Prāta un emociju higiēna

Vai zināji, ka vārds higiēna var attiekties ne tikai uz mūsu ķermeni? Mēs jau no bērnības esam pieraduši rūpēties par savu augumu – to mazgāt, kopt, ārstēt, lai tas ir vesels un pilda savas funkcijas. Mēs ikdienā esam ieviesuši paradumus, kas palīdz mums mūsu ķermeni uzturēt tīru un optimālā darba kārtībā. Piemēram, zobu vai roku mazgāšana ir pašsaprotama. Pat vēl vairāk, mēs rūpējamies ne tikai par savu ķermeni, bet arī par drēbēm, apaviem, māju, gultasveļu, suni, mašīnu, datoru, telefonu, dārzu. Taču kas notiek ar mūsu iekšējo telpu – prātu, emocijām, sajūtām? Vai esam par to aizdomājušies? Vai ikdienā pievēršam uzmanību, ko un cik daudz es ielaižu un paturu savā prātā, domās, jūtās un sajūtās? Un kādu iespaidu tas uz mani atstāj?

Piemēram, televīzijas ziņu pārraides. Būt informētam ir svarīgi, taču, kādu iespaidu uz manu psihi atstāj nemitīga informācija par nebūšanām, bojā gājušiem cilvēkiem, slimībām, bažas, ka būs vēl sliktāk, ka tā vai cita amatpersona ir apsūdzēta kukuļa ņemšanā, ka šis ir slikti un tas ir neizdarīts? Nemaz nerunājot par sociālo platformu komentāru sadaļu, kur bieži vien cilvēki izgāž savu žulti, viens otru apsaukā un noniecina, un gānās. Regulāra un neapzināta šādas informācijas uzņemšana rada bailes, trauksmi, bezspēcību, dusmas un vēl virkni citu nepatīkamu emociju. Tāpat tā rada noteikta veida domas – viedokļus un attieksmes, kas neizbēgami rezultējas darbībā. Vai mēs tās pamanām? Vai pamanām, kā tās iekrāso mūsu ikdienu, lēmumus un rīcību? Un ja pamanām, tad ko ar to darām?

Mūsu domas, emocijas un uzvedība ir cieši saistītas, tās viena otru ietekmē un veicina. Psiholoģijas teorijā šis princips tiek saukts par kognitīvo trīsstūri, kuru 1967. gadā radīja un praksē ieviesa amerikāņu psihiatrs Dr. A Beks. Piemēram, doma pirms darba sapulces vai skolas prezentācijas – es nepārzinu šo tēmu pietiekami labi, tāpēc noteikti pateikšu kaut ko stulbu un kļūšu par apsmieklu. Tā rada emocijas – trauksmi, bailes, nervozitāti, kaunu u.tml. Kam tālāk seko darbība – labāk neteikšu neko vai vispār neieradīšos uz sapulci vai prezentāciju, izdomāšu kādu atrunu. Nereti šis trīsstūris veidojas kā apburtais loks, no kura cilvēkam pašam ir grūti izkļūt.

Ja mēs pārsvarā savā informācijas telpā sastopamies ar negatīvu informāciju, tad mūsu viedoklis un domas par apkārtējo pasauli un vidi veidosies vairāk negatīvas, un otrādi – ja mēs interesējamies par iedvesmojošām un labām lietām, tad pasaule šķiet skaistāka un mēs tajā redzam vairāk iespēju, arī attieksme pret sevi pašu veidojas pieņemošāka un mīlošāka. Vairums cilvēku nemaz neaizdomājas, ka par iekšējo pasauli vajadzētu rūpēties tieši tāpat, kā mēs rūpējamies par ārējo. Līdzīgi, ja vēlamies būt fiziski veseli, tad mēs mēģinām ēst veselīgu, sabalansētu pārtiku, būt fiziski aktīvi, pietiekami pavadīt laiku svaigā gaisā un dabā, dzert pietiekami daudz kvalitatīva ūdens. Ja ilgstoši ēdīsim neveselīgi, tad mūsu veselība neizbēgami bojāsies. Taču par prātu mēs šādi neesam pieraduši domāt – nereti radio vai TV fonā skan visu dienu, arī tad ja to aktīvi neskatāmies vai pārraide mūs nemaz neinteresē.

