicināt demenci. Ir pierādīts, ka pat 60-90 minūtes papildus kvalitatīva miega uzlabo gan koncentrēšanās spējas, gan atmiņu.
Savukārt tieši jauni iespaidi, ko gūstam, piemēram, ceļojot vai izmēģinot jaunas lietas, veicina jaunas sinapses smadzenēs, kas savukārt ietekmē mūsu neiroplastiskumu un spēju radoši domāt, arī atgriežoties atpakaļ darba un ģimenes dzīvē. Tātad atvaļinājums nav tikai pelnīta atpūta, bet iespēja pilnveidot savas smadzenes, atraisīt radošo potenciālu un veicināt personisko izaugsmi un veselību.
Darba, ģimenes dzīves vai sociālais spiediens var paaugstināt stresa hormonu kortizola un adrenalīna līmeni asinīs, liekot funkcionēt pastāvīgā šķietamā fiziskā apdraudējuma stāvoklī, kas savukārt nomāc imūnsistēmu. Atpūta atvaļinājumā samazina stresa hormonu līmeni un ļauj imūnsistēmai atgūties un līdzsvaroties, pasargājot mūs no pārāk biežām saslimšanām. Un pretēji, ja ilgstoši atrodamies paaugstināta stresa līmenī nepietiekošas vai neesošas atpūtas dēļ, tad ne tikai biežāk esam pakļauti saaukstēšanās un gripas saslimšanām, bet ilgtermiņā arī nopietnākām slimībām, kā sirds un asinsvadu saslimšanām vai vēzim.
Ķermeņa atpūtas kvalitāti ietekmē arī svaigs gaiss un kustības, sevišķi, ja ikdiena tiek pavadīta telpās un, atrodoties vienveidīgās pozās, piemēram, sēžot. Atpūta dabā sniedz papildu ieguvumus, kā pazemināts asinsspiediens un normalizēta sirdsdarbība. Kustības, piemēram, pastaigas, braukšana ar riteni, peldēšana, uzlabo elpošanas sistēmu un līdzsvara sajūtu, stiprina muskuļus un kaulus, kas ir sevišķi svarīgi, kļūstot vecākiem. Tātad aktīvā atpūta sniegs ķermenim vairāk labuma nekā pasīvā, piemēram, kino apmeklējums.
Bieži šis līmenis tiek noniecināts vai pat pilnībā noliegts. Tomēr ikviens savā dzīvē ir sastapies ar intuīciju, neskaidru brīdinājuma nojautu, neizskaidrojamu sapni, kas piepildās, kādu “neloģisku” vilkmi vai tamlīdzīgām, prātam grūti izskaidrojamām, lietām. Tie ir dvēseles aicinājumi sekot savai sūtībai. Dvēsele ir mūsu būtība, daļa no bezgalīgās apziņas un tajā pat laikā mūs patību un iekšējo kodolu veidojoša. Dvēsele mums ir klātesoša no ieņemšanas brīža un veido mūsu iekšējo struktūru vēl ilgi pirms tam, kad vecāki, skolotāji, draugi, sabiedrība mums iestāstīja un iemācīja, kas mēs esam, ko varam un kādiem mums jābūt. Ilgi pirms izveidojās Ego.
Atvaļinājumā, ja vien mēs patiesi varam atslēgties no saviem ikdienas pienākumiem, ārējā trokšņa un atbildībām, varam arī uz brīdi atdalīt sevi no iekšējās trauksmes kaut ko sasniegt, iekšējā censoņas, soģa, perfekcionista, izdabātāja, atlaist savu ego un atkal satikties ar savu būtību. Ļauties vaļaspriekiem, kas patiesi sagādā prieku, gandarījumu un piepildījumu - arī tad, ja tie nav praktiski vai lietderīgi. Kad klientiem savā psihoterapijas praksē jautāju, kāda ir viņu “laimīgā vieta”, parasti atbildes ir līdzīgas, ka tur viņi var būt viņi paši, tur nav vērtējuma, nosodījuma vai spiediena no citiem. Sajūta ir droša, pieņemoša, piepildoša un mierīga. Ielūkojoties iekšup, ir iespējams atrast atbildes uz lielajiem, dzīves kvalitāti formējošajiem, jautājumiem - “Ko es īsti vēlos?”, “Vai pašreizējais dzīves ceļš mani piepilda?”, "Kas man ir vissvarīgākais?" vai “Kā vēlos dzīvot turpmāk?”. Dažiem šis process veiksmīgāks būs retrītos vai svētceļojumos, bet tikpat labi tas var notikt jebkurā citā vietā, kur sirds gavilē un dvēsele veldzējas. Vietā, kur mēs varam būt mēs paši.
Tad, kad kādu brīdi esam bijuši ciešā saiknē ar savu autentisko būtību, atgriežoties ikdienas pienākumos, spējam veikt priekš sevis labākas izvēles.
Tātad gluži tāpat kā profesionālajā sportā, kur, lai sasniegtu savu optimālo formu, atlēta atpūta, sabalansēts uzturs un miegs ir tikpat svarīgi kā fiziskie un spēka treniņi, tā arī ikdienā, ja vēlamies būt produktīvi un efektīvi darbā un pieņemoši un mīloši ģimenē, mums ir vajadzīga atpūta. Turklāt kvalitatīva. Dažreiz pietiek ar dienu vai divām, bet citreiz ir vajadzīgs ilgāks laiks, tomēr pats svarīgākais nosacījums ir, lai aktivitātes atvaļinājumā atšķiras no ikdienas, rada jaunus iespaidus un sagādā prieku.
Lai mums visiem izdodas izbaudīt vasaru un gūt prieku atpūtā!
Raksta autore: Ilze Zviedrīte, sertificēta transpersonālās psihoterapijas speciāliste / Z I E M E Ļ U V Ā R T I