Bieži cilvēkiem šķiet, ka šo fona informāciju viņi neuztver, jo neatceras. Tomēr tā mūsu pasīvajā atmiņā nemanāmi uzkrājas un veido mūsu domu, atmiņu un emociju fonu, uzvedības modeļus, lēmumus un viedokļus.

Tāpat ar emocionālo higiēnu. Ja mēs ar nazi iegriežam pirkstā, tad pilnīgi pašsaprotama rīcība ir brūci iztīrīt un uzlikt plāksteri vai lielākas traumas gadījumā braukt pie ķirurga uzlikt šuves. Un tad rūpēties par ievainojumu un ļaut sadzīt. Diez vai būtu pašsaprotami šo griezto brūci vairāk plēst vaļā vai ar nazi turpināt durstīt. Pēc šīs analoģijas domājot – ko darām emocionāla ievainojuma gadījumā? Piemēram, piedzīvojot sāpīgu profesionālu vai personisku atteikumu. Vai mēs vēršam uzmanību uz savām sajūtām un rūpējamies par sevi? Vai gluži pretēji – padarām brūci vēl dziļāku ar sevis vainošanu, kritizēšanu, šaustīšanu un pašvērtējuma iedragāšanu?

Ja vēlamies būt garīgi veseli, uzlabot savu dzīvi, savas attiecības, ja vēlamies paši būt savas dzīves noteicēji un lēmumu pieņēmēji, tad prāta un emociju higiēnai ir izšķiroša nozīme. Rūpes par iekšējo pasauli ir tikpat svarīgas, kā rūpes par ārējo, sevišķi šajā laikmetā, kad informācijas apjoms un prasība pēc tās apstrādes ir nebijušos apjomos.

Gluži tāpat, kā ar fiziskā ķermeņa kopšanu, ir lietas, ko varam darīt paši, un ir situācijas, kad meklējam ārsta vai fizioterapeita palīdzību. Tāpat arī ar rūpēm par prāta un emocionālo higiēnu. Ir situācijas, kad ir nepieciešama palīdzība no malas – psihologs, psihoterapeits, pirtnieks vai cits garīgo jomu pārzinošs speciālists var palīdzēt izkļūt no neveselīgiem domu un uzvedību musturiem, iemācīties atpazīt, saprast un pārvaldīt savas emocijas. Tomēr pamata darbam vajadzētu notikt ikdienā.

Sekojošas darbības veicina prāta un emocionālo higiēnu:

Pamanīt un apzināties. Atkal pirmais solis ir pamanīt, būt uzmanīgam pret sevi, savām jūtām, sajūtām un domām. Apzināties, kādas ir manas domas un ka tās ietekmē mani pašu, manu ģimeni, manu dzīvi. Kādas emocijas šīs domas rada? Piemēram, vai aizkaitinātība patiesībā ir par kolēģi, kurš neizdarīja solīto, vai, piemēram, patiesais iemesls ir doma, ka man vienmēr viss ir jādara pašam? Šo soli būtu ļoti vērtīgi ieviest savā ikdienā, kā roku mazgāšanu. Mēs taču pamanām, kad mūsu rokas ir netīras un tās nomazgājam.
Iedomājamies, ka mēs esam kā liels katls, un informācija, kuru lasām, klausāmies, uztveram ir kā sastāvdaļas zupai. Ko mēs zupā ieliekam, tas tur arī vārās, un tā tā zupa arī beigās garšo. Bieži mums liekas, ka, piemēram, reklāmas plūdiem nemaz nepievēršam uzmanību un tos neatceramies. Taču, ja tavas ausis tās dzird, vai acis redz, tad informācija tiek ierakstīta “cietajā diskā” un tādā vai citādā veidā ietekmē mūsu uzvedību, viedokli, attieksmi un lēmumus. Padomā, kuras sastāvdaļas ir labas, vajadzīgas un kvalitatīvas, kuras ir sliktas, neko labu nedodošas vai pat sliktu darošas. Pamani, kāda ir tava zupa šodien? Kādu tu to gribētu?
Tā arī ar emocijām – ik pa brīdim apstāties un vērst savu uzmanību uz savu iekšējo pasauli. Kas ar mani šobrīd notiek? Ko es jūtu ķermenī un ko emocionāli? Kurā vietā ķermenī ir sajūtas? Kādas šobrīd ir manas domas? Kādas emocijas ir manī? Ko tas viss manī rada?
Ja sajūtas ir patīkamas – brīnišķīgi. Baudi un priecājies! Taču, ja tās ir nepatīkamas, tad ļoti svarīgi ir tās atzīt (neignorēt) un ļaut tām būt, vērot, mēģināt saprast, kāpēc tās ir radušās. Ja piemēram, tās rodas no toksiskām attiecībām, tad varbūt ir vērts apsvērt šīs attiecības pārtraukt vai vismaz mazināt kontaktu ar šo cilvēku. Ja, piemēram, ziņu pārraides vai sociālie tīkli rada bailes, trauksmi un citas nepatīkamas emocijas, tad mēs varam izvēlēties tās neskatīties vai skatīties tikai reizi dienā. Svarīgi ir, ka mēs apzināmies, kas un kāpēc notiek mūsu prātā, jūtās un sajūtās.
Pamanīt brīžus, kad mēs negatīvos notikumus “atgremojam”. Emocionālā atgremošana ir atkal un atkal atgriešanās negatīvajās sajūtās un to “malšana” uz apli. Piemēram, piedzīvotas neveiksmes gadījumā mēs turpinām sev teikt – kāda es biju muļķe, kā es varēju tā kļūdīties, man nekad neveicas, es vienmēr esmu bijusi neveiksminiece utt. Šāds atkārtotas domāšanas musturs nerisinās problēmu, bet gan rada tikai psiholoģisko stresu, kas savukārt ietekmē gan psiholoģisko, gan fizisko veselību. Kad pamanām šo emocionālo atgremošanu, svarīgi ir apzināti pārvirzīt uzmanību uz kādām patīkamām nodarbēm – pastaigu svaigā gaisā, grāmatas lasīšanu, sarunu ar draudzeni. Ja tas tomēr palīdz tikai īslaicīgi, tad būtu vērts vērsties pie speciālista, lai kopīgi atrastu cēloni un to dziedinātu.
Rūpēties par savu pašvērtējumu. Pašvērtējums ir emocionālās veselības imunitāte. Ja mūsu pašvērtējums ir adekvāts, tad mūs daudz mazāk skar emocionāli ievainojumi un mēs mazāk “iekrītam” emocionālās atgremošanas slazdos.
Meditēt. Regulāra meditācija iekšējai pasaulei ir kā regulāra duša ķermenim. Dušā mazgājoties mēs attīrām ķermeni no netīrumiem – nevajadzīgām lietām. Pēc dušas ķermenis ir tīrs, un mums ir patīkami. Līdzīgi ir ar meditāciju – pēc tās prāts ir tīrs, un mums ir patīkami. Ar tīru, skaidru iekšējo pasauli mēs varam pieņemt labākus lēmumus, esam vērīgāki pret savām un citu vajadzībām, esam pieņemošāki, mīlošāki un garīgi stiprāki.

Lai mums visiem izdodas turēt gan iekšējo, gan ārējo pasauli tīru, sakoptu un skaistu!